Svetlana Saksonova. Inflācija, tās veidi (e-grāmata)

Inflācija mūsu laikos ir kļuvusi par ekonomiskās dzīves neatņemamu daļu. [2;93] Ar inflāciju parasti saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos noteiktā laika periodā. Ikdienā var ievērot, ka preču un pakalpojumu cenas mainīgas. Viena veida precēm tās pieaug, bet citām – samazinās. Taču, ja cenas pieaug tikai kādai atsevišķai precei vai pakalpojumu veidam- piemēram, cenas var kļūs augstākas precēm ar paaugstinātu kvalitāti, tas nebūt nenozīmē, ka radusies inflācija. Inflācija rodas tikai tad, ja vidējais cenu līmenis tautsaimniecībā ir pieaudzis.

Ar inflāciju ļoti bieži saprot arī naudas vienības pirktspējas krišanos ilgstošā laika periodā, jo vispārējā cenu līmeņa celšanās pazemina naudas vienības pirktspēju. Piemēram, ja vidējais cenu līmenis Latvijā 1999.gadā ir pieaudzis par 3,2%, tad par latu 2000.gadā jau var nopirkt mazāk preču un pakalpojumu nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka dzīve kopumā kļuvusi dārgāka. Inflācija nav dzīves vērtības pieaugums, tā ir naudas vērtības vai naudas vienības pirktspējas krišanās. No otras puses var teikt, ka inflācija – tā ir labklājības cenas palielināšanās. Var arī runāt par inflāciju kā dzīves naudas vērtības celšanos. Inflācija ir naudas vienību daudzuma palielināšanās, kas atrodas apgrozībā virs preču cenu summas, un tā rezultātā naudas parādīšanās, kas nav nodrošināta ar precēm.