Ērika Šumilo. Starptautiskās ekonomikas vēsture. (e-grāmata)

16.2.3. Jauno laiku ekonomikas vēsture

     Jaunie laiki – kapitālisma izveidošanās un nostiprināšanās periods. (Rūpnieciskā kapitālisma periods līdz 1871. gadam). Kapitālistiskās ražošanas veida attīstībā ļoti liela loma bija rūpnieciskajam apvērsumam Anglijā. Viens no ekonomiskajiem cēloņiem, kāpēc rūpniecības apvērsums sākās vispirms Anglijā un nevis Holandē ir apstāklis, ka Anglijā daudz straujāk nekā Holandē attīstījās rūpniecība. Liela loma rūpniecības apvērsuma sagatavošanā bija arī tādiem faktoriem kā agrārajam apvērsumam, kapitāla sākotnējai uzkrāšanai un nesaudzīgai koloniju izlaupīšanai. Rūpnieciskā apvērsuma politiskie priekšnosacījumi izpaudās valsts merkantilajā ekonomiskajā politikā, tā saucamajā – asiņainajā likumdošanā, Kromvela navigācijas aktā, zemes iežogošanas forsēšanā, rūpniecības protekcionismā un koloniālās ekspansijas sankcionēšanā.

    Tehnikas revolūcija dod rūpnieciskajam apvērsumam tikai materiālo bāzi. Taču galvenais rūpnieciskā apvērsuma rezultāts ir radikālās izmaiņas sabiedriskajās attiecībās. Rūpniecības apvērsuma rezultātā notika izmaiņas arī Anglijas tirdzniecības politikā. Tās raksturoja pāreja no protekcionisma uz brīvo tirdzniecību (frītrederismu).

    Francijas ekonomiku apskatāmajā periodā raksturoja lielās buržuāziskās revolūcijas sekas. Franču buržuāziskajai revolūcijai bija tāda pat nozīme ekonomiskajā politikā, kāda ekonomikā bija rūpnieciskajam apvērsumam Anglijā. Realizējot veselu rindu antifeodāla rakstura pasākumu rūpniecībā un tirdzniecībā, kā arī likvidējot muižniecības feodālās privilēģijas, franču buržuāzija centās atrisināt agrāro jautājumu, kas bija galvenais revolūcijas ekonomiskais jautājums. Radikālus pasākumus agrārajā jautājumā realizēja jakobīņi. Francijas ekonomikas raksturu Napoleona lakā noteica tas, ka šīs diktatūras sociālā bāze bija lielburžuāzija, kuru atbalstīja turīgā zemniecība. To interesēs arī tika realizēti iekarošanas kari, kontinentālā blokāde un citi pasākumi. Šai periodā sākās arī rūpnieciskais apvērsums Francijā.

    Kapitālistiskā ražošanas veida attīstība apskatāmajā periodā notika ne vien Eiropā, bet arī citās pasaules daļās un pirmām kārtām Amerikas Savienotajās Valstīs. Liela loma ASV ekonomiskajā vēsturē bija Neatkarības karam.

    Šā kara ekonomiskie cēloņi:

1. Agrārā jautājuma saasināšanās sakarā ar rietumu zemu kolonizācijas aizliegumu.

2. Anglijas mēģinājums izveidot tur feodālās attiecības.

3. Anglijas centieni izveidot savas kolonijas Amerikā par metropoles agrāro piedēkli.

    Neatkarības karš radīja labvēlīgus apstākļus ASV ekonomikas kapitālistiskai attīstībai. Ziemeļu štatos tika likvidētas pusfeodālās zemes īpašuma formas. Tika radīti arī nepieciešamie priekšnosacījumi brīvo zemju tālākai kolonizācijai rietumos.

    Pilsoņu karam bija Amerikas buržuāziskās revolūcijas noslēguma loma. Pēc pilsoņu kara ASV ekonomikā strauji attīstījās kapitālisms.

    ASV ekonomikas straujās attīstības galvenie cēloņi:

1. Ārzemju kapitāla ieplūdums.

2. Modernāko tehnikas sasniegumu pielietošana ražošanā sakarā ar darba roku trūkumu.

3. Imigrācija.

4. Kaimiņu ekonomiskais un politiskais vājums.

    Vācijā kapitālisma attīstība sākās ievērojami vēlāk nekā citās valstīs. Rūpniecības apvērsums Vācijā sākās tikai XIX gs. 40 gados un visu gadsimta pirmo pusi Vācija vēl bija agrāra zeme. Šīs parādības cēloņi meklējami tanī apstāklī, ka Vācijā ilgi saglabājās feodāli dzimtbūtnieciskās attiecības un politiskā sadrumstalotība. Feodālo attiecību likvidēšana notika lēni un ar reformu palīdzību, kas noveda pie tā saucamā prūšu ceļa izveidošanās kapitālisma attīstībā lauksaimniecībā. Sevišķi strauji rūpniecības apvērsums izvērsās gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad arī tika radīti mašinizētās industrijas pamati Vācijā. Pateicoties šai straujajai attīstībai, Vācija varēja uzsākt cīņu ar Angliju un Franciju par ekonomisko un politisko kundzību.

    Vācijas ekonomiskā uzplaukuma cēloņi:

1. Muitas savienības izveidošanās.

2. Angļu tehnikas izmantošana.

3. Kapitālistiskā kredīta attīstība.

4. Dzelzceļu būvniecības izvēršanās.

5. Lielu militāro pasūtījumu nodošana jaunajiem rūpniecības uzņēmumiem.