A. Lasmanis. Mācību retrospektīvs raksturojums un perspektīva izglītības iestādē

3.3. 17.gs – 20.gs pedagoģiskās paradigmas mācībās

Paradigma ir konceptuāla pamatshēma, uzskatu sistēma par pedagoģisko procesu, tā produktivitāti. Paradigma balstās uz noteiktu pedagoģijas teoriju un pieeju (pedagoģijas metodoloģiju). Paradigma aptver konkrētas vērtības, mērķus, līdzekļus to (mērķu) sasniegšanai, pauž pedagoga izpratni par pedagoģiskais procesa komponentu savstarpējo sakarību raksturu.

Paradigma „Mācību procesa centrā ir mācību priekšmets”

No šādas paradigmas viedokļa, mācību procesa centrā ir mācību priekšmets, kas mācību procesu pakļauj mācību priekšmeta loģikai. Pedagoģiskajā praksē visbiežāk sastopama kā sašaurināta mācību procesa izpratne. Piekopjpot šādu paradigmu, tiek respektētas izglītībasprogrammas prasības. Tādējādi mācībās parādās t.s. normatīvā mācību procesa pazīmes. (Normatīvs - tāds, kas noteic normu un standartu - „bez pedagoga stingrās rokas izglītojamais pats netiks galā”).

Paradigma „Mācību procesa centrā ir pedagoga darbība”

Tā ir uz pedagoga darbību orientēts mācību process. Tas nosaka mācību mērķus, līdzekļus, darba organizāciju, pedagoga un izglītojamā attiecības, pedagoga noteicošo pozīciju, kas visbiežāk izpaužas kā normatīvais mācību process. (Normatīvs - tāds, kas noteic normu un standartu - „bez pedagoga stingrās rokas izglītojamais pats netiks galā”).

Paradigma „Mācību procesa centrā ir sabiedrības vajadzības”

Uz sabiedrības vajadzībām orientēts mācību process pakļauj mērķus, līdzekļus, savstarpējās attiecības sabiedrības interesēm. Tajā personības attīstības veicināšanu saprot kā tās sekošanu sabiedrības vai kādas dominējošas grupas interesēm kā vērtībai.

Paradigma „Mācību procesa centrā ir izglītojamais ar individuālajām īpašībām”

Mācību procesa centrā ir izglītojamais ar individuālajām īpašībām, un pedagogu vada izpratne par izglītojamā iespējām. Pedagoga darbība bieži izpaužas kā liberāls vadības stils. Tajā ir nepietiekama izglītojamā tuvākās attīstības zonas (skat. Ļ.Vigotska teorētiskās atziņas) novērtēšana vai arī kā normatīvs mācību process – „bez pedagoga stingrās rokas izglītojamais pats netiks galā”.

Paradigma „Mācību procesa centrā ir uz izglītojamā darbību orientēts mācību process”

Uz izglītojamā darbību orientēts mācību process pamatojas uz izpratni par darbību kā personības attīstības pamatu, kurā izpaužas un attīstās personības īpašības un kuras kvalitāti nosaka darbības subjekta personiskās īpašības un vajadzības. Tādējādi pedagogs vai nu organizē izglītojamā darbību viņa attīstības tuvākajā zonā (skat. Ļ.Vigotska teorētiskās atziņas), vai arī ļauj viņam pašam izvēlēties darbību un „iet pa priekšu pedagoga piedāvājumam”. Tas bagātina izglītojamā izvēli un darbību.