Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

2.3.3. Skolotāju – audzinātāju darbības ētiskās un psiholoģiskās kļūdas un to novēršanas iespējas.

Vai Jūs atceraties slaveno teicienu par ārstu un skolotāju kļūdām? Tomēr kļūdīties ir cilvēcīgi. Būsim saprotoši pret skolotājiem!

„Mēs esam uz pēcmodernisma profesionalitātes robežlīnijas, kur skolotājiem ir jāstrādā ar ļoti variatīvu klasi, lielu dažādību un sarežģītu klientu, apstākļos, kad pieaug ētiskā neskaidrība, kad ļoti daudzas metodes un pieejas ir iespejamas un nepieciešamas, un kur parādās arvien vairak socialo grupu, kuras vēlas teikt savu vārdu.” (Hargreaves, 1997).

Lieki būtu teikt, cik grūts ir šis uzdevums.

Īpaša uzmanība tādēļ tiek pievērsta skolotāju darbībā novēroto tipisko kļūdu jautājuma aplūkošanai. Diemžēl jāatzīmē, ka problēmas izpetes līmenis ir visai nepietiekams. Daļēju atbildi sniedz ētikas, sociālās psihologijas un pedagoģiskās psiholoģijas avoti (A.Milts, S. Omārova, J.Kupčs, V.Reņģe, L.Rutka, M.Pļavniece, D.Skuškovnika, S.Gingers, R.Verderbers, u.c.), daudz ideju var smelties Latvijas skolotāju kodeksā, kurā kā obligāti darbības nosacījumi tiek minēti profesionalitāte, koleģialitāte, brīvība, atbildība, taisnīgums, patiesums, cieņa, pašcieņa, smalkjūtība.(Skat.1.pielikumu - Skolotāju profesionālās ētikas pamatprasības. - Pieņemtas 1998.gada 19.maijā. // Skolotājs, 1998., Nr.4.) .

Skolotaja darbībā novērojamās tipiskās kļūdas iedalāmas:

• psiholoģiskajās (ar skolotāja temperamenta, personības virzības, dzīves pieredzes, dzimuma, vecuma u.tml. iezīmēm saistītajās) un
• ētiskajās (ar skolotaja ētikas kodeksa pārkāpumiem un tikumiskās rīcības nepilnībām saistītajās).

Skolotāja darbības tipiskās psiholoģiskās kļūdas :

• pakļaušanās skolēnu manipulācijām un mērķu "nobīde" stundā,
• distances zaudēšana saskarsmē ar skolēniem,
• pārgudrība un lepnība,
• barga un nepamatota kolēģu vai skolēnu vērtēšana,
• nespēja atbilst mūsdienu pedagoģiskā procesa prasībām,
• izolēšanās no audzēkņiem un izglītības iestādes kolektīva dzīves,
• hobiju un pat privātās dzīves upurēšana darba dēļ,
• teorētiskās pieejas zaudēšana pieredzes uzkrāšanas laikā,
• metodiskā vienveidība,
• savu interešu ierobežošana viena priekšmetā,
• ilgstoša nemācīšanās,
• nespeja sadarboties,
• nespēja strādāt komandā,
• nekonsekvence prasībās,
• „apkraušanās” ar neskaitāmiem pienākumiem u.c.

Skolotaja darbības tipiskās ētiskās kļūdas :

• audzēkņa personības un tās savdabīguma nepieņemšana un necieņa,
• liberālisms attieksmēs un audzēkņa darba novērtējuma, atzīmju jomā,
• solījumu neturēšana,
• kolēģu aprunāšana (reizēm – pat ar audzēkņiem!),
• sava priekšmeta izcelšana,
• kultūras redzesloka sašaurināšanās, kādēļ veidojas kritiska attieksme,
• netolerance,
• atlaides prasībās „mīluļiem”,
• amorālās uzvedības faktu pieļaušana,
• pasivitāte morālās izvēles brīdī,
• konformisms,
• audzināšanas darbības noniecināšana,
• konfrontācija, nevis mijiedarbība ar grupu, tās līderi un vecākiem,
• nepamatotu cerību iedvešana,
• netaktiska rīcība un runa,
• moralizēšana un „mentora tonis”,
• piekukuļošanas iespējamība,
• audzēkņu salīdzināšana, to iedalījums pēc sociālā statusa,
• dubultmorāle,
  
• neizpildāmu prasību izvirzīšana audzēkņiem, utt.

Skolotāju darbībā novērojamo tipisko kļūdu cēloņi:

vispārējie , no pedagoga, skolotāja neatkarīgie un

specifiskie , saistītie ar viņa personības iezīmēm.

Vispārējie, no skolotāja neatkarīgie, tipisko kļūdu cēloņi :

• sliktie darba apstakļi,
• skolēnu personības daudzveidība,
• grūtības sadzīvē,
• nepietiekamā darba apmaksa,
• kolēģu vienaldzība,
• zems skolotaja darba prestižs,
• skolas administrācijas vadības stila nepilnības,
• negatīvā ietekme no ģimenes un draugiem,
• pārslodze darbā,
• neapmierinātās garīgās un sociālās vajadzības,
• vāja veselība,
• pretrunīga likumdošana,
• nestabilā situācija valstī u.c.

Specifiskie, no skolotāja personības atkarīgie, tipisko kļūdu cēloņi :

• pedagoģiskās sagatavotības „robi” un kompetences trūkums,
• vāja domāšanas procesu attīstība,
• augsta uzbudināmība un nogurdināmība,
• zems disciplinētības līmenis,
• negatīvā attieksme pret savu profesiju (zemapziņā),
• zems darbam nepieciešamo prasmju līmenis (lēnīgums, neorganizētība, paškontroles trūkums),
• nespēja paredzēt savas darbības attālas sekas u.c.

Cēloņu daudzveidība norāda uz to, ka problēmas diagnosticēšana un risinājuma meklējumi būtu jāuztic speciālistu komandai!

Skolotāju ētikas kodeksa (1998) mūsdienu izpratne paredz, ka:

• pedagogs, audzinātājs jebkurā situācijā rīkojas kā profesionālis un morālā būtne;
• tiek ņemta vērā konkrētās grupas un izglītības iestādes tikumisko normu sistēma;
• skolotājs identificē galvenos ētisko un audzināšanas problēmu cēloņus un izstrādā prioritāros mērķus sadarbībā ar audzēkņiem, kolēģiem un vecākiem;
• skolotājs ir tolerants, bet saglabā savu personības autonomiju un pakāpeniski veido savas darbības/ misijas personisko ētisko kodu.

Jaunie skolotāji, kuriem trūkst pieredzes, var mācīties :

• apgūstot psiholoģijas un pedagogijas teorētiskās atziņas;
• izmantojot zināšanas saskarsmē ar audzēkņiem, kolēģiem, vecākiem un veidojot savstarpējās attiecības;
• atceroties laikus, kad skolotāji paši bija skolēni un vismaz nedaudz pārmantojot savu pedagogu ētikas normas saskarsmē un savstarpējās attiecībās;
• vērojot kolēģu darbu arodskolā, pieredzi profesionālās ētikas normu realizēšanā.

Uzdevums

Kuras ētiskās kļūdas, jūsuprāt, skolotājs visbiežāk pieļauj pieredzes trūkuma dēļ? Pamatojiet savu izvēli!