L. Trukšāns, K.Krampis. Linux servera ieviešana (HTML e-grāmata)

Jaunas DNS zonas izveidošana

Pirms jaunas zonas izveidošanas svarīgi, lai DNS serverim būtu fiksēta IP adrese. Ja lietotāja datoram tas nav tik būtiski, tad serveriem gan. Ja serverim regulāri mainītos IP adrese, kā tas notiek ar dinamiski piešķirtajām, tad administratoram katru reizi būtu jāmaina DNS servera parametri un citi iestatījumi, kas atkarīgi no IP adreses. IP adreses mainīšanas rīks pieejams Ubuntu Linux augšējā panelī blakus pulkstenim.

Attēls 26: Webmin - Esošās DNS zonas

DNS zonas ir dažādas, svarīgākās no tām ir Master (serveris ir šīs zonas pārvaldnieks) un Slave (serveris ir šīs zonas sekundārais pārvaldnieks – no tā tiks prasīta informācija gadījumos, kad Master serveris nebūs pieejams). Ir vēl papildu deleģēšanas zonas, pārsūtīšanas zonas. Tās tiek pielietotas retāk un šajā materiālā sīkāk netiks apskatītas.

Master zona no Slave zonas konfigurācijas ziņā neatšķiras viena no otras, tikai ar to, ka viena ir galvenā, bet otra sekundārā. Apskatīsim Master zonas izveidošanu, Slave zonai izveidošana ir līdzīga.

Jauna tiek veidota ar Create master zone rīku. Tiek atvērta sadaļa, kurā iespējams ievadīt sekojošus parametrus:

• Domain name / Network – zonas nosaukums, kā piemēru izmantošu piemeram.lv (protams, reālā dzīvē jums pirms tam ir jāreģistrē domēns pie kāda no reģistratoriem. Latvijas domēnus pārvalda NIC – www.nic.lv, viņi arī piedāvā reģistrēt citus domēnus, ne tikai .lv). Tā kā piemeram.lv šobrīd nav reģistrēts, tad tas strādās tikai uz tiem datoriem, kas jūsu izveidoto DNS serveri būs uzstādījuši kā savu primāro DNS serveri;

• Records file – ierakstu fails, tajā glabāsies visa informācija par piemeram.lv domēnā ietilpstošajiem vārdiem. Ja nav īpašas nepieciešamības pēc sava nosaukuma vai atrašanās vietas, tad var atsāt Automatic (tādā gadījumā fails tiks glabāts direktorijā /var/lib/bind ar nosaukumu piemeram.lv.hosts);

• Master server – galvenais serveris jeb jūsu DNS servera nosaukums, šai demonstrācijai izmantošu iekšējā tīklā pieejamu datoru ar IP adresi 10.1.1.33 (noskaidrojiet IP adresi pie sava tīkla administratora un uzstādiet to ar Webmin tīkla rīku Networking -> Network Configuration -> Network Interfaces sadaļā) un uzstādīšu tam nosaukumu dns.piemeram.lv – šis nosaukums un servera IP adrese reģistrējoties jāziņo domēna reģistratoram;

• Email address – DNS administratora (jūsu) epasta adrese, piemēram, administrator@piemeram.lv;

Attēls 27: Webmin - DNS zonas veidošana

• Refresh time – laiks sekundēs pēc kura sekundārais DNS serveris (ja tāds ir), pārbaudīs vai primārajā nav mainījusies informācija par zonu;

• Transfer retry time – laiks sekundēs pēc kura sekundārais DNS serveris (ja tāds ir) mēģinās vēlreiz pārbaudīt vai primārajā nav mainījusies informācija par zonu, ja iepriekšējā reizē savienojums nav izdevies;

• Expiry time – laiks sekundēs, kas norāda cik ilgi sekundārais DNS serveris (ja tāds ir) drīkst sniegt informāciju par zonu, ja primārais nav sasniedzams (šim laikam jābūt lielākam par Refresh laiku);

• Default time-to-live – laiks sekundēs, kas norāda cik ilgi pieprasītāj serveris (jebkurš, kas pieprasa informāciju par domēnu) saglabās iegūtos datus pie sevis un otrreiz tos nepieprasīs. Šis ir teorētiski maksimālais laiks, kas jānogaida gadījumos, kad tiks veiktas izmaiņas DNS zonā, lai visiem lietotājiem būtu pieejama jaunākā informācija.

Ja nav īpašas nepieciešamības, tad laiku parametrus nav jāmaina, noklusētie uzstādījumi ir piemēroti standarta situācijai. Kad visi dati ievadīti, zonas izveidošanas apstiprināšana tiek veikta ar Create.

Katrai zonai iespējams ievadīt papildu informāciju, piemēram:

• Address – piešķirt datoriem vārdus, ja izveidots domēns piemeram.lv, tad jūs varat piešķirt jebkādu vārdu, kas beidzas ar .piemeram.lv, piemēram, viens.piemeram.lv;

Attēls 28: Webmin - DNS zonas labošana

• Name Alias – aizstājvārdu izveidošana. Piemēram, ja vienam datoram vēlaties piešķirt vairākus vārdus, tad ērtākais veids ir to darīt ar aizstājvārdiem. Ja sākotnējais vārds ir kaķis, lai izveidotu vēl vienu vārdu tam pašam datoram, piemēram, suns, tad jāpasaka tikai to, ka suns pieder tam pašam datoram, kam kaķis. Šāda pieeja var atvieglot DNS administrēšanu gadījumā, ja serverim mainās IP adrese. Ja tiek izmantoti aizstājvārdi, tad IP adreses lauks jānomaina tikai vienam ierakstam un pārējie, kas uz to atsauksies izmantojot aizstājvārdu nebūs jāmaina. Savukārt, ja katram apakšdomēnam būs norādīta konkrēta IP adrese, tad izmaiņu gadījumā, tā būs jānomaina visiem ierakstiem;

• Mail Server – zonas epasta serveris. Šajā sadaļā tiek norādīts, kāds ir e-pasta servera vārds, kas apkalpos jūsu zonas epastus. Tas var nepiederēt jūsu zonai;

Lielākā priekšrocība būt pašam sava domēna administratoram ir iespēja dažu minūšu laikā izveidot jaunu apakš domēnu – tādu, kāds tajā brīdi nepieciešams, vai vienkārši kāds ienāk prātā. Jauna apakš domēna izveidošana tiek veikta Address sadaļā. Principā viss, kas jāievada ir:

• Name – vārds, kas tiks piešķirts datoram;

• Address – tā IP adrese.

Attēls 29: Webmin - apakšdomēna viens.piemeram.lv pievienošana

Nākamo apakš domēnu var veidot tieši tāpat, bet var arī citādāk, piemēram, izmantojot aizstājvārdu, jo viens vārds jau ir definēts un ja tam pašam datoram 10.1.1.33 jāpiešķir vēl viens vārds, tad ērtības labad to var darīt ar aizstājvārdu, jo gadījumā, ja datora viens.piemeram.lv adrese mainīsies, tad tā jāmaina būs tikai vienā vietā, pārējās vietās uz to atsauce būs izmantojot aizstājvārdu. Aizstājvāda (Name Alias) sadaļā līdzīgi kā adreses sadaļā, arī jāievada tikai divi parametri:

• Name – aizstājvārds, kas tiks piešķirts datoram;

• Real Name – īstais vārds.
  

Šādā veidā tiek izveidots apakš domēns otrs.piemeram.lv, kas vienmēr norādīs uz to pašu IP adresi uz ko norāda viens.piemeram.lv. Lai BIND no jauna ielasītu konfigurācijas failus, jāapstiprina izmaiņas (Apply Configuration).