Svetlana Saksonova. Centrālās bankas mērķi un funkcijas, monetārā politika. Komercbanku sistēmas darbība (e-grāmata)

Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS) ietilpst:

·       Eiropas Centrālā banka (ECB);

·       Visu 27 ES dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (NCB).

Tas nozīmē, ka ECBS ietver to ES dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuras vēl nav ieviesušas eiro īpašā statusa dēļ (Dānija, Lielbritānija) vai uz kurām attiecas izņēmums. Tās pašlaik ir Zviedrija un astoņas no tām 12 valstīm, kas pievienojušās ES kopš 2004. gada maija. Tādējādi tas nozīmē, ka šajās valstīs joprojām ir sava nacionālā valūta, tiek īstenota sava monetārā politika un attiecīgās centrālās bankas pagaidām saglabā monetāro suverenitāti. Protams, tas nozīmē arī, ka tās nav iesaistītas monetārās savienības pamatdarbībā, piemēram, eiro zonas monetārās politikas īstenošanā.

Ārpus eiro zonas esošās NCB tomēr apņēmušās īstenot monetāro politiku saskaņā ar cenu stabilitātes nodrošināšanas principiem. Turklāt dalība ECBS paredz aktīvu dažāda līmeņa sadarbību ar Eurosistēmu vairākās darbības jomās, piemēram, dalību TARGET maksājumu sistēmā un atbalstu statistisko datu vākšanā. Turklāt Eiropas Valūtas kursa mehānisms II (VKM II) ir pamatā sadarbībai ar Eurosistēmu monetārās un valūtas kursa politikas jomā. Šāda veida sadarbības institucionālais forums ir ECB Ģenerālpadome.

ECBS juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (EK Līgums) un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūti (ECBS Statūti). Līgums nosaka ECBS vispārējo uzdevumu pildīt centrālās bankas funkcijas attiecībā uz eiro. ECBS Statūti konkrētāk definē ECB un NCB attiecīgo lomu un funkcijas.[3.]

 

 

ECB ir Eiropas vienotās valūtas – eiro – centrālā banka. ECB galvenais uzdevums ir uzturēt tā pirktspēju un tādējādi arī cenu stabilitāti eiro zonā. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (105. panta 2. punkts) pamatuzdevumi ir šādi:

·         eiro zonas monetārās politikas noteikšana un īstenošana;

·         ārvalstu valūtas operāciju veikšana;

·         eiro zonas valstu oficiālo ārvalstu valūtas rezervju turēšana un pārvaldīšana (portfeļu pārvaldīšana);

·         maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšana.

Eiropas Centrālai bankai ir arī citi uzdevumi:

·         banknotes: ECB ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju emitēt banknotes eiro zonā;

·         statistiska: ECB sadarbībā ar nacionālajām centrālajām bankām no valstu varas iestādēm vai tieši no tautsaimniecības subjektiem vāc šo uzdevumu izpildei nepieciešamo statistisko informāciju;

·         finanšu stabilitāte un uzraudzība: Eurosistēma palīdz atbildīgajām iestādēm īstenot līdzsvarotu politiku, kas saistīta ar kredītiestāžu piesardzīgu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti;

·         starptautiskā un Eiropas sadarbība. ECB uztur darba attiecības ar atbilstošajām institūcijām, organizācijām un forumiem, gan ES, gan starptautiskā līmenī jautājumos, kas saistīti ar Eurosistēmai uzticētajiem uzdevumiem;

ECB atšķirībā no nacionālajām centrālajām bankām (NCB) veic tikai dažas operācijas. ECB koncentrējas uz politikas noteikšanu un nodrošina, lai NCB konsekventi īstenotu pieņemtos lēmumus.

ECB pienākumi ir šādi.

·         eurosistēmas politikas noteikšana - ECB Padome ir atbildīga par vienotās valūtas monetāro politiku;

·         monetārās politikas operāciju lēmumu pieņemšana, koordinācija un uzraudzība - ECB sniedz detalizētus norādījumus NCB par nepieciešamajām operācijām (vērtību, laiku, datumu utt.) un pārbauda to veiksmīgu izpildi;

·         tiesību aktu pieņemšana - stingri noteiktu robežu ietvaros lēmējinstitūcijas pilnvarotas pieņemt Eurosistēmai saistošus tiesību aktus (piemēram, pamatnostādnes un norādījumus), lai nodrošinātu, ka NCB konsekventi veic decentralizētās operācijas. Turklāt noteiktu robežu ietvaros institūcijas var pieņemt regulas un lēmumus, kas ir saistoši ārpus Eurosistēmas;

·         banknošu emisiju apstiprināšana - tajā ietverta eiro banknošu emisijas un izgatavošanas stratēģiskā plānošana un koordinācija. Turklāt ECB koordinē Eurosistēmas pētniecības un attīstības pasākumus un eiro banknošu izgatavošanas drošību un kvalitāti. ECB darbojas arī Viltojumu analīzes centrs, kas nodarbojas ar eiro viltojumu analīzi un klasifikāciju, eiro banknošu viltojumu centrālā datubāze un Starptautiskais Viltojumu novēršanas centrs, kas G10 valstu grupas centrālo banku vadītāju uzraudzībā veicina centrālo banku globālo sadarbību viltojumu novēršanas jomā;

·         intervence valūtu tirgos - ja nepieciešams, kopīgi ar atsevišķām NCB. Tas ietver vērtspapīru pirkšanu un/vai pārdošanu valūtas tirgos;

·         sadarbība Eiropā un starptautiskajā līmenī - ECB piedalās dažādu starptautisko un Eiropas forumu sanāksmēs, lai paustu savu viedokli starptautiskajā un Eiropas līmenī. 1998. gada decembrī ECB kļuva par vienīgo centrālo banku pasaulē, kurai piešķirts novērotāja statuss Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), un tagad ECB piedalās visās SVF Valdes sanāksmēs par jautājumiem, kas attiecas uz Ekonomikas un monetāro savienību. Šā iemesla dēļ ECB nodibināja pastāvīgu pārstāvniecību Vašingtonā. Turklāt ECB piedalās G7 un G20 valstu grupas sanāksmēs un Finanšu stabilitātes forumā. Eiropas līmenī ECB prezidentu regulāri aicina piedalīties eiro zonas finanšu ministru (Eurogrupas) mēneša neformālajās sanāksmēs. Turklāt ECB var piedalīties ES Padomes sanāksmēs, ja tiek apspriesti ar Eurosistēmas mērķiem un uzdevumiem saistīti jautājumi.

Eurosistēmas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. Tas ir galvenais noteikums Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK Līgums) nodaļā par monetāro politiku. Virzot ECB monetāro politiku uz šo mērķi, Līgumā atspoguļojas mūsdienīga ekonomiskā domāšana par monetārās politikas nozīmi, darbības jomu un apjomu un tiek skaidri parādīta centrālo banku institucionālā un organizatoriskā struktūra Ekonomikas un monetārajā savienībā. EK Līgumā noteiktajam mērķim – saglabāt cenu stabilitāti – ir labs pamatojums.

Pirmkārt, gadu desmitiem uzkrātā praktiskā pieredze un daudzi ekonomiskie pētījumi liecina, ka monetārā politika vislabāk palīdzēs uzlabot ekonomiskās izredzes un paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni, ja cenu stabilitāte tiks saglabāta ilgstoši.

Otrkārt, monetārās politikas teorētiskais pamatojums un agrākā pieredze liecina, ka monetārā politika spēj tikai ietekmēt cenu līmeni tautsaimniecībā. Tādējādi cenu stabilitātes saglabāšana ir vienīgais iespējamais vienotās monetārās politikas mērķis vidējā termiņā. Savukārt, izņemot pozitīvo ietekmi uz cenu stabilitāti, monetārās politikas darbības jomā neietilpst iespēja paliekoši ietekmēt reālos mainīgos lielumus.

Eurosistēmai jādarbojas saskaņā ar atklāta tirgus ekonomikas principu, kas paredz brīvu konkurenci, veicinot efektīvu resursu sadali. [3.]