Svetlana Saksonova. Komercdarbības formas. Komercdarbības uzskaites un ražīguma novērtēšanas pamati. (e-grāmata)

20.5. Darba ražīgums un tā loma uzņēmuma produktivitātes paaugstināšanā

20.5.3. Darba ražīgumu ietekmējošie faktori un faktori, kas veicina darba ražīguma pieaugumu

Darba ražīgumu ietekmējošie faktori           

Kvalifikācija/ prasmes – kvalificēts/ prasmīgs darbinieks vienā laika vienībā var radīt lielāku vērtību, nekā mazāk kvalificēts/ mazāk prasmīgs darba spēks. Darbinieku kvalifikācijas un profesionālā zināšanu līmeņa celšana sekmē darba ražīgumu.

Disciplīna/ kārtības noteikumi/ grafiks – savā ziņā šie rādītāji ietekmē darba ražīgumu, tie ierobežo darbinieku no dīkdienības, slinkošanas utt., līdz ar to normē darba darīšanu.

Normāls darba laiks – ja pastāv normāls darba laiks, kad darbiniekam atliek laiks atpūtai, tas viennozīmīgi sekmē darba izpildes efektivitāti un darba ražīgumu. Saguruši un neveseli strādnieki nespēs strādāt ražīgi.

Labi sociālie apstākļi uzņēmumā – labā vidē strādnieks strādās ar prieku un būs ieinteresēts celt darba ražīgumu.

Darba vieta – vai tā ir apgādāta ar nepieciešamām iekārtām, apgaismojums, nav kaitīga vieta, nav traucējoši trokšņi, kārtība, trokšņi.

Slodze vienam darbiniekam – pārslodze neveicinās darba ražīgumu.

Darba spēka stimulēšanas metodes – prēmijas, uzslavas atlīdzība.

Skaidra darba funkciju formulēšana.

Mehanizācija/ tehnoloģiskās iekārtas -        atkarībā no darba specifikas, ja darbā, kurā var izmantot tehnoloģiskas iekārtas, lielāks darba ražīgums būs tad, ja tās izmantos, nevis, kad šo darbu darīs ar rokām (piemēram, maizes ceptuves cehs – maizi cept ar rokām, vai mehanizēti, pēdējā gadījumā būs lielāks darba ražīgums).

Darba dalīšana/ specializācija – pareizi organizēta darba dalīšana dot iespēju ražīgāk un pilnīgāk izmantot attiecīgo darbaspēku / iekārtu utt., kā arī dod racionālāku darbinieku izmantošanu atbilstoši to kvalifikācijai, atbrīvojot tos no palīgdarbu veikšanas, kuru var veikt nekvalificētais darba spēks. “Katram savas darbiņš darāms”. [5.]

 

Faktori, kas veicina darba ražīguma pieaugumu

 

1. Izmantotā ražošanas tehnoloģija.

 Tehnoloģija ir ražošanā izmantoto zināšanu, līdzekļu (izejvielu, iekāru, darbarīku), metožu un paņēmienu kopums.

Tehnoloģijas izmaiņas būtiski izmaina ne tikai "tehnisko", bet arī sociālo pusi.

Tehnoloģijas būtiski mainīja konveijera, pusvadītāju, ESM, personālo datoru, mobilo telefonu izgudrošana.

Tehnoloģijas attīstība sekmēja pāreju no roku darba uz mašīnu darbu.

 

2. Darba organizācija.

 Darba organizācijas lielo nozīmi parādīja zinātnieks I. Ņūtons. Pēc savu atklājumu veikšanas karaliene viņu iecēla par naudas kaltuves vadītāju. I. Ņūtons ar tiem pašiem strādniekiem tajās pašās telpās, izmantojot tos pašus darbagaldus, bet tikai mainot darba organizāciju, spēja septiņas reizes palielināt monētu ražošanu.

 

3.  Darba dalīšana un specializācija.

 Darba dalīšana nodrošina, ka katram darbiniekam ir savs uzdevums, pienākums preces izgatavošanā. Darba dalīšana attīstījās manufaktūrās.

Darba dalīšana palīdzēja pilnīgāk izmantot strādnieku darba laiku, uzkrāt darba pieredzi, kā arī veikt darbu daudz ātrāk.

 

Ar specializāciju saprot situāciju, kad ražošanā tiek ievadīts daudz dažādu resursu, bet gala produkts ir viendabīgs.

Specializēties var dažādi cilvēki, reģioni, valstis.

 

4. Strādājošo izglītība un kvalifikācija.

 Šis faktors kļūst par nozīmīgāko, lai kāpinātu darba ražīgumu. To galvenokārt nosaka tas, ka arvien straujāk ražošanā ienāk jaunas atziņas, mainās tehnoloģijas - līdz ar to strādniekam jābūt lietas kursā par notikušajām izmaiņām. Tas izvirza prasību strādājošiem mācīties visa mūža garumā - mūžu dzīvo, mūžu mācies. Tikai tā var likt lietā tehnoloģijas priekšrocības.

 

5. Stimuli jeb ieinteresētība darbā.

 Labākais stimuls tirgus ekonomikā ir darba alga. Izmanto dažādas strādājošo apmaksas sistēmas: laika darba algas sistēmu, gabaldarba algas sistēmu un akorda darba algas sistēmu. Katrai sistēmai ir savas priekšrocības, bet ir arī trūkumi, tāpēc visas šīs sistēmas papildina ar prēmijām.

 Īpaša stimula sistēma ir izveidota Japānas uzņēmumos. šeit darbinieki kļūst par uzņēmuma "ģimenes" locekļiem.

Darba devējs uzņemas daudzas garantijas, sagatavo strādniekus, rūpējas par viņu kvalifikācijas celšanu, darba apstākļiem, sociālo nodrošināšanu, savukārt strādājošie apzinīgi izpilda darba pienākumus, ir disciplinēti, cenšas uzlabot darba organizāciju, darba ražīgumu, iesniedz racionalizācijas priekšlikumus. [6.]

 

Darba ražīguma samazināšanas iemesli

·         Darbaspēka izmaiņas

·         Augstas enerģijas izmaksas

·         Zinātniski-pētniecisko izstrādājumu samazināšana

·         Infrastruktūras nozaru pieaugums  [10.]