Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

Meitenes

Zēni

Abās puslodēs procentuāli vienāds pelēkās vielas daudzums.

Procentuāli vairāk pelēkās vielas labajā puslodē.

Procentuāli lielāks kopējais pelēkās vielas daudzums.

Procentuāli lielāks kopējais baltās vielas daudzums.

Lielais smadzeņu saiklis, kas nodrošina komunikāciju starp puslodēm, lielāks un biezāks kā vīriešiem (par 25procentiem).

Zēni pārsvarā pārvērtē savas spējas, bet meitenes tās nepietiekami novērtē.

Valodas zona ir kreisajā puslodē + aktīva ar valodas procesēšanu saistīta zona labajā puslodē.

Valodas zona ir kreisajā puslodē. Mazāks neironu blīvums valodas zonā kā sievietēm.

Amigdala pieaugušai sievietei ir mazāka kā vīrietim. Tāpēc sievietes nedemonstrē tik agresīvu uzvedību kā vīrieši.

Amigdala, kas pildīta ar testosterona receptoriem, ātrāk aug zēniem pusaudžu vecumā.

Emocionālās stimulācijas laikā amigdala aktivizējas tikai kreisajā puslodē, tāpēc sievietes labāk atceras emocionāla notikumu detaļas.

Emocionālās stimulācijas laikā amigdala aktivizējas tikai labajā puslodē, tāpēc zēni labāk atceras emocionāla notikuma būtību.

Mazāk laika nepieciešams uzmanības pārslēgšanai, tāpēc ir ātrāk gatavas nākamajai mācību stundai.

Zēnu smadzenēm nepiecieciešams miegs, kura laikā tās atjauno un pārorientē sevi. Meiteņu smadzenes to var izdarīt arī bez aizmigšanas.

Stiprāki neirālie savienotāji nodrošina labākas klausīšanās prasmes, pamatīgāku atmiņas glabātuvi, labāk var atšķirt balss toņus.

Telpiski mehāniskās funkcijas rada zēniem vēlmi pārvietot objektus gaisā, piemēram, bumbas, lidmašīnas, viņu mazās māsiņas, vai vienkārši viņu kājas un rokas.

Stiprāki neirālie savienotāji un lielāks hipokamps nodrošina labāku sensorās atmiņas detaļu izmantošanu runā un rakstos.

Jo vairāk vārdus lieto skolotājs, jo lielāka iespēja, ka zēns pārtrauks klausīties.

Priekšējā garoza attīstās agrāk un ir lielāka kā zēniem.

Zēniem vairāk kā meitenēm patīk darīt kaut ko bīstamu, kas rada viņos satraukumu un uzbudinājumu, ko lielākā daļa zēnu uzskata par neatvairāmu.

Meitenēm ir vairāk serotonīna un viņas izdara mazāk impulsīvus secinājumus kā zēni. Pusaudži nedomā par savu darbību konsekvenci. Viņi darbojas impulsīvi. Serotonīns un oksitocīns liek pusaudzim nomierināties un padomāt, kas notiks, ja viņš kaut ko izdarīs.

Zēniem ir mazāk serotonīna un oksitocīna, kas liek viņiem būt impulsīvākiem kā meitenes . Tāpēc arī zēniem nepatīk mierīgi sēdēt un sarunāties ar kādu.

Meiteņu smadzenēm pieplūst par 15 procentiem vairāk asiņu un tās izvietojas vairākos smadzeņu centros kā zēniem.

Zēniem ir mazāka asiņu plūsma smadzenēs, tāpēc viņiem ir tendence strukturēt vai sadrumstalot mācīšanos.

Sakarā ar to, ka meitenēm ir vairākas garozas zonas, kas nodrošina verbālo funkciju, viņām ir labāka sensorā atmiņa, tonalitāte, viņas labāk var mierīgi nosēdēt, klausīties, domāt un runāt, veikt komplicētāku lasīšanu un rakstīšanu, t.i., meitenēm iemīt lielākā daļa prasmju un uzvedības, kas tiek uzskatīta par labu skolā.

Zēnu smadzenes ir vairāk piemērotas simboliem, abstrakcijām un attēliem, tāpēc zēni kopumā labāk kā meitenes mācās augstāko matemātiku un fiziku. Zēni dod priekšroku fiziskām kustībām un iznīcināšanai videospēlēs. Zēni vairāk iekuļas nepatikšanās, jo neklausās, pārvietojas, guļ klasē un nepilda uzdevumus.