Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem
3.2. Smadzeņu darbība un mācīšanās (D.Kalniņa)
3.2.1. Smadzeņu uzbūve un mācīšanās fizioloģiskā norise (D.Kalniņa)
Uzdevums
Uzrakstiet galvenās idejas un secinājumus, kas jum rodas, lasot šo nodaļu un, ko varētu izmantot savā profesionālajā darbībā! Tas palīdzēs jums to atcerēties vēlāk un izmantot savā profesionālajā darbībā!
x
x
Smadzenes ir neparasts, ārkārtīgi spēcīgs procesors, kas savstarpēji saistītas domas spēj radīt neierobežotā daudzumā. Galvas smadzenēm ir piecas galvenās funkcijas:
1. Uztveršana – smadzenes saņem informāciju no maņu orgāniem,
2. Uzglabāšana – smadzenes saglabā un uzkrāj informāciju un vajadzības gadījumā spēj to sameklēt,
3. Analīze – caurskatot informāciju un analizējot tās nozīmi, smadzenes atpazīst modeļus un sakārto informāciju jēgpilnā veidā,
4. Kontrole – smadzenes kontrolē informācijas lietojumu dažādos veidos, kas atkarīgs no veselības stāvokļa, attieksmes un dzīves vides,
5. Izpaušana – ar domu, valodas, zīmējumu, kustību un citu radošās izpausmes formu starpniecību smadzenes parāda pasaulei uztverto informāciju. (Bazens, 2008, 16)
Pieauguša cilvēka smadzenes sastāv no aptuveni 100 miljardiem nervu šūnu jeb neironiem (3.5.att.), kas savā starpā veido savienojumus jeb sinapses (Blakemore, Frith, 2008).
3.5.attēls. Neirons
Neirons ir pastāvīgs saziņas centrs, kas spēj gan noraidīt, gan uztvert informāciju. Šūnas sazinās savā starpā gan elektriski, gan ķīmiski (3.6.att.). Atkārtota stimulācija veido noturīgus sakaru ceļus sinapsēs – jo vairāk un noturīgākas sinapses, jo vieglāk mācīties tālāk (Howard-Jones, 2009).
3.6.attēls. Sinapse (informācijas pārraidīšana).
Vislielākā nozīme mācībās ir lielajām smadzeņu puslodēm, kas savā starpā savienotas ar lielo smadzeņu saikli, bet arī citu smadzeņu daļu darbība ietekmē mācīšanos. Smadzeņu uzbūve redzama 3.7. un 3.8. attēlā.
3.7. attēls. Galvas smadzeņu mediālā virsma (pa kreisi). Galvas smadzenes sānskatā. (no Populārās medicīnas enciklopēdija, 1984)
3.8. attēls. Galvas smadzeņu apakšējā virsma (no Populārās medicīnas enciklopēdija, 1984)