Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

1 .pielikums - Skolotāja profesionālās ētikas pamatprasības (Skolotājs, 1998.) (Ē.Lanka)

Skolotāja darbs ietekmē daudzu cilvēku prātu, gribu, jūtas, viņu likteņus, tāpēc tas balstās uz noteiktiem ētikas principiem. Skolotāja ētikas darbības pamatprincipi ir profesionalitāte, koleģialitāte, brīvība, atbildība, taisnīgums, patiesums, cieņa un pašcieņa, smalkjūtība.

Profesionalitāte un koleģialitāte

Skolotājs:

• pastāvīgi tiecas iepazīt gan cilvēces pieredzē uzkrāto, gan jauno zinātnē, mākslā un dzīvē;
• veicina pedagoģisko zināšanu izplatīšanu un tikumiskās kultūras pilnveidi vecāku un bērnu attiecībās;
• ievēro prasību mēru savā priekšmetā un neizceļ to, nenoniecinot citus priekšmetus;
• veido un uztur dialogu ar bērnu vecākiem;
• rūpējas par koleģialitāti, atklāti vēršoties pret darbībām, kas vājina draudzīgas attiecības kolektīvā;
• aizmuguriski nekritizē savus kolēģus un skolas vadību.

Brīvība un atbildība

Skolotājs:

• vienmēr apzinās savu atbildību par bērniem, sabiedrību un cilvēci;
• veicina skolēnu potenciālo spēju atraisīšanos un viņu personību veidošanos;
• attīsta skolēnu patstāvību, spēju brīvi un atbildīgi lemt un rīkoties;
• ar savu darbu un dzīvesveidu apliecina stingru nostāju pret ļaunumu un netaisnību;
• neizmanto savas privilēģijas, lai uzspiestu kādus politiskus, reliģiskus vai sektantiskus uzskatus.

Taisnīgums un patiesums

Skolotājs:

• veido skolēnos iejūtīgu, labestīgu un saprotošu attieksmi pret atšķirīgu kultūru cilvēkiem, pret veciem, slimiem cilvēkiem, pret pretējo dzimumu, mazākiem bērniem, neaizsargātām būtnēm, kā arī pret „smaga”, „grūta” rakstura cilvēkiem;
• kopj dialoga kultūru;
• problēmsituācijas risina, nevairoties no konstruktīviem, pedagoģiski nepieciešamiem kompromisiem un principiāliem lēmumiem;
• taisnīgi vērtē mācību rezultātus;
• nepasniedz maksas privātstundas saviem skolēniem tajos mācību priekšmetos, kurus viņš māca skolā;
• palīdz vecākiem objektīvi novērtēt sava bērna darbību.

Cieņa un pašcieņa

Skolotājs:

• ciena skolēna personību ar tā savdabību;
• katrā skolēnā saskata pozitīvās īpašības un veido savas attiecības ar viņu, balstoties uz tām;
• nedala savus skolēnus tīkamajos un netīkamajos;
• uzklausa skolēna domas un rēķinās ar tām;
• uzklausa skolēnu kritiku un nezaudē pašsavaldīšanos;
• uzklausa vecāku kritiskās piezīmes un cenšas rast kopīgu risinājumu.

Smalkjūtība

Skolotājs:

• ir iecietīgs, labestīgs, nepieļauj rupjību attiecībās ar skolēniem, kolēģiem, vecākiem;
• māca skolēnu būt iejūtīgam pret citiem un pārvarēt vājības sevī;
• neizpauž un neizmanto viņam uzticētos vai citādā ceļā iegūtos skolēnu noslēpumus;
• attiecībās ar skolēniem nepieļauj izsmieklu, ļaunu ironiju, iebiedēšanu;
• iejūtīgi izturas pret skolēniem, kuri guvuši garīgu traumu, nekad neatgādina skolēnam viņa fiziskos vai garīgos trūkumus;
• izsakot padomus un aizrādījumus, ņem vērā skolēna vecuma psiholoģiskās īpatnības un iespējas uztvert pamācību;
• skolēnam neizsaka nepatīkamu patiesību viņa cieņu aizskarošā formā;
• bērnam neizsaka nepatīkamu patiesību publiski, citu vienaudžu klātbūtnē;
• nesaka vecākiem nepatīkamu patiesību par bērnu cita klātbūtnē;
• nedara neko tādu, kas varētu mazināt bērna cieņu un respektu pret saviem vecākiem un citiem viņam tuviem cilvēkiem.