Spriedumi un pierādījumi. Teorija.

4. Pierādījums.

Def. Pierādījums ir domāšanas process, kurā sprieduma patiesums tiek loģiski pamatots ar citiem patiesiem spriedumiem.

Pierādījums ir noteikta veida slēdziens vai slēdzienu virkne kurš ved no patiesām

premisām uz pierādāmo atzinumu.

Pierāda (pamato) debašu rezolūcijas, tiesu apsūdzības, ģeometrijas teorēmas, zinātnisko darbu hipotēzes.

 Daļēju spriedumu patiesumu ir vieglāk pierādīt nekā vispārīgu spriedumu patiesumu, jo to var izdarīt empīriski.

Par pierādījuma argumentiem jeb pierādījuma premisām var izmantot aksiomas, teorēmas, faktus, statistiku, liecības, autoritāšu atzinumus, agrāk pierādītus zinātniskos faktus. Tātad argumenti ir tie, ar ko pierādām jeb līdzekļi, ar kuriem tiek pamatots tēzes patiesums. Argumentiem jābūt patiesiem.

Pierādījuma demonstrācija ir pati pierādīšanas gaita jeb tas kā, kādā veidā pierādām.Ja zināšanas nav pietiekamas un pamatotas, lai pierādītu tēzi, tad tā paliek hipotēzes (versijas) statusā. Hipotēze ir tāds kā starpposms starp jau zināmo un vēl nepierādīto jeb nezināmo. .

Pierādīta hipotēze kļūst par droši ticamu atzinumu.