4 Mācību metodes bioloģijā

4.11 Darbs ar tekstu

Darbs ar tekstu

Strādājot ar tekstu, nodarbībās var izmantot mācību grāmatu un speciālo literatūru. Ja ir klasē pieejams dators, tad var izmantot arī internetā par konkrētu mācību tēmu sameklētus tekstus.

Kā norāda K. Brauns (1995), tad pagātnē daudz laika tika patērēts, skolēniem pārrakstot grāmatas vai pierakstot skolotāja stāstījumu (diktēto tekstu). Abas šīs darbības būtībā ir pasīvas un prasa lielu piepūli un laika patēriņu no skolēna puses.

Diktētais vārds no skolotāja mutes parādās skolēna burtnīcā, izmantojot roku un pildspalvu, bet ne smadzeņu darbu.

Taču pavisam no rakstīšanas gan atteikties nevajadzētu, vēlams tikai šo procesu no pasīvas pierakstīšanas padarīt par aktīvu rakstīšanu. To var izdarīt,

 piedāvājot skolēniem uzrakstīt precīzus terminu un procesu definīcijas, vēl efektīvāk ir, ja skolēns pats saviem vārdiem izsaka šī termina nozīmi,

 diktējot tekstu,

 norakstot no tāfeles, plēves, LC projektora,

 pārrakstot no mācību grāmatas.

INSERT metode

Kritiskās domāšanas metodika piedāvā vairākus veidus, kā vienoties par kopīgu piezīmju sistēmu, kas palīdz iedziļināties tekstā un pilnīgāk to izprast. Viena no šādam metodēm ir pazīstama ar nosaukumu INSERT, kas nozīmē saīsinājumu no angļu valodas vārdu savienojuma «Interaktiva piezīmju sistēma efektīvai lasīšanai un domāšanai». Skolēni iepazīstas ar zīmju sistēmu, ko pieņem kā kopīgu saziņas līdzekli gan savstarpēji saistītam, gan individuālam mācīšanās procesam. Sākotnēji tas var būt tikai divas trīs zīmes, kuras skolēni jau sākumskolas klases veiksmīgi atzīmē lasāmā teksta malās, vairumā gadījumu izmantojot zīmuli. Ķeksiti «v» lieto tad, ja lasītais apstiprina to, kas jau zināms vai šķitis zināms, ar plusiņu «+» atzīmē jaunu, klāt nākušu informāciju, mīnus zīme «–» tiek lietota tad, ja lasītā informācija vai izteiktās domas ir pretrunā ar to, ko zinājām. Ja lasot rodas jautājumi vai kaut kas nav īsti skaidrs, lappuses malā tiek likta jautājuma zīme.

Kad šādi «sastrādāts» garāks teksts, skolēni var ātrāk un, galvenais, precīzāk atbildēt uz apkopojošiem skolotāja jautājumiem, ar citātiem pamatot savu viedokli, justies brīvi un ērti, balstoties paši uz savu paveikto darbu. Ari vēlāk šādi apstrādātu tekstu var ērti izmantot, lai izceltu jauniegūto informāciju, salīdzinātu lasīto ar prāta vētrā izteiktajam domam un pieņēmumiem, lai izvēlētos tēmas turpmākajam darbam vai pētījumiem utt. Skolotājs skaidri pasaka, ka uz tekstu var būt visāda veida reakcijas — gan jautājumi, gan mīnuszīmes, gan ari daudzi plusi. Lielāki skolēni, kas tikko sāk apgūt šo metodi, cenšas izlikties, ka jau iepriekš zinājuši vairāk, nekā tas patiesībā bijis, vai ari izvairās likt jautājuma zīmes, jo baidās, ka tā paradīs savu nezināšanu vai neizpratni. Skolotājs var demonstrēt savu kāda teksta eksemplāru, iespējams, par citu tēmu, kurā parādās dažādas piezīmes, un pastāstīt, ko ar to darīs tālāk. Ar laiku skolēni nomierinās un pierod pie šāda darba veida un to izmanto pat bez īpaša skolotāja uzaicinājuma.

Ja skolotājs vēlas pārliecināties, cik rūpīgi katrs no skolēniem ir strādājis, kā ari vēlas mācīt viņiem nākamās mācīšanās prasmes, piemēram, svarīgāka īsu, koncentrētu izrakstīšanu, INSERT noslēguma var piedāvāt katram aizpildīt tabulu, kurā atkal ir tas pašas ailes. Katrā no tām skolēni pēc savas brīvas izvēles ieraksta skolotāja noteiktu vai brīvi izvēlētu piemēru skaitu — citātus no teksta, pie tam vēlams rakstīt nevis pilnus, garus teikumus, bet pašu galveno (Tuna, 2006).

Piezīmju rakstīšana parasti ir apvienota ar lasīšanu. Lasīšana var būt aktīva vai pasīva. Pasīvo lasīšanu var veicināt instrukcijas: izlasīt lappuse no X līdz Y vai arī kādas teksta daļas nokopēšana.

Aktīvā lasīšana kļūst tad, ja teksta lasīšanu apvieno ar kādu speciāli noteiktu uzdevumu. Aktīvo lasīšanu var sekmēt speciālas instrukcijas:

 atrast un atzīmēt norādes/atsauces par…

 pasvītrot ar sarkanu krāsu vārdus, kas …

 pierakstīt/norādīt zīmējumā vai diagrammā visas daļas, kas …

Šāda uz uzdevumu virzīta pieeja veicina aktīvu, reflektējošu darbību ar tekstu.