Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

2.pielikums - Audzināšanas darba programma (Ē.Lanka)

(Projekts Ministru kabineta 2009.gada ___._____ Rīkojums Nr. )

AUDZINĀŠANAS DARBA PROGRAMMA

2009.–2013. GADAM

vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs

Informatīvā daļa

Rīgā

2009

SATURS

		Lpp.
Dokumentā lietotie saīsinājumi		3
Ievads		4
Situācijas raksturojums		6
1. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un atbalstītajiem politikas dokumentiem, kā arī plānošanas reģionu attīstības programmās un stratēģijās noteiktajām prioritātēm		14
2. Programmas mērķis un apakšmērķi		15
3. Plānotie programmas politikas rezultāti un darbības rezultāti		16
4. Rezultatīvie rādītāji programmas politikas rezultātu un darbības rezultātu sasniegšanai		17
5. Uzdevumu izpildes laika plānojums		18
6. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums		18
7. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas		19
8. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība		19
9. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai, to īstenošanas laika un finanšu plānojums, kā arī par to izpildi atbildīgās iestādes		20

Dokumentā lietotie saīsinājumi

AM – Aizsardzības ministrija

ES – Eiropas Savienība

ESF – Eiropas Sociālais fonds

ISEC – Izglītības satura un eksaminācijas centrs

IVI – Izglītības valsts inspekcija

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

KIPNIS - Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā

NVO – Nevalstiskās organizācijas

VBTAI – Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

VIAA – Valsts izglītības attīstības aģentūra

VJIC – Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs

Ievads

Latvijā jaunās paaudzes audzināšana ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, jo valsts izaugsmes modelī galvenais virzītājspēks ir cilvēks, viņa zināšanas, gudrība, prasmes un vēlme tās kopt un aktīvi pielietot [2] . Kopš 20.gadsimta 90.gadu sākuma Latvijas sabiedrībā notikušas būtiskas pārmaiņas gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan sociālajā un kultūras jomās, kas ietekmējušas arī bērnu un jauniešu vērtīborientāciju. Līdztekus demokrātiskai sabiedrībai raksturīgo vērtību apgūšanai un nostiprināšanai parādījušās arī daudzas negatīvas iezīmes, kas saistītas ar dažādām atkarībām, neiecietību, vardarbību un visatļautību bērnu un jauniešu vidū.

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām [3] galvenās rūpes par bērnu un viņa izglītošanu un audzināšanu jāuzņemas vecākiem un ģimenei. Savukārt izglītības iestādes uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu, kas ietver sevī mācību un audzināšanas darbību, kā rezultātā skolēni apgūst zināšanas, prasmes un iemaņas un veido attieksmi pret sevi, citiem cilvēkiem, darbu, dabu, kultūras vērtībām, sabiedrību un valsti. Tādējādi bērnu audzināšana kļūst par mērķtiecīgu, ilglaicīgu un pēctecīgu procesu, ko īsteno ģimene sadarbībā ar izglītības iestādi un valsts un sabiedrības atbalstu. Visiem, kas iesaistīti audzināšanas darbā, tajā skaitā, skolēniem, vecākiem, pedagogiem, atbildīgajām iestādēm un organizācijām un sabiedrībai kopumā, ir jābūt atbildīgiem par savu pienākumu un tiesību zināšanu, izpratni un ievērošanu.

Audzināšanas darbības rezultātā tiek īstenota vērtībizglītība, kas pedagoģijas zinātnieku skaidrojumā ir personas pamatvērtību – garīguma, morāles, kultūras, gara un fiziskās stājas – izkopšana; personas pašapziņas, pašvērtības apziņas, pašrefleksijas, valodspējas un radošuma izkopšana; iecietības, izlīgumspējas, līdzjūtības u.c. vispārcilvēcisko spēju attīstīšana; ievirze, motivācija un sagatavošana veiksmīgai profesionālajai karjerai [4] . Audzināšanas darbs vērsts uz to, lai bērnam un jaunietim būtu visaptveroša izpratne par vērtībām un veidotos vērtējoša attieksme un atbildība par savu rīcību. Vērtības, par kurām izglītības procesā skolēniem veidojama izpratne un pozitīva attieksme, ir:

· cilvēks un viņa personība,

· dzīvība, veselība un drošība,

· garīgums un tikumība,

· cieņpilnas, atbildīgas un iecietīgas cilvēku savstarpējās attiecības,

· zināšanas un darbs savas un sabiedrības labklājības veicināšanai,

· patriotisms un pilsoniskā līdzdalība,

· ģimene,

· tradīcijas un kultūra,

· daba un vide ilgtspējīgā attīstībā.

Vispārcilvēcisko vērtību un dažādu sociālo jeb dzīvesprasmju apgūšana tiek īstenota visā izglītības procesā saskaņā ar valsts izglītības un mācību priekšmetu standartiem. Mācību nodarbībās un ārpusstundu aktivitātēs izglītības iestādē tiek veikta mācību un audzināšanas darbība, kas ir savstarpēji saistīts, nedalāms un vienots process. Izglītības procesā tiek vērtēti skolēnu mācību sasniegumi: skolēnu zināšanas, prasmes un iemaņas, taču neskaidrības rada skolēnu attieksmju novērtēšana (mērīšana). Netiek vērtēta arī skolēnu uzvedība, jo nav viennozīmīga sabiedrības un pedagogu viedokļa par to, vai uzvedība vispār ir vērtējama, cik objektīvi un pēc kādiem kritērijiem to var veikt.

Šobrīd valstī pilnveidojama audzināšanas darba sistēma (process), nosakot kompetences, atbildību, uzdevumus visām iesaistītajām pusēm. Tieši vienotas izpratnes trūkums par kompetenču sadali starp audzināšanas darbā iesaistītajām pusēm – ģimeni, izglītības iestādi un sabiedrību – izraisa savstarpēju nesapratni, konflikta situācijas un audzināšanas darbības neefektivitāti, netiek savlaicīgi pamanītas un risinātas problēmas, kas saistītas ar bērnu un jauniešu vērtīborientāciju, antisociālu uzvedību un dažāda veida atkarībām.

Pilnveidojot audzināšanas darba sistēmu, tiks panākta efektīvāka pedagogu profesionālā sagatavotība audzināšanas darbībai, ģimenes un izglītības iestādes sadarbība vienotu audzināšanas mērķu sasniegšanā, nostiprināts izglītības iestādes, pašvaldības institūciju un valsts sadarbības mehānisms, sabiedrībā veidosies konstruktīvāka attieksme pret jautājumiem, kas saistīti ar jaunās paaudzes audzināšanu.

Audzināšanas darba programmas 2009.–2013.gadam projektu ir izstrādājusi starpinstitūciju darba grupa (IZM 2007.gada 24.septembra rīkojums Nr.862 „Par Audzināšanas darba programmas 2008.–2013.gadam projekta izstrādes darba grupu”). Audzināšanas darba programma 2009.–2013.gadam (turpmāk – programma) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam, lai programmas ietvaros īstenotu izvirzītos uzdevumus saistībā ar vērtībizglītības īstenošanu vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs un izglītības iestādes sadarbību ar ģimeni.

Programmā lietots termins – skolēns, ar to saprotot katru izglītojamo vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, un termins – klases/grupas audzinātājs, ar to saprotot pedagogu, kas veic noteiktas klases (grupas, kolektīva) audzināšanas darbu, vienlaikus nodrošinot individuālu pieeju katram skolēnam. Ar atbalsta personālu tiek saprasti sociālais pedagogs, skolas psihologs, logopēds, medicīniskais darbinieks, speciālais pedagogs, karjeras konsultants u.c. personas, kuras sniedz atbalstu skolēnam un pedagogam mācību un audzināšanas darbā. Termins – izglītības iestāde – tiek attiecināts uz vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādi.

Situācijas raksturojums

Izglītības likuma 1.panta 4.punktā ir noteikts, ka „izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums”, un minētā likuma 2.pants nosaka, ka Izglītības likuma mērķis ir „nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli, un ka atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos”. Izglītības likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktā ir noteikts, ka pedagoga pienākums ir „audzināt krietnus, godprātīgus cilvēkus – Latvijas patriotus”.

Šobrīd izglītības procesā lielāks uzsvars tiek likts uz zināšanu apguvi, lai sasniegtu maksimāli augstus skolēnu mācību sasniegumu vērtējuma rādītājus, mazāk uzmanības tiek pievērsts skolēnu dzīvesprasmju jeb sociālo prasmju apgūšanai un attieksmju veidošanai, kas ir saistīta ar vērtību, mērķu, principu, ideālu un normu kopumu. Nepilnīgi veicot audzināšanas darbību, daļai skolēnu (īpaši pamatizglītības posmā) pazeminās motivācija mācīties, pašattīstīties un pilnveidoties. Skolēniem pietrūkst izpratnes par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību. Pieaug sabiedrībā pieņemtajām normām neatbilstošas uzvedības gadījumi (piemēram, emocionālā un fiziskā vardarbība skolēnu vidū), konflikti skolēnu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar pedagogiem, skolas neapmeklēšana.

2008.gadā sagatavoto Izglītības likuma grozījumu 51..52.,54.,55.,57. un 58.pantā ir sabalansēti pedagoga, izglītojamā un vecāku pienākumi, tiesības un atbildība.

Audzināšanas satura jautājumi iekļauti izglītības programmu galvenajos mērķos, uzdevumos un pamatprasībās mācību priekšmeta apguvei, kas noteikti Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”, Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumos Nr.715 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” un Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumos Nr.211 „Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”. Atbilstoši minēto Ministru kabineta noteikumu izglītības standartos izvirzītajām prasībām mācību priekšmetu programmās ir iekļautas tēmas, kas saistītas ar skolēnu pilsonisko izglītību, patriotisko un tikumisko audzināšanu, vidi, drošību un veselību, karjeru.

Lai izvērtētu vērtībizglītības iespējas pamatizglītībā un vidējā izglītībā un izstrādātu priekšlikumus vērtībizglītojoša izglītības satura akcentēšanā, ir izveidota Vērtībizglītības konsultatīvā padome, kuras Nolikums apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijā 2008.gada 1.decembrī.

Valstī nav noteiktas vienotas prasības attiecībā uz audzināšanas darbību reglamentējošu dokumentu izstrādi izglītības iestādē. Audzināšanas darbs norit saskaņā ar iestādes audzināšanas programmu vai plānu, lai sekmētu katras izglītības iestādes demokrātisku un radošu attīstību. Ikviena izglītības iestāde, pamatojoties uz Izglītības likumu, iestādes attīstības stratēģiju, mērķiem un uzdevumiem, īsteno audzināšanas darbu, kas nodrošina skolēnu garīgo un fizisko attīstību, viņu personības veidošanos.

Audzināšanas darbu izglītības iestādē vada vai koordinē iestādes vadītājs vai viņa vietnieks audzināšanas vai citā jomā. Audzināšanas procesā iesaistās visi pedagogi, bet īpaši tie pedagogi, kuri veic klases/grupas audzināšanas darbu, jeb klašu/grupu audzinātāji, kā arī atbalsta personāls. Daudzās izglītības iestādēs darbojas pedagogu komandas princips jeb mazās pedagoģiskās padomes, lai sniegtu atbalstu skolēnam un risinātu dažādus pedagoģiska rakstura jautājumus. Lai nodrošinātu audzināšanas darba efektivitāti, nepieciešams skaidri noteikt visu izglītības procesā iesaistīto personu lomu un kompetenci audzināšanas procesā, jo nereti tieši neskaidrs kompetenču sadalījums rada grūtības sasniegt mērķi.

Vispārējās izglītības iestādēs ir arī klašu audzinātāju metodiskās komisijas, kuru uzdevums ir veidot metodiskas rekomendācijas, apgūt un popularizēt labāko pieredzi, risināt dažādus ar audzināšanu saistītus jautājumus izglītības iestādē. Piemēram, komisijā izstrādā klases stundu tematisko plānojumu, darba lapas un izdales materiālus skolēniem, aptauju un veidlapu paraugus, dažādu problēmsituāciju risināšanas modeļus, ieteikumus sadarbībai ar vecākiem.

Atbalsta personāla pieejamība izglītības iestādēs ir ļoti dažāda. To nosaka finanšu resursi, nodrošinājums ar speciālistiem, dažādi subjektīvie faktori, t.sk., izglītības iestādes administrācijas izpratne par atbalsta personāla nepieciešamību un veicamajiem uzdevumiem un pedagogu koleģiālā sadarbība. Būtisks ir skolēnu skaits izglītības iestādē, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem izglītības psihologa viena amata vienība paredzēta uz 500 vispārējās izglītības iestāžu skolēniem rajonā (republikas pilsētā) un to finansē no valsts budžeta, speciālā pedagoga viena amata vienība paredzēta uz 700 vispārējās izglītības iestāžu skolēniem rajonā (republikas pilsētā) un to arī finansē no valsts budžeta. Sociālā pedagoga esamību izglītības iestādē nosaka pašvaldība, jo minēto amata vienību finansē no pašvaldību budžeta. Karjeras konsultanti strādā tikai atsevišķās izglītības iestādēs, taču, ņemot vērā straujās izmaiņas darba tirgū, dažādu tehnoloģiju attīstības dinamiku, karjeras plānošana kļūst aizvien sarežģītāka, tāpēc skolēnu interesēs būtu nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem individuālās karjeras konsultācijas izglītības iestādēs, kurās mācās vismaz 500 skolēni. Kopš 2007.gada ir uzsākta šo speciālistu sagatavošana augstākās izglītības iestādēs.

Atšķirīga situācija atbalsta personāla pieejamībai ir profesionālās izglītības iestādēs, jo tām netiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi atbalsta personāla speciālistu nodrošināšanai, un minētās iestādes individuāli meklē risinājumu minēto speciālistu piesaistei esošā budžeta ietvaros.

Pedagogs, kurš veic klases/grupas audzināšanas darbu, tradicionāli vistiešāk sniedz atbalstu savas audzināmās klases/grupas skolēniem. Viņš sadarbībā ar skolēnu vecākiem, izglītības iestādes pedagogiem un atbalsta personālu risina ar skolēnu personības veidošanu un attīstību saistītus jautājumus, vienlaikus rūpējoties par pedagoģiski un psiholoģiski labvēlīgu klases/grupas vidi un saliedētu klases/grupas kolektīvu. Nepieciešamības gadījumā skolēnu vajadzību un problēmu risināšanā sadarbojas ar valsts un/vai pašvaldības atbildīgajām institūcijām.

Klases/grupas audzinātājs, ņemot vērā izglītības iestādes audzināšanas programmu/plānu un klases/grupas raksturojumu un skolēnu vajadzības, izstrādā audzināšanas darba programmu (plānu), kurā plāno un īsteno:

1) klases/grupas stundu tematus diskusijām,

2) skolēnu, viņu vajadzību un interešu izpēti sadarbībā ar pārējiem pedagogiem un atbalsta personālu,

3) sadarbību ar skolēniem un viņu vecākiem,

4) ārpusstundu aktivitātes klases/grupas kolektīva saliedēšanā.

Valstī līdz šim nav noteiktas vienotas prasības klases/grupas audzināšanas darba veikšanai, tādēļ izglītības iestādes vadītājs nosaka galvenās tiesības un pienākumus, kas veicami pedagogam, audzinot klasi/grupu. Līdz 2010.gada 1.septembrim tiks izstrādāti visu pedagogu amatu apraksti, iekļaujot tajos amata pienākumus, tajā skaitā arī klases/grupas audzinātāja pienākumus.

Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.746 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” ir noteikts klases/grupas audzināšanai tarificējamo stundu skaits. No 2006.gada 1.janvāra apmaksāto stundu skaits klašu/grupu audzinātājiem tika palielināts vidēji par 2 stundām un 2008./2009.mācību gadā var būt līdz 6 stundām nedēļā.

„Pētījumā par pedagogu darba pienākumu iekļaušanu slodzē”, kuru pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma veica Baltic Institute of Social Sciences, ir secināts, ka klases/grupas audzināšanas pienākumu pildīšanai tarificēto stundu skaits ir pietiekams un tas atbilst pedagoga reāli nostrādātajam laikam. Īstenojot ar Ministru kabineta 2005.gada 29.augusta rīkojumu Nr.579 apstiprināto „Pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programmu 2006. – 2010.gadam”, palielinoties darba samaksai par vienu pedagoģisko likmi, pieaug arī samaksa par klases/grupas audzināšanas pienākumu veikšanu.

Atsevišķās vispārējās izglītības iestādēs klases audzināšanas darbu veic atbrīvotais klases audzinātājs. Tas ir pedagogs, kurš ir audzinātājs vienai vai vairākām klasēm un nodarbojas tikai ar skolēnu audzināšanas jautājumiem. Ja pašvaldībai ir nepieciešamie pedagoģiskie un finanšu resursi, tad atbrīvotais klases audzinātājs var būt alternatīva tradicionālajai pieejai klases audzināšanas darba nodrošināšanā.

Viens no pedagoga, kurš veic klases/grupas audzināšanas darbu, uzdevumiem ir organizēt klases/grupas stundas. Klases stundās pamatskolā saskaņā ar Pamatizglītības programmas paraugu (IZM 2005.gada 24.augusta rīkojums Nr.611) iekļaujami šādi temati:

· uzvedība un saskarsmes kultūra,

· pilsoniskā audzināšana,

· veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse,

· darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība,

· karjeras izvēle.

Vispārējās izglītības iestādēs klases stundu tematiskai plānošanai var izmantot Valsts jaunatnes iniciatīvu centra izstrādāto metodisko līdzekli „Klases stundu programmas paraugs”, kurā klases stundām ieteiktas šādas tematiskās grupas: „Sevis izzināšana un pilnveidošana”, „Es ģimenē, klasē un skolā”, „Sabiedriskā līdzdalība”, „Karjeras izvēle”, „Veselība un vide” un „Drošība”.

Profesionālās izglītības iestādēs grupas stundu tematiskai plānošanai var izmantot Valsts jaunatnes iniciatīvu centra izstrādātos metodiskos ieteikumus „Profesionālās izglītības iestādes grupas audzinātāja stundu programmas paraugs”.

Metodiskajos līdzekļos ietvertās tēmas ir cieši saistītas ar pedagoga, kurš audzina klasi/grupu, ikdienas uzdevumiem, piemēram:

§ iepazīstināt skolēnus ar izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, aktualizēt tos ikdienā, pārrunāt skolēnu pienākumus un tiesības, kopīgi izstrādāt klases/grupas iekšējās kārtības noteikumus, informēt par aktualitātēm izglītības iestādes dzīvē,

§ analizēt skolēnu mācību sasniegumus un disciplīnu, viņu izaugsmes dinamiku, motivēt skolēnus veikt pašvērtējumu,

§ veicināt klases/grupas kolektīva saliedēšanu, kopīgi ar skolēniem un viņu vecākiem organizējot klases/grupas pasākumus (ekskursijas, tikšanās, klases vakari u.c.) un veidojot klases/grupas tradīcijas,

§ iesaistīt skolēnus izglītības iestādes organizētajos ārpusstundu pasākumos,

§ organizēt skolēnu līdzdalību klases/grupas un izglītības iestādes vides saglabāšanā un sakopšanā,

§ motivēt skolēnus iesaistīties skolēnu pašpārvaldē un ārpusstundu darbībā, t.sk. interešu izglītības programmās.

Šobrīd viens no aktuālākajiem uzdevumiem ir nodrošināt vienādas iespējas visiem bērniem un jauniešiem iekļauties un līdzdarboties izglītības procesā neatkarīgi no viņu vajadzībām un spējām, veselības un sociālā stāvokļa, dzīvesvietas u.c. apstākļiem, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšanai un iekļaušanai vispārējās izglītības, profesionālās izglītības iestādēs un interešu izglītības programmās. Izglītības iestāde jau šodien veidojas par daudznacionālu un multikulturālu vidi. Tādēļ būtisks ir jautājums, kā saglabāt latviešu nemateriālo kultūras mantojumu, tradīcijas, kultūras vērtības, kā izkopt tās un pilnveidot, vienlaikus respektējot arī citu tautu kultūras un etniskās vajadzības, kā arī visu skolēnu reliģisko piederību.

Lai īstenotu pilsonisko izglītību, katrā vispārējās un profesionālās izglītības iestādē ir izveidota skolēnu pašpārvalde, kuras uzdevums ir aktivizēt skolēnus sabiedriskai līdzdalībai, iesaistīties sev un izglītības iestādei nozīmīgu problēmu risināšanā un lēmumu pieņemšanā, apgūstot demokrātijas pamatus.

Skolēni piedalās pašvaldības un valsts organizētajos izglītojoši audzinošos pasākumos un aktivitātēs, kuras organizē vietējā pašvaldība, valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas, t.sk., bērnu un jauniešu organizācijas, un privātpersonas.

Būtiska audzināšanas darba sastāvdaļa ir skolēnu iesaistīšanās interešu izglītības programmās, citās ārpusstundu nodarbībās, projektos un aktivitātēs atbilstoši viņu interesēm un vajadzībām, nodrošinot sociālo prasmju apguvi, vērtīborientāciju, saturīgu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu. Interešu izglītības programmās pašlaik ir iesaistījušies vairāk nekā 200 000 skolēnu, daudzi no viņiem vairākās programmās. Taču daļa skolēnu nav iesaistījušies interešu izglītības programmās, jo piedāvātās programmas neatbilst viņu interesēm, tās nav pieejamas, trūkst informācijas par interešu izglītības programmu piedāvājumu u.c.

Viens no izglītības iestādes audzināšanas darba virzieniem ir skolēnu profesionālā orientācija un karjeras izvēle, lai izglītības procesā mācītu un palīdzētu bērniem un jauniešiem apgūt karjeras vadības prasmes, lai viņi mērķtiecīgi veidotu savu mācību, darba un profesionālo dzīvi. Tās ir pamatprasmes, kas jāuztur visā dzīves garumā, jo īpaši prasme mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, iniciatīva un uzņēmība. Karjeras vadības prasmes attiecas arī uz spējām izzināt ekonomiskos apstākļus, uzņēmumus un profesijas, izprast izglītības un kvalifikāciju sistēmas, prast veikt pašvērtējumu, pazīt pašam sevi un spēt aprakstīt formālajā, neformālajā izglītībā un ikdienā iegūtās prasmes.

Valsts izglītības attīstības aģentūra ESF līdzfinansētā projekta „Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā” ietvaros ir izstrādājusi pedagoga rokasgrāmatas un metodiskos ieteikumus vispārējās izglītības 7.-9. un 10.-12.klašu audzinātājiem un profesionālās izglītības iestāžu grupu audzinātājiem karjeras izglītības jautājumos, kurās ir ieteiktas tematiskās grupas sevis izzināšanai un pašattīstībai, karjeras izpētei, plānošanai un lēmumu pieņemšanai, karjeras vadības prasmju apguvei, darbam ar skolēnu vecākiem. Skolēniem ir izstrādāti padomi veiksmīgai karjeras izvēlei „Kurš mācību priekšmets man patīk vislabāk?”, izstrādāti un internetā pieejami pašnovērtējuma testi.

Diskusijās ar izglītības iestāžu vadītājiem ir izskanējis viedoklis par jauno pedagogu nepietiekamo sagatavotību profesionāli veikt audzināšanas darbu klasē/grupā. Diskutējami un pētāmi ir jautājumi par to, cik līdzsvarota augstskolu studiju programmās ir audzināšanas teorija un prakse, vai jaunajiem pedagogiem, uzsākot darbu, ir nepieciešama mentora jeb padomdevēja palīdzība un atbalsts, cik pamatota ir atbrīvotā klases audzinātāja nepieciešamība izglītības iestādē.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” pedagogi ir atbildīgi par savas profesionālās meistarības pilnveidošanu un plāno to sadarbībā ar izglītības iestādes vadītāju. Pedagogu profesionālās pilnveides programmu īstenotāji piedāvā pedagogiem dažādus ar audzināšanas darba pilnveidi saistītus tālākizglītības kursus.

Piemēram, 2006.gadā 200 klašu audzinātāji apguva tālākizglītības kursu programmu vērtībizglītībā, pilsoniskās un tikumiskās audzināšanas īstenošanā vispārējās izglītības iestādēs.

2007.gadā Izglītības satura un eksaminācijas centrs īstenoja tālākizglītības programmas audzinātājiem:

- „Metodiskais atbalsts klašu audzinātāju metodisko komisiju vadītājiem vērtībizglītībā un pedagoģiskās sadarbības veidošanai skolā” (300 pedagogi);

- „Metodiskā atbalsta nodrošinājums internātskolu audzinātājiem par dzīvesprasmju, vardarbības, bērnu tiesību, drošības un veselības jautājumiem” (250 pedagogi).

KIPNIS projekta ietvaros 2006. - 2008.gadā 5390 vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu pedagogi apguva 72 stundu tālākizglītības kursu programmu karjeras izglītības jautājumos.

2008.gadā, mērķtiecīgi turpinot iesākto darbu, tika piedāvātas šādas tālākizglītības programmas:

- „Klasvadības procesa organizācija un vadība” (1000 pedagogi);

- „Pienākumi, tiesības un atbildības izpratne pedagoģiskajā procesā” (350 pedagogi);

- „Mūsdienu skolotāja un skolēna sadarbības veidošana, ievērojot skolēnu uztveres īpatnības, intereses un vajadzības” (525 pedagogi);

- „Līderības prasmes attīstīšana jauniešos” (175 pedagogi);

- „Konfliktu risināšana skolā” (375 pedagogi).

ES struktūrfondu Nacionālās programmas projektā „Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide” ir izstrādāta „Tālākizglītības satura moduļu sistēma”, kas paredz pedagoga iespējas pilnveidot pedagoģisko meistarību un apgūt profesionālās pilnveides programmas atbilstoši pieciem kompetenču moduļiem. Viens no moduļiem ir „Izglītības procesa vadības kompetenču modulis”, kura apakšmoduļi „Klasvadība” un „Vērtībizglītības vadība” paredzēti klašu audzinātājiem, pedagogiem, izglītības iestādes administrācijai. Ieteicamās tematikas piemēri šajos apakšmoduļos ir karjeras izglītības vadība; klases audzinātāja darbības dokumentācija un ar izglītības jomu saistītu tiesību aktu izpratne un to piemērošana; sadarbība ar vecākiem, pedagogiem, atbalsta personālu; vērtībizglītības daudzveidīgie aspekti; audzināšanas programma; skolēnu un pedagogu tiesības un pienākumi; disciplīnas nodrošināšanas daudzveidīgie aspekti u.c. Pedagogu profesionālās pilnveides īstenotāji atbilstoši moduļa un apakšmoduļa prasībām veidos tālākizglītības kursu programmas.

Pedagogu aptaujās, diskusijās, semināros un konferencēs bieži izskan viedoklis, ka daļa vecāku nepietiekami interesējas par savu bērnu sasniegumiem un gaitām izglītības iestādē, jo uzskata, ka bērns jāaudzina pedagogam, un aizbildinās ar aizņemtību un neprasmi risināt problēmas, kas saistītas ar bērnu vecumposma, īpaši pusaudža, īpatnībām. Līdz ar to ir nepieciešams konstruktīvs risinājums ģimeņu, īpaši topošo un jauno vecāku, izglītošanai par jautājumiem, kas saistīti ar bērnu audzināšanu.

Lai nodrošinātu izglītības iegūšanu un skolēna vispusīgu attīstību, novērstu mācību nodarbību neattaisnotus kavējumus, jāsekmē vecāku līdzatbildība un pienākums sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar pedagogiem un citām pedagoģiskajā procesā iesaistītām personām. Šo problēmu iespējams risināt, pārņemot pozitīvo pieredzi, kas ir daudzām izglītības iestādēm sadarbībā ar skolēnu vecākiem, nodrošinot atbalstu bērnam un jaunietim viņa personības izaugsmē un pašattīstībā un veicinot atbildības veidošanos par savu uzvedību un rīcību.

Ņemot vērā valsts sociāli ekonomisko situāciju, izglītības iestāde veic arī sociālā darba funkciju. Līdz ar to aktuāls ir jautājums par ģimenes, izglītības iestādes un dažādu speciālistu un institūciju koordinētu darbību. Ar bērnu un jauniešu izglītošanu un audzināšanu saistīto jautājumu risināšanā savas kompetences ietvaros iesaistītas arī citas ministrijas: Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Aizsardzības ministrija u.c. un to padotības iestādes, kā arī pašvaldības. Ikvienai iestādei un institūcijai ir deleģēti pienākumi un uzdevumi, bet ne vienmēr konkrētu jautājumu risināšanā ir panākta mērķtiecīga, efektīva un koordinēta rīcība, tādēļ būtu jāizstrādā mehānisms saskaņotai darbībai, lai atbalsts bērnam, ģimenei un izglītības iestādei būtu efektīvs un savlaicīgs.

Šobrīd Latvijā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktie rīcības virzieni, kuru ietvaros paredzēti pasākumi bērnu un jauniešu izglītošanai un preventīvai darbībai negatīvu parādību mazināšanā un novēršanā bērnu un jauniešu vidū, kā arī pedagogu un citu speciālistu izglītošanā par minētajiem jautājumiem (sk. I. sadaļu).

IZM Valsts jaunatnes iniciatīvu centram ir deleģēta funkcija nodrošināt audzināšanas darba sistēmas darbību un attīstību valstī. Lai šīs funkcijas izpildi nodrošinātu, tiek organizēti informatīvi izglītojoši semināri rajonu/pilsētu klašu audzinātāju metodisko apvienību vadītājiem, profesionālās izglītības iestāžu direktoru vietniekiem audzināšanas darbā, rajonu/pilsētu skolēnu pašpārvalžu koordinatoriem, starptautiskās jauniešu pašaudzināšanas programmas Award Latvijā koordinatoriem. Lai apzinātu un risinātu ar audzināšanas darbību saistītās problēmas izglītības iestādēs, nodrošinātu saikni ar pedagogiem - audzināšanas darba praktiķiem, ir izveidotas divas konsultatīvās padomes, kuras sniedz priekšlikumus audzināšanas sistēmas pilnveidei, - Klašu audzinātāju metodisko apvienību vadītāju konsultatīvā padome un Profesionālas izglītības iestāžu direktoru vietnieku audzināšanas darbā konsultatīvā padome. Tiek organizētas konferences audzināšanas darba speciālistiem par aktuālām tēmām (piemēram, „Skolas un ģimenes sadarbība skolēnu vērtībizglītības īstenošanā”, „Skolas vides nozīme veiksmīga pedagoģiskā procesa nodrošināšanai”). Tradicionāli tiek organizētas pedagogu metodisko izstrādņu skates - izstādes, kurās pedagogi popularizē savu pieredzi un iegūt jaunas atziņas un ierosmes audzināšanas darba pilnveidē. VJIC organizē arī valsts nozīmes pasākumus saistībā ar skolēnu patriotisko, pilsonisko, estētisko un ētisko audzināšanu, viņu interešu un radošo talantu izkopšanu, skolēniem iesaistoties daudzveidīgās interešu izglītības programmās.

Aktuāls ir jautājums par sabiedrības līdzdalību un sociālo līdzatbildību jaunās paaudzes audzināšanā. Izglītības iestādei ir sarežģīti veidot jaunās paaudzes vērtīborientāciju bez ģimenes, sabiedrības un valsts izpratnes un atbalsta laikā, kad vērojama ģimenes kā institūcijas nestabilitāte, sabiedrības iecietība pret plašsaziņas līdzekļos demonstrēto vardarbību, dažādo “šovu” uzplaukums, neiecietība pret citādo jeb tolerances trūkums daudzos dzīves aspektos, ētisko (tikumisko, morālo) normu pārkāpumi.

I. Programmas sasaiste ar valdības un IZM prioritātēm un atbalstītajiem politikas dokumentiem, kā arī plānošanas reģionu attīstības programmās un stratēģijās noteiktajām prioritātēm

Programma ir izstrādāta, pamatojoties uz šādiem politikas plānošanas dokumentiem:

· Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2006.gada 27.septembra rīkojums Nr.742);

· Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009.gadam ( MK 2007.gada 12.jūlija rīkojums Nr.433);

· Valdības deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību;

· Saeimas ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” (apstiprināts 2005.gada oktobrī);

· Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam ( MK 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.564);

· Koncepcija „Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana” (MK 2006.gada 27.marta rīkojums Nr.214).

Programma ir izstrādāta, ņemot vērā šādos politikas plānošanas dokumentos noteiktos rīcības virzienus:

· „Jaunatnes politikas valsts programma 2005.-2009.gadam” (MK 2005.gada 3.maija rīkojums Nr.281);

· „Tabakas uzraudzības valsts programma 2006.-2010.gadam” (MK 2005.gada 28.decembra rīkojums Nr.852);

· „Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts.” (MK 2006.gada 18.aprīļa rīkojums Nr.264);

· „Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnes 2006.-2010.gadam” (MK 2006.gada 15.jūnija rīkojums Nr.443);

· „Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2009.gadam” (MK 2004.gada 15.septembra rīkojums Nr.632);

· „Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam” (MK 2007.gada 23.februāra rīkojums Nr.111);

· Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma 2008.-2013.gadam (MK 2008.gada 6.augusta rīkojums Nr.472).

II. Programmas mērķis un apakšmērķi

Programma balstās uz šādiem principiem:

§ sadarbība – audzināšanas jautājumu risināšanā iesaistās visas ieinteresētās puses: izglītības darbinieki, skolēni, vecāki un ģimene, valsts un pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas, sabiedrība;

§ sistēmiskums – nodrošināta audzināšanas darba sistēma un attīstība;

§ nepārtrauktība un pēctecība audzināšanas darba īstenošanā un mērķu sasniegšanā;

§ ilgtspēja – izglītības lēmumu pamatotība un līdzsvarota attīstība;

§ vienotība un veselums – vērtībizglītība ir īstenojama vienotā izglītības procesā.

Mērķis:

Pilnveidot sistēmisku un koordinētu, mērķtiecīgu un pēctecīgu audzināšanas darbību vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, lai paaugstinātu vērtībizglītības īstenošanas kvalitāti un lai nodrošinātu skolēnu veidošanos par zinošiem, mērķtiecīgiem, radošiem un atbildīgiem cilvēkiem.

Apakšmērķi :

1. Pilnveidot vērtībizglītības īstenošanu izglītības procesā, veicinot pedagogu kompetenci audzināšanas darbā un skolēnu visaptverošu izpratni par vērtībām un pašattīstības nozīmi personības izaugsmē.

Īstenojot minēto apakšmērķi, noteikti šādi rīcības virzieni:

1.1. Vērtībizglītības satura aktualizēšana;

1.2. Daudzveidīga un mērķtiecīga vērtībizglītības īstenošana;

1.3. Pedagogu sagatavošana un pedagogu kompetenču pilnveide vērtībizglītības īstenošanā;

1.4. Metodiskā nodrošinājuma pilnveidošana vērtībizglītības īstenošanai.

2. Veicināt sociālo partnerību un audzināšanas darbā iesaistīto pušu kompetenču sadalījumu un koordinētu sadarbību.

Īstenojot minēto apakšmērķi, noteikti šādi rīcības virzieni:

2.1. Pedagoga, skolēna un ģimenes sadarbības veicināšana;

2.2. Izglītības iestādē audzināšanas darbā iesaistīto pušu sadarbības pilnveidošana;

2.3. Valsts, pašvaldības un pašvaldības institūciju un izglītības iestādes sadarbības veicināšana;

2.4. Sabiedrības līdzdalības sekmēšana audzināšanas darbā.

III. Plānotie programmas politikas rezultāti un darbības rezultāti

Politikas rezultāti:

1. Paaugstināta vērtībizglītības īstenošanas kvalitāte izglītības procesā.

2. Pilnveidota sociālā partnerība un noteiktas audzināšanas darbā iesaistīto pušu kompetences, nodrošinot iespēju skolēniem veidoties par zinošiem, mērķtiecīgiem, radošiem un atbildīgiem cilvēkiem.

Darbības rezultāti:

1. Pilnveidots mācību priekšmetu saturs un metodika vērtībizglītības īstenošanai.

2. Ārpusstundu aktivitātēs un interešu izglītībā palielināts to pasākumu skaits, kas vērsti uz skolēnu sociālo prasmju attīstību, profesionālo orientāciju un karjeras izaugsmi, tautas kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju saglabāšanu un pilnveidošanu, kā arī nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšanu.

3. Pedagoģisko studiju programmu saturā iekļauti kursi par vērtībizglītības īstenošanu un audzināšanas darbības organizēšanu .

4. Sagatavoti pedagogi karjeras izglītības īstenošanai dažāda vecuma bērnu un jauniešu grupās.

5. Izstrādātas pedagogu tālākizglītības programmas vērtībizglītības īstenošanas pilnveidei.

6. Sagatavoti multiplikatori vērtībizglītības īstenošanai.

7. Nodrošināta iespēja pedagogiem apmeklēt informatīvi izglītojošus seminārus un profesionālās pilnveides kursus saistībā ar vērtībizglītības jautājumiem un audzināšanas darbību.

8. Izstrādāti dažāda veida metodiskie materiāli pedagogiem, kuri veic klases/grupas audzināšanu.

9. Nodrošināti karjeras izglītības īstenošanai nepieciešamie informatīvie un metodiskie materiāli (ieskaitot e-formā).

10. Organizēti pasākumi pedagogu labās prakses un pieredzes popularizēšanai un apgūšanai par vērtībizglītības īstenošanu un audzināšanas darba jautājumiem.

11. Izstrādātas rekomendācijas audzināšanas darbībā iesaistīto pušu efektīvai sadarbībai izglītības iestādē.

12. Nodrošināta informācijas un karjeras attīstības atbalsta centru sistēmas attīstība vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.

13. Izglītības iestādēs īstenots mērķtiecīgs un pārskatāmi koordinēts audzināšanas darbs, sadarbojoties izglītības iestādes pedagoģiskajam personālam, skolēniem un viņu ģimenēm un citām audzināšanas darbā iesaistītām institūcijām (pašvaldības, valsts).

14. Izstrādāts un aktualizēts informatīvais materiāls pedagogiem par nozaru politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem un pasākumiem saistībā ar skolēnu audzināšanu.

15. Pilnveidota Nacionālā izglītības iespēju datubāze www.niid.lv, iekļaujot tajā informāciju par interešu izglītības pieejamību bērniem un jauniešiem.

16. Nevalstiskās organizācijas iesaistītas sabiedriskās domas veidošanā par vērtībām un audzināšanas jautājumiem un informatīvi izglītojošu pasākumu organizēšanā skolēniem.

IV. Rezultatīvie rādītāji programmas politikas rezultātu un darbības rezultātu sasniegšanai

1. Aktualizēto pamatizglītības mācību priekšmetu standartu skaits saistībā ar vērtībizglītības satura aspektiem.

2. Organizēto informatīvo un metodisko pasākumu skaits pedagogiem un izglītības iestāžu administrācijai vienotas izpratnes veidošanai par vērtībizglītību un tās īstenošanu izglītības procesā.

3. Organizēto informatīvi izglītojošo valsts mēroga pasākumu skaits skolēniem par dažādiem morāles, ētikas, kultūras, karjeras pilnveides un pilsoniskās sabiedrības aspektiem, kā arī personiskās drošības un veselības jautājumiem.

4. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pilnveidošanā iesaistīto skolēnu skaits (% ) - 30%.

5. Interešu izglītības programmās iesaistīto skolēnu skaits attiecībā pret visu skolēnu skaitu (%).

6. Karjeras izglītības pasākumos iesaistīto un individuāli konsultēto skolēnu skaits.

7. Izstrādāto metodisko materiālu un rekomendāciju skaits vērtībizglītības īstenošanai un audzināšanas darbības pilnveidei izglītības iestādēs.

8. Organizēto informatīvi izglītojošo valsts mēroga pasākumu skaits izglītības iestādes, pedagogu un vecāku sadarbības pilnveidošanai.

9. Profesionālās pilnveides kursus karjeras izglītības īstenošanā apguvušo pedagogu skaits - 1500 pedagogi.

10. Izveidoto Informācijas un karjeras centru skaits profesionālās vidējās izglītības iestādēs - 10 (pa diviem katrā plānošanas reģionā) un vispārējās vidējās izglītības iestādēs - 38.

11. Palielinājies izglītības iestādēs esošo informācijas un konsultāciju centru sniegto pakalpojumu skaits, to atbilstība iedzīvotāju interesēm un vietējās sabiedrības vajadzībām (%).

12. Sagatavoto multiplikatoru skaits audzināšanas darbības programmu veidošanai izglītības iestādēs un vērtībizglītības metodiskā darba vadīšanai -38 .

13. Organizēto pasākumu skaits sabiedrības līdzdalības audzināšanas darbībā veicināšanai un sabiedriskās domas veidošanā.

14. Nacionālajā izglītības iespēju datu bāzē www.niid.lv ievietoto materiālu skaits/apmeklētāju skaits.

15. Iesaistīto nevalstisko organizāciju skaits sabiedriskās domas veidošanā par vērtībām un audzināšanas jautājumiem un informatīvi izglītojošo pasākumu organizēšanā skolēniem.

V. Uzdevumu izpildes laika plānojums

Programma izstrādāta laika periodam no 2009.gada līdz 2013.gadam. Programmas uzdevumu un aktivitāšu izpildes laika plānojums norādīts programmas 9.sadaļas „ Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai, to realizēšanas laika un finanšu plānojums, kā arī par to izpildi atbildīgās institūcijas” 3.kolonnā „Izpildes termiņš”. Programma paredz, ka katru gadu, sākot no 2009.gada, iesaistītās institūcijas īsteno programmu, ņemot vērā pieejamo finansējumu saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu” kārtējam gadam. Katru nākošo gadu, sākot ar 2010.gadu, ministrijas atbilstoši plānotajām aktivitātēm gatavo papildu nepieciešamo budžeta pieprasījumu nākamajam gadam. Pēc valdības lēmuma par papildu finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu atbildīgās ministrijas sniedz priekšlikumus par grozījumiem programmā.

VI. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums

Programmas pasākumu īstenošana tiks veikta iesaistīto institūciju atvēlēto un norādīto finanšu resursu ietvaros to kompetencē esošo uzdevumu īstenošanai. Programmas mērķu sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums no 2010.gada norādīts tabulā:

Programmas mērķu sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai struktūrfondu finansējums atspoguļots struktūrfondu plānošanas dokumentos. Finansējuma plānojumu sadalījums pasākumu ieviešanai pa konkrētiem uzdevumiem ministrijām un finansēšanas avotiem norādīts programmas 9.sadaļas „ Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai, to realizēšanas laika un finanšu plānojums, kā arī par to izpildi atbildīgās institūcijas” 5.kolonnā „Papildus nepieciešamais finansējums 2010.–2013.gadam, Ls”.

VII. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

Atbildīgā institūcija par programmas ieviešanas rezultātu pārraudzību un ietekmes novērtēšanu ir IZM. Nozaru ministriju, pašvaldību, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju iesaistīšanās programmas īstenošanā norādīta programmas 9.sadaļas „ Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai, to realizēšanas laika un finanšu plānojums, kā arī par to izpildi atbildīgās institūcijas” 6.kolonnā „Atbildīgās institūcijas”.

VIII. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Par programmā paredzēto uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas katru gadu līdz 1.februārim (laikposmā no 2010.gada līdz 2014.gadam) iesniedz IZM informāciju par uzdevumu izpildes gaitu.

IZM katru gadu līdz 1.aprīlim (laikposmā no 2010.gada līdz 2014.gadam) noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā ikgadējo informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanas gaitu. Pārskatā ir jāiesniedz analīze par iepriekšējā periodā veiktajiem nozīmīgākajiem programmas pasākumiem, jāuzrāda tiem izlietotie resursi, jānovērtē ietekme atbilstoši iepriekš noteiktajiem rezultātiem, kā arī jāsniedz informācija par esošajām problēmām.

Lai novērtētu programmas ieviešanas rezultātus un mērķu sasniegšanu, līdz 2014.gada 1.jūlijam IZM iesniedz noteiktajā kārtībā Ministru kabinetā gala informatīvo ziņojumu par programmas izpildi.

IX. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai, to realizēšanas laika un finanšu plānojums, kā arī par to izpildi atbildīgās institūcijas

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

13.02.2009. 17:20

6071

A.Aukšmuksta 67228987

astra.auksmuksta@vjic.gov.lv

A.Babiča 67047703

alona.babica@izm.gov.lv

(Projekts Ministru kabineta 2009.gada ___._____ Rīkojums Nr. )

AUDZINĀŠANAS DARBA PROGRAMMA

2009.–2013. GADAM

vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs

Kopsavilkums

Problēma

Jaunās paaudzes audzināšana ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Latvijā, jo valsts izaugsmes modelī galvenais virzītājspēks ir cilvēks, viņa zināšanas, gudrība, prasmes un vēlme tās kopt un aktīvi pielietot [5] . Kopš 20.gadsimta 90.gadu sākuma Latvijas sabiedrībā notikušas būtiskas pārmaiņas gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan sociālajā un kultūras jomās, kas ietekmējušas arī bērnu un jauniešu vērtīborientāciju. Līdztekus demokrātiskai sabiedrībai raksturīgo vērtību apgūšanai un nostiprināšanai parādījušās arī daudzas negatīvas iezīmes, kas saistītas ar dažādām atkarībām, neiecietību, vardarbību un visatļautību bērnu un jauniešu vidū.

Šobrīd izglītības procesā lielāks uzsvars tiek likts uz zināšanu apguvi, lai sasniegtu maksimāli augstus skolēnu mācību sasniegumu vērtējuma rādītājus. Savukārt mazāk uzmanības tiek pievērsts skolēnu dzīvesprasmju jeb sociālo prasmju apgūšanai un attieksmju veidošanai, kas ir saistīta ar vērtību, mērķu, principu, ideālu un normu kopumu. Nepilnīgi veicot audzināšanas darbību, daļai skolēnu (īpaši pamatizglītības posmā) pazeminās motivācija mācīties, pašattīstīties un pilnveidoties. Skolēniem pietrūkst izpratnes par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību. Pieaug sabiedrībā pieņemtajām normām neatbilstošas uzvedības gadījumi (piemēram, emocionālā un fiziskā vardarbība skolēnu vidū), konflikti skolēnu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar pedagogiem, skolas neapmeklēšana.

Valstī nav noteiktas vienotas prasības attiecībā uz audzināšanas darbību reglamentējošu dokumentu izstrādi izglītības iestādē. Audzināšanas darbs norit saskaņā ar iestādes audzināšanas programmu vai plānu, lai sekmētu katras izglītības iestādes demokrātisku un radošu attīstību. Ikviena izglītības iestāde, pamatojoties uz Izglītības likumu, iestādes attīstības stratēģiju, mērķiem un uzdevumiem, īsteno audzināšanas darbu, kas nodrošina skolēnu garīgo un fizisko attīstību, viņu personības veidošanos.

Šobrīd ir aktuāls uzdevums nodrošināt vienādas iespējas visiem bērniem un jauniešiem iekļauties un līdzdarboties izglītības procesā neatkarīgi no viņu vajadzībām un spējām, veselības un sociālā stāvokļa, dzīvesvietas u.c. apstākļiem, kā arī jautājums par sabiedrības līdzdalību un sociālo līdzatbildību jaunās paaudzes audzināšanā. Izglītības iestādei ir sarežģīti veidot jaunās paaudzes vērtīborientāciju bez ģimenes, sabiedrības un valsts izpratnes un atbalsta laikā, kad vērojama ģimenes kā institūcijas nestabilitāte, sabiedrības iecietība pret plašsaziņas līdzekļos demonstrēto vardarbību, neiecietība pret citādo jeb tolerances trūkums daudzos dzīves aspektos, ētisko (tikumisko, morālo) normu pārkāpumi.

Programmas mērķi un problēmas risinājumi

Audzināšanas darbības rezultātā tiek īstenota vērtībizglītība, kas pedagoģijas zinātnieku skaidrojumā ir personas pamatvērtību – garīguma, morāles, kultūras, gara un fiziskās stājas – izkopšana; personas pašapziņas, pašvērtības apziņas, pašrefleksijas, valodspējas un radošuma izkopšana; iecietības, izlīgumspējas, līdzjūtības u.c. vispārcilvēcisko spēju attīstīšana; ievirze, motivācija un sagatavošana veiksmīgai profesionālajai karjerai.

Audzināšanas darba programma 2009.–2013.gadam (turpmāk – programma) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam, lai programmas ietvaros īstenotu izvirzītos uzdevumus saistībā ar vērtībizglītības īstenošanu vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs un izglītības iestādes sadarbību ar ģimeni.

Programma balstās uz sadarbības, sistēmiskuma, nepārtrauktības, pēctiecības, ilgtspējas, vienotības un veseluma principiem.

Programmas mērķis ir pilnveidot sistēmisku un koordinētu, mērķtiecīgu un pēctecīgu audzināšanas darbību vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, lai paaugstinātu vērtībizglītības īstenošanas kvalitāti un lai nodrošinātu skolēnu veidošanos par zinošiem, mērķtiecīgiem, radošiem un atbildīgiem cilvēkiem.

Programmas ieviešanas rezultātā tiks pilnveidota vērtībizglītības īstenošana izglītības procesā, veicinot pedagogu kompetenci audzināšanas darbā un skolēnu visaptverošu izpratni par vērtībām un pašattīstības nozīmi personības izaugsmē, kā arī tiks veicināts sociālo partnerību un audzināšanas darbā iesaistīto pušu kompetenču sadalījums un koordinēta sadarbība.

Programmas īstenošanas finansējuma avoti

Programmas pasākumu īstenošana tiks veikta iesaistīto institūciju atvēlēto un norādīto finanšu resursu ietvaros to kompetencē esošo uzdevumu īstenošanai.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

13.02.2009. 17:24

604

A.Auksmuksta 67228987

astra.auksmuksta@vjic.gov.lv

A.Babiča 67047703

alona.babica@izm.gov.lv

[1] Skolotājs 1998., Nr.4

[2] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam

[3] Civillikuma 177.pants un un Izglītības likuma 58.pants

[4] Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R.: Zvaigzne ABC, 2000, 187.lpp.

[5] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam