Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

3.2. Smadzeņu darbība un mācīšanās (D.Kalniņa)

3.2.6. Abu pusložu priekšrocību izmantošana mācību procesā

Tā kā smadzeņu puslodes informāciju apstrādā atšķirīgi, cilvēks mācās labāk, ja mācīšanās procesā iesaistītas abas puslodes. Skolotājam jācenšas organizēt stundas, iekļaujot aktivitātes abām smadzeņu puslodēm, lai skolēns jauno varētu integrēt jēgpilnā pasaules izpratnē (Sousa, 2006):

  • Jāstrādā ar jēdzieniem gan verbāli, gan vizuāli, piemēram, mācot jaunus jēdzienus, uz tāfeles uzraksta atslēgvārdus, izmanto vienkāršus zīmējumus, lai parādītu mijsakarības starp jēdzieniem. Rādot video, izmanto tikai nelielu fragmentu, kurā parādīts galvenais un pēc fragmenta noskatīšanās pārrunā ar skolēniem redzēto.
  • Jāizstrādā efektīvi vizuālie palīglīdzekļi (kodoskopa plēves, plakāti, PowerPoint prezentācijas u.tml.). Svarīgi padomāt par informācijas izvietojumu, jo tas palīdz labajai puslodei norādīt attiecības starp jēdzieniem un idejām. Vertikāli izvietota informācija norāda uz secību, laika secību, pakāpenību un hierarhiju. Piemēram,

Gauja

Daugava

Venta

parāda upju attiecības pēc garuma, bet uzrakstot horizontāli

Gauja, Daugava, Venta

parāda nejauši izvēlētas trīs Latvijas upes, bet prātā tās netiks uztvertas kā sarindotas pēc izmēriem.

  • Jēdzieni jāiztirzā gan loģiski, gan intuitīvi, lai skolēni izmantotu abas smadzeņu puslodes, piemēram, mācot par 2. Pasaules karu, pastāsta par faktiem (loģiskais), piemēram, cēloņi, galvenās kaujas, ekonomiskā un politiskā ietekme. Kad skolēni to ir sapratuši, pāriet pie domāšanu provocējošākām aktivitātēm (intuitīvais), piemēram, pajautājot, kas varēja notikt, ja Latvija 1939. gadā nebūtu pakļāvusies PSRS draudiem un ielaidusi savā teritorijā tās kara bāzes vai kāda būtu Latvija un pasaule tagad, ja karu būtu uzvarējis Hitlers.
  • Matemātikā pēc pamatjēdzienu apguves piedāvā skolēniem izveidot citu ciparu sistēmu, kas nav balstīta uz 10 – tas ir vienkāršs un interesants process, ka palīdz skolēniem saprast decimālo sistēmu. Literatūrā pēc stāsta vai lugas fragmenta izlasīšanas palūdz skolēniem uzrakstīt ticamas beigas, balstoties uz iepriekš lasīto. Ķīmijā, pēc periodiskās tabulas pamatprincipu izskaidrošanas, lūdz skolēniem izskaidrot, ko viņi varētu darīt, kādus eksperimentus veikt, lai noteiktu jauna ķīmiskā elementa vietu periodiskajā tabulā.
  • Jāizvairās no pretrunīgiem vēstījumiem – skolotājam nepārtraukti jāseko tam, lai viņa vārdi, intonācija un gaita atbilstu žestiem, mīmikai un ķermeņa valodai, jo kreisā smadzeņu puslode interpretē vārdus burtiski, bet labā smadzeņu puslode analizē ķermeņa valodu, intonāciju un saturu. Ja abu pusložu analīzes rezultāti ir pretrunā, skolēna prāts nodarbojas ar šīs pretrunas risināšanu un vairs nekoncentrējas mācībām.
  • Jāveido aktivitātes un novērtēšanas rīki abām puslodēm, jo skolēni ar atšķirīgām dominējošām smadzeņu puslodēm izsaka sevi dažādos veidos. Veiksmīgs risinājums ir piedāvāt skolēnu izvēlei dažādu veidu uzdevumus, piemēram, pēc mācīšanās par augu dzīvības procesiem, skolēni var rakstīt referātu par kādu no tiem, zīmēt plakātus vai komiksus, sacerēt un iestudēt lugas vai dziesmas, konstruēt modeļus, izveidot datorprogrammas.

Paturot prātā, ka nav iespējam mācīt tikai vienu smadzeņu puslodi, ieteicams katrā stundā iekļaut darbības, kas stimulē abas smadzeņu puslodes (3.3. tabula).

3.3.tabula. Mācīšanas stratēģijas, kas aktivizē smadzeņu pusložu funkcijas (pēc Key, 1991)

Kreisajai smadzeņu puslodei

Labajai smadzeņu puslodei

Efektīva klases telpas organizēšana. Jāizsēdina runātīgākie skolēni vienmērīgi telpā – viņi nepieciešamības gadījumā uzsāks diskusijas.

Piemēroti organizēti ziņojumu dēļi. Pie sienām izvietotajos ziņojumu dēļos jābūt viegli saprotamam tematam atbilstošam saturam.

Tīra tāfele. Pirms jauna jēdziena apguves jānotīra tāfele, lai iepriekšējie vārdi neasociētos ar jauno tematu.

Multisensora pieeja. Jāļauj skolēniem lasīt, rakstīt, zīmēt un rēķināt visos tematos.

Metaforas. Jārada un jāanalizē metaforas, lai palielinātu izpratni un iesaistītu augstākās domāšanas prasmes.

Punktualitāte. Jāuzsver tas, cik svarīgi visu izdarīt atvēlētajā laikā. Jārosina skolēnus veidot darba kārtību, plānojot laiku.

Mērķu izvirzīšana. Jāmāca skolēnus izvirzīt mērķus, pieturēties pie tiem un apbalvot sevi, kad mērķi ir sasniegti.

Loģiskās domāšanas stimulēšana. Jāuzdod „Ko darīt, ja..?” tipa jautājumi, lai sekmētu loģisko domāšanu, skolēniem apsverot visus iespējamos problēmu risinājumus.

Izvēle. Jāpiedāvā skolēniem izvēle, piemēram, mutisks vai rakstisks ziņojums/ referāts. Mutiski ziņojumi palīdz skolēniem izprast jēdzienu kopsakarības, ieguldot mazāk mehāniska darba. Daži skolēni priekšroku varētu dot īsas lugas vai skeča uzvešanai.

Vizuāla reprezentācija. Izmanto kodoskopu, projektoru vai tāfeli, lai parādītu zīmējumus, fotogrāfijas, tabulas, grafikus, diagrammas. Tas sekmē vizuālu informācijas organizēšanu un sakarību saskatīšanu. Ieteicams, lai skolēni veido paši savus vizuālos uzskates līdzekļus par jaunajiem jēdzieniem.

Sakarību veidošana. Jāsasaista stundas un jāpalīdz smadzenēm sasaistīt jaunais ar jau zināmo.

Tiešā pieredze. Jānodrošina tiešās pieredzes gūšana, apgūstot jauno mācību saturu, piemēram, risinot reālistiskas problēmas un reālās dzīves situācijas.

Skolēnu – skolēnu mijiedarbība. Skolēniem nepieciešams laiks savstarpējai iedarbībai, apspriežot jauno mācību saturu. Tas, kurš skaidro – mācās!

Informācijas pārnešana. Jāmāca skolēniem vispārināt. Jārosina izmantot metaforas un salīdzinājumus par līdzīgiem jēdzieniem.

Praktiska (Hands-On) mācīšanās. Regulāri jāpiedāvā iespēja mācīties empīriski un praktiski. Skolēniem svarīgi atklāt un izprast attiecības reālajā pasaulē.

uzdUzdevums

  1. Izanalizējiet savas nākamās stundas plānu un atzīmējiet blakus katrai paredzamajai darbībai, kuru smadzeņu puslodi tā iesaista!
  2. Novērtējiet savu stundas plānu un, ja nepieciešams, veiciet tajā uzlabojumus, lai mācoties skolēni izmantotu abu pusložu priekšrocības!