Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

2.1. Skolotājs - mācību procesa organizators (D.Kalniņa)

Šajā nodaļā apskatīta mūsdienīga izpratne par mācīšanu un mācību procesa organizēšanu, akcentējot skolotāja kā mācību procesa organizatora darbību, lai palīdzētu skolēnam viņa individuālajā izziņā.

Jēdzienu „uz skolēnu centrēta mācīšanās” ieviesa K.Rodžers (Rogers, 1963), bet jau kopš Sokrāta laikiem notiek aktīva diskusija par skolēnu patstāvību mācībās un par skolotāja lomu mācību procesā.

„Skolotāji ir kvalificēti savā mācību priekšmetā; viņi zina; un viņi nav apmierināti, kamēr neizstāsta skolēniem to, ko zina. Pedagoģijas žargonā to mēdz dēvēt par zināšanu sniegšanu: skolotāja funkcija ir dot zināšanas skolēniem, kuri neko nezina un vispiemērotākais veids tam ir stāstījums” (Hargreaves, 1982:200). Vispašsaprotamākais veids ne vienmēr ir visefektīvākais veids – svarīgi izvēlēties tādu veidu, kas palīdz skolēnam izprast zināšanu nozīmi un palīdz tās saglabāt atmiņā un pēc nepieciešamības izmantot (Brandes & Ginnis, 1994). Kā atzīst Karls Rodžers (Rogers, 1965:389): „Es zinu, ka es nevienam neko nevaru iemācīt. Es varu tikai nodrošināt vidi, kurā viņš var mācīties.”

Pasaulē tiek lietoti dažādi nosaukumi alternatīvām mācīšanas pieejām, kas atbalsta uzskatu, ka skolotājs nav zināšanu sniedzējs, bet skolēns pasīvs to saņēmējs (Brandes & Ginnis, 1994):

• Uz skolēnu centrēta mācīšanās jeb Student-Centred Learning (Rogers);
• Pētnieciska mācīšanās jeb Enquiry (Sokrāts);
• Empīriska mācīšanās jeb Experiential (Dewey);
• Humānisms jeb Humanistic (Weinstein);
• Saistīta mācīsanās jeb Confluent (Brown);
• Progresīva mācīšanās jeb Progressive (Bennett);
• Aktīva konsultēšana jeb Active Tutorial Work (Button) u.c.

Katrai no šīm pieejām ir sava specifika, bet kopīgas pamatnostādnes:

• skolēna kā individualitātes attīstība,
• ārēja disciplīna tiek aizstāta ar pašdisciplinētu mācīšanos, skolēnu aktīvi iesaistot mācību procesā no lēmumu pieņemšanas līdz rezultātu sasniegšanai,
• mācīšanās no skolotāja, kā galvenā informācijas avota, un grāmatām tiek mainīta uz mācīšanos no pieredzes, t.i., pašam meklējot informāciju un ar skolotāja palīdzību nonākot pie secinājumiem,
• no vingrināšanās un atsevišķu prasmju trenēšanas uz kompetences attīstību,
• zināšanu lietošana un kritiskas un radošas domāšanas attīstība, risinot reālās dzīves problēmas.

Izpratnes maiņa par mācību procesa organizēšanu un skolēna mācīšanos, nosaka arī izpratnes par skolotāja darbību mācību procesā maiņu. Mācīšana - mērķtiecīga palīdzība skolēnam viņa individuālajā izziņā, mācību izziņas organizēšana. Skolotāja darbība, kas atvieglina skolēna pieredzes bagātināšanos, rosina izziņas uzdevuma veidošanos, intensificē garīgo attīstību, attieksmju veidošanos, lai skolēns iemācītos patstāvīgi izzināt, risinot aizvien jaunas grūtības pakāpes intelektuālus un praktiskus uzdevumus (Žogla, 2001). Mācīšanas jēdziens parasti aptver atbildi uz četriem vissvarīgākajiem jautājumiem: kam jāmāca (skolēns, students ar individuālām īpašībām), kas jāmāca (saturs), kāpēc jāmāca (pamatojums, motivētība) un kā jāmāca (metodes, organizatoriskās formas, saskarsme). Mācīšana ietver arī iedrošināšanu, uzmundrinājumu, kas palīdz skolēnam nostiprināt ticību savām spējām un rezultāta sasniedzamībai.

Lai vieglāk būtu izprast nepieciešamās izmaiņas mācīšanas darbībā, 2.1.tabulā salīdzināts tradicionāls mācību process un progresīvs, mūsdienīgs mācību process.

2.1.tabula. Tradicionāla un mūsdienīga mācību procesa salīdzinājums (pēc Bennett, 1976; Brandes &Ginnis, 1994).

2.2.attēlā shematiski attēlots tradicionāls mācību process, kas orientēts uz skolotāja mācīšanas darbību, bet 2.3. attēlā attēlots interaktīvs mācību process, kas orientēts uz skolēna mācīšanās darbību.

Procesā, kas orientēts uz skolotāja mācīšanas darbību, skolotājs uzņemas neiespējamu uzdevumu – apmierināt ikviena klases skolēna vajadzības. Vēl viens šāda procesa trūkums ir tas, ka skolēnu nemāca uzņemties atbildību, pašnovērtēt sevi un pašnoteikt savu darbību.

Procesā, kas orientēts uz skolēna mācīšanos, skolotājs darbojas kā organizators un atbalstītājs, skolotājam un skolēniem sadarbojoties (divpusējs, atgriezenisks process). Skolēniem ir iespēja vairāk mācīties vienam no otra un bieži mainās skolotāja un skolēna loma, pilnveidojoties abiem. Arī šo procesu skolotājs kontrolē, bet uzsvars ir uz pašnoteiktu mācīšanos un skolēnu paškontroli. Iespējams, ka pagaidām skolās vēl nav iespējams pāriet pilnībā uz skolēnu mācīšanos orientētu mācību procesu, jo tam nepieciešama standartu maiņa un visas skolas filozofijas maiņa, bet standarta prasību ietvaros skolotājam tomēr ir iespēja mainīt savu pieeju mācīšanai, kļūstot no galvenā informācijas avota un mācību procesa noteicēja par skolēna palīgu mērķtiecīgas mācīšanās organizēšanā.

2.2. attēls. Tradicionāls mācību process.

2.3. attēls. Uz skolēna mācīšanos orientēts mācību process.

Uzdevums

• Pārdomājiet iepriekš rakstīto, izvērtējot savu mācīšanas darbību, un nosakiet, cik jūsu mācīšanas darbība atbilst mūsdienīga, uz skolēnu mācīšanos orientēta mācību procesa pamatnostādnēm!
• Kurā procesa daļā nepieciešams veikt uzlabojumus: mērķa izvirzīšanā, mācību satura atlasē un metožu izvēlē, vērtēšanā, vides veidošanā u.c.?

Nostiprinājušos uzskatu maiņa ir ilgstošs process, jo jāmainās gan uzskatiem par to, kas ir labs mācību process un sasniedzamais rezultāts, gan jāpilnveido zināšanas par veidiem, kā īstenot uzskatu maiņu, kā arī jāpilnveido prasmes, kas nepieciešamas uz skolēna mācīšanos orientēta procesa organizēšanai. Ir saprotami, ja skolotājs izjūt diskomfortu un nevēlēšanos mainīt jau nostiprinājušos paradumus, bet, redzot izmaiņas skolēnu sasniegumos un attieksmē, skolotāja motivācija mainīt savu darbību nostiprinās un skolotājs mērķtiecīgi pilnveido profesionālās kompetences.

3. un 4. materiāla daļā aprakstīta mācību vides veidošana, radošuma attīstīšana, smadzeņu darbība un mācīšanās, stundas plānošana saskaņā ar atziņām par smadzeņu darbību, kā arī skolotāja refleksīvā darbība un savas darbības pašnovērtēšana. Materiālā, atbilstoši katra temata specifikai, piedāvātas mācību metodes. Metožu īss raksturojums atrodams metožu vārdnīcā.