A. Lasmanis. Mācību retrospektīvs raksturojums un perspektīva izglītības iestādē

6. Sociālais konstruktīvisms

Rezumējot iepriekšējās nodaļās minēto, secināms, ka 21.gs sākumā radusies nepieciešamība pēc mācībām, kurās tiktu ņemti vērā tādi faktori kā:

• izglītojamo mācības lielās grupās;
• izglītojamā individuālo īpašību daudzveidība;
• izglītojamo vajadzība pēc personiskās brīvības;
• sabiedrības grupu dažādās un mainīgās intereses;
• izglītojamā identificēšanās vajadzības;

Šāds multikulturāls mācību process ir 21.gs demokrātijas:

• rezultāts,
• nosacījums,
• mērķis.

Tanī pat laikā tas ir nacionālās kultūras process. Mācību procesa uzdevums - saglabāt un bagātināt nācijas kultūru kontekstā ar cilvēces kultūru.

Kur ir izeja?

Izrādās, ka britu zinātnieks Mets Ridlejs (Matt Ridley; 1958) 2003.gadā savā darbā „Daba caur audzināšanu” [1] ieskicē 20. gadsimta uzvedības un izglītības psiholoģijas teorijas. Viņš secina, ka cilvēka genoma projekts [2] pierādījis, ka cilvēks ir dabas un audzināšanas produkts.

Pēc M. Ridleja domām cilvēka uzvedība patiesībā ir viņa gēnu, instinktu, vides un pieredzes, ieskaitot izglītību, apvienojums. Tātad cilvēks lielā mērā ir cilvēku kultūras radīts. Tātad cilvēkiem būtu jāuztraucas par dogmatiskajām izglītības un mācību teorijām, kuras būtiski ietekmē cilvēka attīstību (audzināšanu).

1. no vienas puses ir biheivioristu (uzvedības psihologu) Dž. Vatsona (John Watson; 1878- 1958) un viņa mācekļa Bērhusa Frederika Skinera (Burrhus Frederick (B. F.) Skinner; 1904-1990) teorija;
2. no otras puses - Džona Djūija (John Dewey; 1859-1952) skola.

---