Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

2.3.5. Grupas audzinātāja darbības funkciju un pienākumu, audzinātajdarbības satura un metožu aplūkojums.

Audzinātājam jāsadarbojas ar daudziem un dažādiem cilvēkiem – sākot ar audzēkņiem un beidzot ar viņu vecākiem un kolēģiem. Tāpēc, plānojot audzināšanas darbu, jāņem vērā dažādi aspekti, audzināšanas darba virzieni, konkrētās izglītības iestādes izvirzītie audzināšanas uzdevumi, tradīcijas, valdošā gaisotne skolotāju kolektīvā, kā arī audzināmās grupas kolektīva iezīmes.

2.5. attēls. Izglītības iestādes audzināšanas mērķa veidošanās struktūra.

Grupas audzinātājam, veidojot audzināšanas programmu, jārespektē audzēkņa atbalsta sistēmas – valsts normatīvie akti, kas nosaka izglītošanās iespējas, pedagogu un citu skolas darbinieku atbalsts, vecāku izpratne par audzēkņa izglītošanās iespējām un to atbalsts. Sīkāk aplūkosim audzinātājdarbības normatīvo bāzi.

Izglītības likuma 51. un 52.pants reglamentē pedagogu pienākumus un tiesības.

Svarīgākie tiesību akti:

• Latvijas Republikas Satversme,
• ANO Konvencija par bērna tiesībām,
• Bērnu tiesību aizsardzības likums,
• Izglītības likums,
• Vispārējās izglītības likums,
• Profesionālās izglītības likums,
• Valsts valodas likums,
• MK noteikumi «Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu»,
• MK noteikumi «Noteikumi par valsts vispārējās izglītības standartu»,
• MK noteikumi «Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu»,
• IZM Vispārējās vidējās izglītības iestādes paraugnolikums,
• IZM profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādes paraugnolikums,
• IZM Vispārizglītojošās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes skolēnu pašpārvaldes paraugnolikums,
• IZM Pamatizglītības iestādes paraugnolikums,
• Normatīvie akti, kas nosaka audzinātāja pienākumus, tiesības un kompetences robežas konkrētājā izglītības iestādē.

Katram pedagogam savā darbā jārespektē svarīgākie tiesību akti, saskaņā ar LR tiesību aktiem katram cilvam ir tiesības uz izglītību, brīvo laiku un kultūru, kā arī ir atbilstoši pienākumi. Atbilstoši tiesību aktos noteiktajām normām, izglītība ir mērķtiecīgs izglītības process un rezultāts. Valstij, pašvaldībai un vecākiem ir jānodrošina ikvienam jaunietim tiesības un iespējas veidoties par izglītotu, garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un atbildīgu radošu kultūras personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Izglītības likumā un Latvijas Izglītības koncepcijā audzināšanas darbībai (1999.) pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs ir noteikts, ka izglītošanas process sevī ietver mācību un audzināšanas darbību, kuras rezultātā veidojas personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums.

Izglītības iestādei, īstenojot vienotu pedagoģisko procesu, ir jāplāno un jārealizē tāda audzināšanas darbība, kas attīsta audzēkņos pozitīvu attieksmi pret sevi, citām personām, sabiedrību, valsti, dabu un darbu. Visi izglītības iestādē strādājošie darbinieki ir atbildīgi par audzināšanas darbību izglītības iestādē, kas ir veiksmīga tikai tad, ja ir mērķtiecīgi organizēta visu pedagoģisko darbinieku un vecāku sadarbība.

Audzinātāja darbības funkcijas (Baldiņš, A., Raževa, A. (2001). Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. R., Pētergailis, 2001.):

Analītiskā funkcija:

• analizē pedagoģiskā procesa norisi konkrētajā grupā,
• analizē mācību un audzināšanas vidi grupā,
• analizē kopīgo grupas attīstības tendenci,
• analizē sadarbību ar ģimeni un sabiedrību.

Prognozējošā funkcija:

• prognozē tuvākus un tālākus pedagoģiskās darbības rezultātus,
• prognozē audzēkņu attīstības kvalitatīvās izmaiņas,
• prognozē mācību sasniegumu rezultātus, veiksmes un neveiksmes.

Organizatoriskā (koordinējošā) funkcija:

• organizē ar grupu strādājošo skolotāju komandu,
• organizē pašu grupu mācību darbam, sociālajai darbībai,
• nodrošina saikni starp administrāciju un grupu, audzēkņu ģimenēm,
• koordinē pašpārvaldes institūciju darbu grupā.

Izglītojošā funkcija:

• izglīto skolotājus par attiecīgās grupas audzēkņu specifiskām iezīmēm,
• izglīto audzēkņu vecākus, veicinot ģimeņu pedagoģiskā potenciāla pilnveidi,
• pilnveido audzēkņu sociālās prasmes.

Latvijas izglītības aktuālās vajadzības nosaka nepieciešamību pilnveidot skolotāju - audzinātāju kompetences, lai tie varētu sekmīgi realizēt savas darbības funkcijas.

Labi zināmo kompetenču lokā tas liek akcentēt aspektus, kas specifiski raksturotu pašpilnveidi jeb personības vispārējās kompetences. Tādēļ ESF NP projekta «Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide» Nr. 2006/0129/VPD1/ESF/PIAA/06/NP/ 3.2.5.1./ 0001/ 0001/0504 (Rokasgrāmata.. R., VINKVA, 2006., 21.-22.lpp.) izstrādātā tālākizglītības moduļu sistēma ietver četras kompetenču grupas:

1. pedagoga vispārējās kompetences;
2. pašpilnveides jeb personības vispārējās kompetences;
3. izglītības jomas (mācību priekšmeta) kompetences;
4. izglītības procesa vadības kompetences.

Uzdevums

Novērtējiet, kā pilnveidojušās jūsu kompetences (izmantojiet atkal 1.2. tabulu)!

Uzdevums

1) Izlasiet 3. pielikumā "Vispārizglītojošās skolas klases audzinātāja darba paraugnoteikumi" pievienoto materiālu un veiciet tā satura izvērtēšanu atbilstoši mūsdienu situācijai un savas izglītības iestādes darbības loģikai.

2) Būtu vēlams salīdzināt "Vispārizglītojošās skolas klases audzinātāja darba paraugnoteikumi" saturu ar Izglītības likuma 51. un 52.panta saturu ar nolūku noteikt arodskolas grupas audzinātāja darbībai nepieciešamos aspektus.

Grupas audzinātājam, veidojot individuālo audzināšanas programmu, jānovērtē:

• izglītības iestāde (kur atrodas – lauki, pilsēta, mikrorajons, mācību valoda),
• tās vēsture un tradīcijas,
• gaisotn e kolektīvā (atbalstoša, draudzīga, konfliktus raisoša u.tml.)
• sadarbības iespējas ar grupas priekšmetu skolotājiem, administrāciju, psihologu un sociālo pedagogu,citu grupu audzinātājiem,
• kontakts ar audzināmo grupu,
• audzēkņa un viņa ģimenes un grupas kolektīva kopumā izpētes rezultāti,
• audzēkņu vecumu un ar to saistītās problēmas,
• priekšmetu skolotāju vērtējumi,
• audzēkņu interešu un ārpusskolas nodarbību respektēšana,
• sadarbības ar vecākiem iespējas.

Jautājumi pārdomām

1) Kā skolotājam vai grupas audzinātājam prasību un pienākumu jūklī nepazaudēt sevi, cik liela nozīme audzināšanas procesā ir audzinātāja personībai?

2) Kam jāpievērš uzmanība, plānojot grupas audzinātāja darbu?

3) Kas jādara augustā, septembrī?

• iepazīstas ar dokumentiem,
• iepazīstas vai jāpapildina priekšstati par audzēkņiem,
• jātiekas ar psihologu, sociālo pedagogu, u. c.),
• jātiekas ar skolas administrāciju,
• jākontaktējas ar audzēkņu vecākiem.

4) Kādi normatīvie dokumenti jāzina?

• normatīvie dokumenti valsts mērogā,
• nolikums,
• normatīvie dokumenti izglītības iestādes mērogā, piemēram, i ekšējās kārtības noteikumi,
• paša skolotāja izstrādātie dokumenti, piemēram, portfolio .

5) Kādi ir grupas audzinātāja galvenie darbības virzieni?

• paškompetences veicināšana – audzēkņa spēja izprast pašam sevi, reflektēt par savu dzīvi, attīstīt, apliecināt savu patību. Prasme patstāvīgi domāt un rīkoties.
• sociālās kompetences veicināšana – izpratnes sekmēšana par sociālajiem procesiem, prasme risināt konfliktus, palīdzēt citiem cilvēkiem,
• ētiskās kompetences veidošanās – spēja apzināties, pārdzīvot vērtības. Prasme veidot kritisku attieksmi pret sevi, veidot pārdomātus spriedumus.

6) Par kādu dokumentāciju grupas audzinātājs atbild?

• darba plānojums (ievērojot izglītības iestādes darba plānu),
• ieraksti grupas žurnālā: ziņas par audzēkņiem, kavējumu kopsavilkums pa mēnešiem, audzinātājstundas, audzēkņu instruktāža par drošību,
• vecāku sapulču protokoli (vismaz 2 sapulces gadā),
• “problēmaudzēkņu” uzskaite , veiktā darba atspoguļojums,
• audzēkņu personu lietas,
• audzēkņu liecības.

7) Kas ir pats svarīgākais grupas audzinātāja darbā?

• lai katrs indivīds izglītības iestādē un grupā justos labi.

Uzdevums

Ierosiniet sarunu ar kolēģiem "Problēmsituācijas audzinātāja darbā, kad vēlējāties saņemt atbalstu, audzinot grupu! Vai to saņēmāt/ nesaņēmāt (kas sniedza vai nesniedza atbalstu, cik labi izpratāt situāciju?"

Pozitīvie momenti situāciju risinājumā	Negatīvie momenti (kāpēc nesaņēmāt atbalstu)

Pozitīvie un negatīvie momenti ļaus nonākt pie secinājumiem, kas grupas audzinātājam jāņem vērā, veidojot individuālo audzināšanas programmu, jo grupu nevar audzināt ārpus vides, kurā dzīvo un mācās jaunieši, ārpus izglītības iestādes tradīcijām. Īpaša uzmanība jāpievērš gaisotnei arodskolā, ja skolotājs ir ienācējs kolektīvā. ... Reālā dzīve diemžēl piedāvā situācijas, kurās audzinātājam jālavierē starp likumu un sirdsapziņu, lai palīdzētu audzēknim. Veidojot audzināšanas programmu, jāatceras, ka ir problēmģimenes, kādreiz neuzkrītoša veidā ar kādu kopīgu audzināšanas pasākumu var palīdzēt ne tikai audzēknim, bet arī ģimenei. Taču ne vienmēr visas situācijas varam ietekmēt, grupas audzinātājam jāatceras, ka mēs nekad neaizstāsim pusaudzim ģimeni.

Jautājums pārdomām

Atcerieties pedagoģiskajā praksē kādu gadījumu, kur jūs spējāt atrisināt kādu situāciju tikai tāpēc, ka skolēni jūs respektēja kā cilvēku, kā personību.

Uzdevums

Analizējiet jūsu izglītības iestādē izveidojušās audzināšanas tradīcijas!

Analīzei varat izmantot piedāvāto secību:

• Iestādi raksturojošās tradīcijas:
• Audzināmā grupa
• Izglītības iestādes audzināšanas mērķis: Sekmēt vajadzību audzēkņ iem aktīvi un veiksmīgi līdzdarboties grupa s un arodskolas dzīvē, veidojot viņu nacionālās un valstiskās identitātes ētisko vērtību apzināšanos.
• Grupas audzināšanas mērķis un uzdevumi
• Grupas audzinātājstundas u. c. pasākumi – audzinātāja perspektīvais plānojums
• Audzinātājstundās aplūkojamie jautājumi:
  • Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.
  • Rīcība ekstremālās situācijās.
  • Valsts svētki un atceres dienas.
  • Veselīgs dzīves veids.
  • Profesijas izcilākie pārstāvji un tālākizglītība.
  • Gadskārtu ieražas.
  • Tikumiskās vērtības.
  • Uzvedības un saskarsmes kultūra.
  • Ģimenes saskarsme.
  • Tiesības un pienākumi.
  • Dzimumaudzināšana.

Uzdevums

Izlasiet un papildiniet ideju banku!

Ideju banka:

• Dienasgrāmatas rakstīšana (dāvin āt dienasgrāmatu 1. septembrī, tā tiek rakstīta visu grupas pastāvēšanas laiku),
• Grupā izvēlēties audzināšanas motīvu, piemēram, taurenis (taureņkoka veidošana, taureņdienasgrāmata, taureņi vecākiem utt.),
• Kultūras pasākumu apmeklēšana kā tradīcija (teātra izrādes, Arsenāla kino filmas, izstādes), recenziju rakstīšana un pārrunas,
• Audzinātājstunda 1. septembrī, Ziemassvētkos, pēdējā mācību dienā kā īpašs notikums un pārsteigums, kopīga kliņģera ēšana:
• Vēstuļu rakstīšana (Es 1.kursā - sev pēdējā kursā) ,
• Kāds priekšmets, kas palīdz iepazīstināt ar sevi,
• Novēlējumu saņemšana un rakstīšana,
• Grēku rakstīšana un sadedzināšana,
• Kamola tīšana,
• Kopīgas šalles adīšana,
• Kopīga grupas portreta veidošana,
• Kopīgas gleznas radīšana,
• Dzejoļu krājuma radīšana,
• Noslēpumainais draudziņš,
• Laba vēlējumi cimdiņos (reizē arī Ziemassvētku dekors),
• Kopīgi gājieni, piemēram, vairākas reizes gadā - talkas, ekskursijas, sporta spēles,
• Vecāku iesaistīšana mācību un audzināšanas procesā,
• Ziemassvētku sagaidīšana kādā izbraukumā, piemēram, kādas pils apmeklējums (tas ir Ziemassvētku pārsteigums, audzēkņi nezina, kas viņus sagaida izbraukumā, saņem interesantas vēstules, šis ir pasākums ar intrigu),
• Apsveikumi jubilejās,
• Grupas audzinātāja vārda/dzimšanas diena.
  

Uzdevums

1) Apmainieties ar idejām par tradīcijām ar savas grupas audzēkņiem ar nolūku papildināt ideju banku.

2) Izlasot 4. pielikumā pievienoto materiālu, papildiniet ideju banku ar jaunām idejām audzinātājstundām un dažādiem pasākumiem.

Grupas audzinātājdarbības stratēģisko mērķu un uzdevumu izveide atbilstīgi audzēķnu vecumam, interesēm, iespējām, paškoncepcijai un identitātei, kā arī atbalsta sistēmas prasībām un vērtību laukam (aksiosfērai) prasa elastību, zināšanas un ļoti pārdomātu izpētes darbu.

Inovatīvo pieeju aktualizācija audzināšanā, lai pievērstu pedagogu uzmanību pēdējo gadu laikā novērotajam sociālajiem procesiem izglītības laukā un pastāvošajai reālajai situācijai (masveidīgā nesekmība, atkarību izplatība, korekcijas klases u.tml .) balstās uz:

• pedagoga personīgo ētisko kodu,
• plašām teorētiskajām zināšanām,
• dažādu dokumentu juridisko, ētisko un tiesisko aspektu pilnīgu pārzināšanu,
• sadarbību ar dažādiem speciālistiem kopīgo prioritāro audzinātājdarbības mērķu īstenošanā,
• savai audzinātājdarbībai nepieciešamo galveno kompetenču pašpilnveidi.

...Un tikai audzēkņi pēc vairākiem gadiem mums varēs pateikt, vai mēs – skolotāji, audzinātāji – izdarījām visu pēc labākās sirdsapziņas...