Ērika Šumilo. Ārvalstu tiešās investīcijas. (e-grāmata)

Ārvalstu tiešo investīciju dinamikas raksturojums un salīdzinājums

    1. attēlā ir atspoguļoti dati par gada laikā saņemtajām ĀTI Latvijā un Lietuvā, kur redzams, ka abās valstīs, salīdzinot 2008.g. ar 2000.g., saņemto ĀTI apjoms  pieauga – Latvijā par 93 %, bet Lietuvā par 204 %. Šis pieaugums minētajā laika posmā abās valstīs nav bijis pakāpenisks, bet viļņveidīgs – ar saņemto ĀTI apjomu pieaugumiem un samazinājumiem.
    Latvijā saņemto ĀTI apjoms 2001.g.strauji samazinājās, bet Lietuvā – nedaudz pieauga. 2002.g. un 2003.g. Latvijā ĀTI apjoms pieauga, bet nepārsniedza 2000.g. saņemto ĀTI apjomu. Savukārt Lietuvā 2002.g. ĀTI apjoma pieaugums bija straujš – salīdzinot ar 2001.g. tas pieauga par  55 %, bet vēl straujāks bija ĀTI apjoma kritums 2003.g., kad ĀTI apjoms samazinājās par 79 %.
    No  2004. līdz 2007.g. gan Latvijā, gan Lietuvā bija vērojams  ĀTI apjoma pieaugums, īpaši strauju pieaugumu pieredzot 2006.g, kad Latvijā tika piesaistīts par 134 % lielāks ĀTI apjomu kā 2005.g., bet Lietuvā  - 75 % lielāks kā iepriekšējā gadā. Vislielākais saņemto ĀTI apjoms gan Latvijā, gan Lietuvā bija 2007.g., kad Latvijā ieplūda 1704 milj. EUR, kas ir par 231 milj. EUR jeb 16 % vairāk kā tajā pašā gadā Lietuvā.
    2008.g. abās valstīs bija ieplūstošo ĀTI apjoma kritums, bet Latvijā tas bija straujāks kā Lietuvā – ja Lietuvā ĀTI apjoms, salīdzinot 2008.g. ar 2007.g., samazinājās par 15 %, tad Latvijā – par 49 %.

1. att. Gada laikā saņemtās ĀTI Latvijā un Lietuvā, 2000. – 2008.g. (milj. EUR) (Direct investment inward flows by main investing country; All countries of the world [tiešsaiste]. Eurostat)

    1. attēlā ir arī redzams, ka starp abām valstīm gadu no gada ir mainījušās līdera pozīcijas saņemto ĀTI apjomu ziņā. Ja 2000.g. nedaudz lielāku  ĀTI apjomu saņēma Latvija, tad 2001.g. par 236 %, bet 2002.g. par 186 % lielāku ĀTI apjomu saņēma Lietuva. 2003.g. lielāku ĀTI apjomu atkal piesaistīja Latvija, bet no 2004.g. līdz 2006.g. līderis šajā ziņā bija Lietuva. 2007.g. Latvijā ieplūstošo ĀTI apjoms bija par 16 % lielāks kā Lietuvā. Savukārt 2008.g. Latvija piedzīvoja straujāku saņemto ĀTI apjomu kritumu kā Lietuva un piesaistīja par 44 % mazāku ĀTI apjomu kā Lietuva.
    Ārvalstu investoru vēlmi veikt ĀTI abās valstīs objektīvāk atspoguļo dati par uzkrāto ĀTI apjomu Latvijā un Lietuvā, kas ir attēloti 2. attēlā.
    Uzkrātās ĀTI atspoguļo ne tikai valstī ieplūstošās investīcijas, bet arī deinvestēšanu – ja uzņēmums tiek likvidēts, ārvalstu kapitāla apjoms samazinās. Tāpat ārvalstu kapitāls samazinās, ja ārvalstu investoru uzņēmuma kapitāla daļas tiek pārdotas  valsts rezidentiem.
    2. attēla dati liecina, ka gan Latvijā, gan Lietuvā uzkrāto ĀTI apjoms strauji pieauga.
    Lietuvā uzkrāto ĀTI apjoms ar katru gadu pieauga laika posmā no 2000.g. līdz 2007.g., bet Latvijā līdz pat 2008.g.
Lai arī abās valstīs attiecīgajos laika posmos pieauga tādi ĀTI piesaisti negatīvi ietekmējošie rādītāji kā darbaspēka izmaksas, inflācijas līmenis, kā arī  valsts ārējais parāds, ārvalstu investoriem acīmredzami svarīgāks faktors ir licies abu valstu straujā tirgus izaugsme, par ko liecina gan IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugums, gan IKP pieauguma temps.

2. att. Uzkrātās ĀTI Latvijā un Lietuvā, 2000. – 2009.g. (mljrd. EUR)( Foreign direct investment, LTL thousand by country and year [tiešsaiste]. Statistikos Departamentas Prie Lietuvos Respublikos Vyriausybes, Ārvalstu investīcijas Latvijā [tiešsaiste]. LR Centrālās statistikas pārvalde)

    2008.g. pasaules finanšu un ekonomikas krīzes iespaidā uzkrāto ĀTI apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Lietuvā nedaudz samazinājās, bet Latvijā vēl bija vērojams neliels uzkrāto ĀTI apjoma pieaugums. 2009.g., salīdzinot ar 2008.g., uzkrāto ĀTI apjoms Lietuvā nedaudz pieauga, bet nepārsniedza 2007.g. apjomu, savukārt Latvijā tas palika tāds pats kā 2008.g.
    Minētais liecina, ka pasaules finanšu un ekonomikas krīzes iespaidā ne Latvijā, ne Lietuvā būtiska ārvalstu investoru aiziešana no valstu tirgus nenotika. Lai arī investīciju vide 2008.g. un 2009.g. abās valstīs pasliktinājās, tā pasliktinājās arī citās pasaules valstīs.
    Lietuvā uzkrāto ĀTI apjoms visus gadus laika posmā no 2000.g. līdz 2009.g. ir bijis lielāks kā Latvijā. Vislielākā starpība starp uzkrāto ĀTI apjomu Lietuvā un Latvijā bija 2002.g., kad uzkrāto ĀTI apjoms Lietuvā bija pat par 64 % lielāks kā Latvijā. Vismazākā starpība starp uzkrāto ĀTI apjomu Lietuvā un Latvijā bija 2008.g., kad uzkrāto ĀTI apjoms Lietuvā bija par 13 % lielāks kā Latvijā.