7 DROŠĪBA

7.2 Datu drošība

Datu aizsardzība ir pasākumi, kurus, izmantojot aparatūru un programmatūru, veic, lai izsargātos no datu zaudēšanas, bojāšanas vai nesankcionētas pieejas. Tās uzdevums arī ir nodrošināt uzņēmuma vai personas datu privātumu.

6.2.1. Datu rezerves kopiju veidošanas nepieciešamība

Datu zudumam var būt dažādi iemesli, piemēram:

  • atmiņas ierīces bojājums;
  • nejauša nodzēšana;
  • programmatūras kļūmes;
  • ļaunprātīga datu bojāšana;
  • datorvīrusu darbības sekas.

Ja dati netiek aizsargāti, to izdzēšanas vai sabojāšanas gadījumā lietotājam var būt neiespējami datus atjaunot vai arī to atjaunošana var prasīt ilgu laiku.

Dublējumi jeb rezerves kopijas (backup) ir resursi, ko var izmantot kā aizvietotājus, ja galvenais resurss ir bojāts vai nav pieejams.

Parasti izmanto divu veidu dublējumus:

  • pilno datu dublējumu, kad dublē visus datorā esošos datus;
  • daļējo datu dublējumu, kad dublē tikai tos datus, kas kopš pēdējā pilnā dublējuma ir mainījušies.

Ja nav nepieciešama ļoti augsta datu drošība, tad pilno dublējumu veic tikai reizi nedēļā vai mēnesī, bet katru dienu (nedēļu) veic daļējo dublējumu.

Ja ir nepieciešama ļoti augsta datu drošība, piemēram, bankās, datu dublēšana notiek katru dienu vai arī tiek veikta nepārtrauktā dublēšana – paralēli oriģinālam tiek saglabāta vismaz viena rezerves kopija.

Programmatūrai parasti dublējumus neveic, jo to nav tik grūti atjaunot.

Dublēšanu var veikt:

  • izmantojot speciālu programmatūru vai operētājsistēmas piedāvātos līdzekļus:
    • automātiski, piemēram, datiem, kas glabājas serverī;
    • pēc lietotāja iniciatīvas;
  • veikt vienkāršu datņu dublēšanu, ko parasti dara tikai paša lietotāja veidotajām datnēm (teksta dokumentiem, fotogrāfijām u.c.).

Rezerves kopijas metožu veidošanas piemēri:

  • uz nomaināmajiem datu nesējiem, piemēram, ārējiem cietajiem diskiem, zibdiskiem, kompaktdiskiem:
1
  • lokālajā tīklā uz servera vai tīkla diskā:

02 3

  • ja nav citas iespējas, arī izmantojot internetu, e-pastā vai publiskajā serverī.

Svarīgiem datiem ir ieteicams izveidot ne tikai vienu, bet vairākas datu kopijas. Lai dati būtu lielākā drošībā, katru kopiju vēlams glabāt citā vietā, īpaši svarīgiem datiem – pat citā ēkā vai pilsētā.

6

6.2.2. Ugunsmūris

Strādājot internetā, ir vēlama ugunsmūra (firewall) lietošana. Ugunsmūris paredzēts, lai aizsargātu no nevēlamas ielaušanās no interneta.

1

Lai ugunsmūri izveidotu starp kāda uzņēmuma lokālo datoru tīklu un internetu, parasti izmanto:

  • speciālu aparatūru, piemēram:
2
  • speciālu programmatūru, piemēram:
3

Individuāla datora ugunsmūrim parasti lieto tikai programmatūru, kas var būt:

  • speciāla programma, piemēram:
4
  • operētājsistēmas sastāvā, piemēram, Windows Firewall:
5
  • pretvīrusu programmas sastāvā, piemēram:
6

6.2.3. Aizsardzība pret iespējamu datu zādzību

Lai nodrošinātos pret iespējamo datu zādzību, var veikt loģiskos un fiziskos datu aizsardzības pasākumus.

Loģiskā aizsardzība ir drošības pasākumi, kas vērsti, lai kontrolētu piekļuvi informācijas resursiem ar loģiskiem, piemēram, programmatūras vai datortīkla administrēšanas, līdzekļiem. Izplatītākais informācijas un aparatūras resursu loģiskās aizsardzības modelis ir aizsardzība ar lietotāja identifikatoru un paroli.

Fiziskā datu drošība ir saistīta ar piekļūšanas iespēju kontroli elektroniskās informācijas resursiem (datoriem, serveriem, datu nesējiem, lietotāja rokasgrāmatām, izdrukām u.tml.).

1

Pārsvarā tā tiek realizēta ar papildus aparatūras palīdzību, piemēram:

  • diskiem pievienojot biometrijas ierīces:

2 3

  • izmantojot speciālas slēdzenes diskdziņiem, kas aizsargā pret disku izņemšanu vai ievietošanu:

4 5

  • izmantojot speciālus kabeļus ar slēdzeni, kas aizsargā datorus, īpaši portatīvos, pret zagļiem:
6