A. Geske, A. Grīnfelds. Testu teorijas elementi izglītībā
2. Testa uzdevumu rakstīšanas vispārējie principi
Testos var lietot jebkuru no uzdevumu formām, arī vairākas atšķirīgas uzdevumu formas vienā testā. 3. tabulā apkopotas dažādu testa uzdevumu formu priekšrocības un trūkumi.
3. tabula. Dažādu testa uzdevumu formu priekšrocības un trūkumi
Uzdevuma forma |
Priekšrocības |
Trūkumi |
„JĀ-NĒ” |
Testā var iekļaut lielu skaitu jautājumu, uz kuriem atbildes tiek iegūtas samērā īsā laikā. Vienkārši uzrakstāmi un vērtējami. |
Lietojumus ierobežo tas, ka var pārbaudīt galvenokārt informācijas zināšanu. Augsts atbilžu minēšanas līmenis, testa tematika nav apgūta |
Vairāku atbilžu |
Var izmantot, lai novērtētu daudzveidīgu mācību saturu īsā laikā. Pārdomāti sagatavotus jautājumus var izmantot arī augstāko kognitīvo prasmju novērtēšanai. Novērtēšanu var veikt īsā laikā. |
Labu uzdevumu uzrakstīšana ir sarežģīta un laikietilpīga. Lai gan iespējama arī augstāko kognitīvo prasmju vērtēšana, parasti tiek izmantoti tikai zināšanu novērtēšanai. Jāņem vērā minēšanas efekts. |
Atbilstības |
Uzdevumus var uzrakstīt ātri. Novērtēšanā iespējams iekļaut plašas saturiskās jomas. Rezultātu vērtēšana ir efektīva. |
Grūti novērtēt augstākās kognitīvās prasmes. |
Īsās atbildes vai aizpildīšana |
Īsā laikā var izpildīt lielu uzdevumu skaitu. Uzdevumu rakstīšana samērā vienkārša. |
Sarežģīti identificēt pareizas atbildes kritērijus. Parasti aprobežojas ar jautājumiem, uz kuriem var atbildēt tikai ar dažiem vārdiem. |
Brīvās atbildes |
Var izmantot augstāko kognitīvo prasmju novērtēšanai. Uzdevumu rakstīšana ir vienkārša. Respondentam ir sarežģīti atrast pareizo atbildi ar minēšanu. |
Realizācija un vērtēšana ir laikietilpīgas. Sarežģīti izstrādāt drošus vērtēšanas kritērijus. Vienā testēšanā var iekļaut visai ierobežotu mācību satura apjomu. |
Šajā nodaļā, nepretendējot, uz detalizētu izklāstu, apkopoti vispārējie principi un ieteikumi, kuri būtu jāņem vērā, rakstot testa uzdevumus.
Bieži vien šie ieteikumi un principi ir ļoti vienkārši un pašsaprotami, tāpēc bieži vien grūti saprast to ietiepīgo regularitāti, ar kādu testa uzdevumu veidotāji šos ieteikumus ignorē. Tālākajā izklāstā vispirms tiks piedāvāti vairāki noteikumi, kas jāievēro praktiski visu testa uzdevumu rakstīšanā, bet pēc tam sekos noderīgi ieteikumi dažādu testa uzdevumu formu rakstīšanā.
Lai uzrakstītu kvalitatīvu un testēšanas mērķiem piemērotu un atbilstošu uzdevumu, ieteicams ņemt vērā šādus vispārējus ieteikumus:
- Testējiet svarīgas idejas, nozīmīgu informāciju un būtiskas prasmes – netērējiet laiku triviālu detaļu pārbaudei! Protams, ka bieži vien ir vieglāk uzrakstīt jautājumu par kādu specifisku, šauru tēmu, bet vai tas patiešām būs noderīgs uzdevums testā kopumā?
- Uzdevumi jāraksta cik vien iespējams vienkārši, lai skolēni precīzi saprastu, ko īsti viņiem jautā.
- Uzdevumiem jābūt atbilstošiem gan vecumposma īpatnībām, gan skolēnu spēju līmenim.
- Pārliecinieties, ka uzdevumam ir tikai viena pareiza vai vispiemērotākā atbilde.
- Neiekļaujiet testā savstarpēji saistītus vai vienu no otra izrietošus jautājumus.
- Testa uzdevumos nav ieteicams iekļaut ar tēmu nesaistītus, nevajadzīgus skaidrojumus vai uzvedinošus jautājumus.
- Testa uzdevumos nav ieteicams lietot teksta fragmentus (citātus).
- Iesaistiet kādu citu personu jūsu uzrakstīto uzdevumu kvalitātes un piemērotības izvērtēšanā.
- Testā nav ieteicams lietot uzdevumus ar „viltībām”. Šis formulējums jāpaskaidro sīkāk, jo termins „viltīgs jautājums” var tikt dažādi interpretēts. 1993. gadā Roberts piedāvāja septiņas „viltīgu jautājumu” pazīmes, kuras tika iegūtas, apkopojot pētījuma, kurā piedalījās 170 koledžas studenti un 40 pasniedzēji, rezultātus:
- Uzdevuma formulējums parāda testa autora vēlmi (nodomu) samulsināt respondentu vai uzvedināt viņu uz nepareizu atbildi.
- Pareizā atbilde saistīta ar kādu ideju vai faktu, kuru respondents var uzskatīt par nenozīmīgu.
- Pārspīlēta satura detalizācija, kas nozīmē, ka respondentam nākas veikt daudz sīkāku analīzi vai vērtējumus, nekā mācību procesā vai atbilstošā mācību grāmatā.
- Uzdevuma teksts satur nevajadzīgu informāciju, kura „aizēno” galveno tēmu.
- Uzdevumam iespējamas vairākas pareizas atbildes.
- Uzdevums formulēts tādā veidā, ka tas vērtē sasniegumus (zināšanas) pretēji tam, kā tas tika darīts mācību procesa laikā.
- Uzdevumi (problēmas), kuri formulēti tik neskaidri vai nepilnīgi, ka risinājuma iespējas ir neskaidras pat labākajiem skolēniem.
Neatkarīgi no uzdevuma veida jebkurš uzdevums ar dotiem atbilžu variantiem satur šādus elementus:
- Uzdevuma teksts
- Atbilžu varianti:
- Pareizā atbilde,
- Nepareizās atbildes (kas ir pietiekami ticamas)
Šādiem uzdevumiem var būt divas formas:
- Cik daudz paviljonu ir Rīgas Centrāltirgū?
- a) 2
- b) 3
- c) 4
- d) 5
- Rīgas Centrāltirgū ir
- a) 2 paviljoni
- b) 3 paviljoni
- c) 4 paviljoni
- d) 5 paviljoni
Parasti var izdalīt četrus galvenos soļus (noteikumus), kas jāievēro, lai uzrakstītu labus testa uzdevumus ar dotiem atbilžu variantiem:
- Formulējumi ir precīzi, un tie prasa no skolēna dot pareizo atbildi.
- Uzdevumus rakstot, jāizvēlas viens dotajiem diviem formātiem.
- Jāuzraksta pareizā atbilde.
- Jāuzraksta nepareizie atbilžu varianti, kas ir pietiekami ticami.
Tālāk uzskaitītas vairākas tipiskas kļūdas, kas tiek pieļautas, rakstot testa uzdevumus ar dotiem atbilžu variantiem.
Gramatiski nepareizas konstrukcijas (gramatiski nesaskaņots uzdevuma teksts un atbilžu varianti).
Piemēram,
No bojāta automašīnas izpūtēja nāks ārā
- a) tumši zili dūmi,
- b) tas nestrādās,
- c) grūti pateikt bez papildus informācijas,
- d) varēs dzirdēt skaļu troksni.
Uzdevumi, kuros respondentam jāizdara dubulta izvēle.
Piemēram,
Maijas brālis domāja par
I – saldējumu, II – zooloģiskā dārza apmeklēšanu, III – jaunu velosipēdu, IV – meitenēm
- a) I, II un III
- b) II un III
- c) III un IV
- d) Par visām lietām
Tālāk uzskaitītas citas biežāk sastopamās kļūdas, kas tiek pieļautas, rakstot testa uzdevumus ar dotiem atbilžu variantiem:
- Ļoti gara pareizā atbilde (salīdzinot ar kļūdainajiem atbilžu variantiem).
- Nepamatoti gari uzdevumi.
- Klaji muļķīgas nepareizās atbildes.
- “Priekšā teikšana” uzdevuma tekstā.
- Līdzīgas nepareizās atbildes.
- Specifisku formulējumu lietošana (visi iepriekšējie varianti, nekas no iepriekš minētā, es nezinu.
- Negācijas lietošana uzdevuma tekstā.
Pareizais atbildes variants dažādos testa uzdevumos jāizvieto nejauši – tas nozīmē, ka atbildes nevajag izvietot vienmērīgi pa visiem variantiem, jo tādā gadījumā atbilžu minēšanas gadījumā respondents var sasniegt samērā augstu rezultātu.
Īpašā grupā tiek izdalīti tādi testa uzdevumi, kuros izvēle jāizdara starp divām atbildēm (t.s. “Jā – Nē” tipa uzdevumi). Šiem uzdevumiem, salīdzinot ar citiem testa uzdevumiem ar atbilžu izvēles iespēju, ir gan priekšrocības, gan trūkumi.
Labās īpašības:
- Tādā pašā laikā var uzdot vairāk jautājumu, salīdzinot ar uzdevumiem, kuros ir vairāki atbilžu varianti, un līdz ar to nosegt plašāku saturisko jomu.
- Jautājumus vienkāršāk uzrakstīt.
- Atbildēšanas laiks ir neliels.
- Jautājumiem var būt augsta drošuma pakāpe.
- Jautājumi aizņem mazāk vietas uz papīra.
Sliktās īpašības:
- Tendence mērīt visai triviālas lietas.
- Minēšanas varbūtība – 50%.
Ar pirmo problēmu cīnās, rūpīgi pārdomājot saturu. Otro problēmu var novērst, uzrakstot pietiekami daudz jautājumus. Lietojot varbūtību teorijas atziņas, var aprēķināt, ka 30 jautājumus garā testā varbūtība, ka tiks uzminēts vairāk par 2/3 atbilžu, ir 2 no miljona.
Rakstot testa uzdevumus ar diviem atbilžu variantiem, jāņem vērā vairāki ieteikumi, kas ļauj uzlabot uzdevumu kvalitāti:
- Jautājumos jāiekļauj pēc būtības dihotomas lietas (pretējā gadījumā uzdevums kļūst par problēmuzdevumu, un pareizais atrisinājums var būt diskusiju tēma).
- Jautājumos jācenšas izvairīties no gramatiskām konstrukcijām ar negācijām vai dubultnegācijām.
- Jācenšas izvairīties no garu un gramatiski sarežģītu teikumu lietošanas uzdevumu formulējumos.
- Jautājumā jāiekļauj tikai vienu ideju.
Tālāk apskatīti ieteikumi testa uzdevumu rakstīšanai, kas balstīti uz konstatēto neprecizitāšu un kļūdu analīzi, kuras tika atklātas, gatavojot TIMSS pētījuma testa uzdevumus ar dotiem atbilžu variantiem.
Ceturtās klases skolēniem paredzētajā testā uzdevumiem bija četri atbilžu varianti, bet astotās – četri vai pieci atbilžu varianti.
1.Uzdevuma tekstā jābūt pietiekami daudz informācijai, lai tas būtu skaidri saprotams un nevarētu tikt interpretēts divdomīgi.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Atrisini vienādojumu 25-x=19. |
25-_=19 Kādam skaitlim jābūt tukšajā vietā, lai izteiksme būtu patiesa? |
2.Ja vien uzdevumā nav paredzēts izvēlēties vajadzīgo informāciju, tekstā nedrīkst iekļaut lieku informāciju. Tāda informācija var samulsināt skolēnus un traucēt pareizas atbildes izvēli.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Zemniekam Krūmiņam ir 180 olas, kas saražotas viņa saimniecībā. Viņš vēlas tās aizvest uz 1. 13 2. 14 3. 15 4. 18 |
Olas tiek pakotas pa 12 vienā iepakojumā. Cik iepakojumi nepieciešami, lai sapakotu 180 olas? A. 13 B. 14 C. 15 D. 18 |
3.Uzdevuma tekstā ieteicams lietot jautājuma formu nevis rīkojuma (direktīvas) formu.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Atrodi laukumu taisnstūrim, kura malas ir 1. 8 cm2 2. 12 cm2 3. 16 cm2 4. 20 cm2 |
Kāds ir taisnstūra laukums, ja tā malas ir A. 8 cm2 B. 12 cm2 C. 16 cm2 D. 20 cm2 |
4.Ja uzdevumam nav viena un tikai viena vispār pieņemta pareiza atbilde, tad tekstā ieteicams lietot “...no minētajiem variantiem” tipa frāzes.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Kurš vislabāk vada elektrību? 1. Gaiss 2. Gumija 3. Varš 4. Ūdens (Ir daudz neminētu materiālu, kuri ir labāki vadītāji par iecerēto pareizo atbildi.) |
Kurš no šiem vislabāk vada elektrību? A. Gaiss B. Gumija C. Varš D. Ūdens
|
5.Pārliecināties, ka uzdevumam ir tikai viena pareiza vai vislabākā atbilde. Piemēram, atbildes variants nedrīkst būt cita atbildes varianta sastāvdaļa (<5 ir <10 sastāvdaļa). Nav ieteicams lietot arī tādus atbilžu variantus, kuri aptver visas iespējas (piemēram, diena un nakts), ja viena no iespējām ir pareizais variants.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Ja n+6 ir lielāks par 7, kurš no šiem variantiem ir patiess? 1. n ir lielāks par -1 2. n ir lielāks par 0 3. n ir lielāks par 1 4. n ir lielāks par 7 (Varianti A, B un C visi ir pareizi; A un B ir iekļauti C.) |
Ja n+6 ir lielāks par 7, kurš no šiem variantiem ir patiess? A. n ir mazāks par -1 B. n ir vienāds ar -1 C. n ir vienāds ar 1 D. n ir lielāks par 1
|
6.Izvairieties rakstīt tādus uzdevumus, kuros skolēni var izmantot atbilžu variantus pareizās atbildes noteikšanai. Šādos gadījumos labāk uzdevumu formulēt tā, lai būtu jādod brīvā atbilde.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Kura no šīm ir x vērtība, ja 3x+2=17? 1. 4 2. 5 3. 6 4. 7 |
Kāda ir x vērtība, ja 3x+2=17? A. 4 B. 5 C. 6 D. 7 |
7.Atbilžu variantos izmantot ticamus kļūdainos variantus, kuri izstrādāti, balstoties uz iespējamām skolēnu kļūdām vai neizpratni kontekstā ar to, kas uzdevumam jāmēra.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Kas ir dzīvu būtņu pamatvienība? 1. Šūna 2. Puķe 3. Pēda 4. Kilograms |
Kas ir dzīvu būtņu pamatvienība? A. Organisms B. Šūna C. Audi D. Orgāns |
8.Izvairīties no tādiem uzdevumiem, kuros ar nepareizu metodi iespējams iegūt pareizu atbildi.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Kāds ir riņķa laukums cm2, ja tā rādiuss ir 1. 4 2. 2p 3. 8 4. 4p (2r=r2 tādējādi skolēni, kas rēķina riņķa līnijas garumu, iegūst pareizo atbildi.) |
Kāds ir riņķa laukums cm2, ja tā rādiuss ir A. 6 B. 9 C. 6p D. 9p |
9.Atbilžu variantus sakārtot loģiski pamatotā secībā, ja vien tas nedod iespēju uzminēt pareizo atbildi.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Kurš no šiem skaitļiem bez atlikuma dala gan 21, gan 35? 1. 7 2. 3 3. 9 4. 5 |
Kurš no šiem skaitļiem bez atlikuma dala gan 21, gan 35? A. 3 B. 5 C. 7 D. 9 |
10. Pārliecināties, ka visu atbilžu variantu gramatiskā struktūra ir saskaņota ar uzdevuma tekstu. Nesaskaņotība var palīdzēt uzminēt pareizo atbildi.
11. Pārliecināties, ka visi atbilžu varianti ir vienāda garuma, līdzīgu struktūru un sarežģītības pakāpi. Izvairīties no papildu informācijas iekļaušanas pareizās atbildes tekstā.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Kurš no šiem ir ķīmiskas reakcijas piemērs? 1. Sāls kušana ūdenī 2. Skābekļa un ūdeņraža rašanās ūdens elektrolizēšanas procesā 3. Ledus kušana un pārvēršanās ūdenī 4. Ūdens iztvaikošana |
Kurš no šiem ir ķīmiskas reakcijas piemērs? A. Sāls kušana, veidojot jonu šķīdumu ūdenī B. Gāzes rašanās, laižot elektrisko strāvu caur ūdeni C. Ledus kušana, pārvēršoties ūdenī D. Tvaiku kondensēšanās, veidojot ūdeni |
12. Ja katrā atbildes variantā ir teksts, kas atkārtojas, tad ieteicams to pārvietot uz uzdevuma tekstu.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Skaitļu 691+208 summa ir vistuvāk 1. summai 600+200 2. summai 700+200 3. summai 700+300 4. summai 900+200 |
Skaitļu 691+208 summa ir vistuvāk summai A. 600+200 B. 700+200 C. 700+300 D. 900+200 |
13. Jautājumos par ikdienas situācijām izvairīties no jautājumiem, kas saistīti ar maznozīmīgu informāciju.
14. Izvairīties no negāciju lietošanas uzdevumu tekstos. Ja tas nepieciešams, tad negāciju raksturojošo vārdu uzdevuma tekstā jāizceļ.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Kurš no šiem apgalvojumiem NAV patiess? 1. Aitas nav gaļēdāji 2. Kaķi nav plēsēji 3. Suņi nav zālēdāji 4. Haizivis nav zīdītāji |
Kurš no šiem apgalvojumiem ir patiess? A. Aitas ir gaļēdāji B. Kaķi ir plēsēji C. Suņi ir zālēdāji D. Haizivis ir zīdītāji |
15. Atbilžu variantos nelietot īpašus vārdus, kuri var palīdzēt uzminēt pareizo atbildi vai atpazīt nepareizo atbildi. Piemēram, atbilžu varianti, kuros ir absolūti apgalvojumi (“nekad”, “vienmēr”) drīzāk ir nepareizi, bet varianti ar vārdiem “daži”, “dažkārt”, “iespējams” drīzāk ir pareizi.
16. Uzdevuma tekstā nelietot vārdu vai frāzi, kas lietots kādā atbildes variantā, jo tas var palīdzēt atbildes izvēlē.
17. Izvairīties no uzdevumu formulējumiem, kuros ietverti divi jautājumi.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Kurš no šiem skaitļiem ir pusceļā starp 4 un 0,04 summu un 0,6 un 6 reizinājumu? 1. 0,44 2. 3,6 3. 3,82 4. 4,04 |
Kurš no šiem skaitļiem ir pusceļā starp 0,2 un 1,6? A. 0,6 B. 0,7 C. 0,9 D. 1,4 |
18. Izvairīties no uzrunas “Tu”, “Jūs” vai “Jūsu” lietošanas uzdevuma tekstā.
Neveiksmīgs formulējums |
Ieteicamais labojums |
Tavi rezultāti četros matemātikas kontroldarbos ir 77, 85, 79 un 83. Kāds ir tavs vidējais rezultāts? 1. 77 2. 81 3. 82 4. 85 |
Paula rezultāti četros matemātikas kontroldarbos ir 77, 85, 79 un 83. Kāds ir Paula vidējais rezultāts? A. 77 B. 81 C. 82 D. 85 |
19. Izvairīties no “neviens no šiem” vai “visi minētie” lietošanas atbilžu variantos.
20. Pārliecināties par to, ka uzdevuma teksts vai atbilžu varianti nedod atbildi uz citiem jautājumiem vai arī palīdz atmest citu jautājumu atbilžu variantus.