Svetlana Saksonova. Valsts ieņēmumi un izdevumi (e-grāmata)

12. Valsts ieņēmumi un izdevumi

12.1. Definīcijas

Budžets – ienākumu un izdevumu plāns noteiktam laika posmam, kas veidots, lai sasniegtu kādu finansiālu mērķi.[10]

Valsts budžets - Likumdošanas ceļā apstiprināts valsts (valdības) ieņēmumu un izdevumu saraksts noteiktam laika posmam[11]

Valsts budžeta struktūravalsts pamatbudžets, pašvaldību budžets, valsts speciālais budžets, pašvaldību speciālie budžeti. [2, 344]

Valsts konsolidētais budžets – valsts pamatbudžets līdz ar valsts speciālo budžetu, pašvaldību pamatbudžetiem un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti. [2, 344]

Pamatbudžets – budžeta daļa, kuru veido visi budžeta ieņēmumi, izņemot īpašiem mērķiem paredzētus ieņēmumus, ziedojumus un dāvinājumus, kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem. [2, 344]

Speciālais budžets – budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem paredzēta budžeta ieņēmumi, arī ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā, kuras līdzekļi izlietojami saistībā ar šiem ieņēmumiem. [2, 344]

Budžeta ieņēmumi – pēc nodokļu likumiem savākti nodokļi, valsts un pašvaldību budžeta nodevas, un citi maksājumi budžetā, kā arī valsts un pašvaldību budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, saņemti procenti un dividendes, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā). [2, 344]

Budžeta izdevumi – visi maksājumi no budžeta izņemot parādu pamatsummas atmaksu. [2, 344]

Budžeta finansiālais deficīts – starpība starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. [2, 344]

Budžeta fiskālais deficīts - budžeta finansiālā deficīta un tīro aizdevumu starpība. [2, 344]

Valsts parāds – saistību kopējā summa naudas formā, ko sedz no budžeta līdzekļiem. [2, 344]

Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu.  [4]

Nodoklis – ar likumu noteikts bezatlīdzības maksājums, kas ir obligāti veicams naudā un ir obligāts maksājums budžetā [1,42]

Nodoklis – ekonomisko resursu sadales, nacionālā ienākuma pārdales un makroekonomiskās stabilizācijas līdzeklis, kas atspoguļo reāli eksistējošās ekonomiskās un finanšu attiecības.[1,43]

Nodoklis – nauda, kas tiek maksāta valdībai.[10]

Nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā „Par nodokļiem un nodevām”  noteiktajos gadījumos pašvaldību budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).[4]

Pašvaldību nodeva ir pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldību pamatbudžetā vai speciālajā budžetā likumā „Par nodokļiem un nodevām” paredzētajos gadījumos.[4]

Nodokļa bāze un tās korekcijas. Nodokļa bāze ir nodokļa objekta kvantitatīvais raksturojums, kas ļauj noteikt apliekamā objekta kvantitatīvus rādītājus. Nodokļa bāze var tikt koriģēta no politiskajiem, taisnīguma, lietderības vai citiem apsvērumiem.[1,45]

Nodokļa likmes – Nodokļa likme ir konkrēta nodokļa lielums uz vienu nodokļa bāzes lielumu, kas var tikt noteikts absolūta summā vai procentos no bāzes lieluma.[1,45]

Nodokļa atlaides un atvieglojumi. (šis elements var arī nebūt, atkarībā no konkrētiem politikas risinājumiem, nodokļa summas samazinājums, nodokļa bāzes samazinājums, nodokļa likmes samazinājums, nodokļa brīvdienas). Par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam (maksātāju grupai) paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību, vadoties pēc kritērija, ka nodokļa maksātājs(to grupa) atbilst nodokļu likumā noteiktai pazīmei(ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids, reģions u.c.) Tādejādi nodokļu atvieglojumi neizbēgami ir saistīti ar izņēmumu radīšanu.[1,45]

Nodokļu taksācijas periods un maksāšanas kārtība – viens no tehniski administratīvajiem elementiem, kas nepieciešams nodokļa saistību noteikšanai un kontrolei, t.i., periods(ja nodoklis ir periodisks), maksāšanas termiņš, kas saskaņojams ar subjektu maksātspēju.[1,45]

Regresīvs nodoklis – nodokļa likme samazinās līdz ar ienākumu pieaugumu. [2, 344]

Progresīvais nodoklis – nodokļa likme palielinās līdz ar ienākumu pieaugumu. [2, 344]

Proporcionālais nodoklis – nodokļu likme stabila, budžeta ieņēmumi aug proporcionāli apliekamam ienākumam. [2, 344]

Paušalnodoklis – noteikta gada summa, kas jāiemaksā budžetā neatkarīgi no apliekamā ienākuma lieluma svārstībām. [2, 344]

Akcīzes nodoklis ir specifisks patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī.[8]

Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un reāli to samaksā preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs.[9]

 

 

budzeta_shema

1. attēls. Budžeta struktūra[3]