4 Mācību metodes bioloģijā

4.10 Jautājumu uzdošana

Jautājumu uzdošana

Gan lekciju laikā, gan diskusijās, laboratorijas darbos vai indviduālās konsultācijās jautājumu formulēšana ir svarīga skolēnu mācīšanas sastāvdaļa.

Ja sklēns uzdod jautājumu, tad viņa mērķis ir meklēt norādi, vai mācīšanās virziens ir pareizs, sagaidot atbildi no skolotāja kā autoritātes. No atbildes saņemšanas atkarīgs, kāds būs nākošais jautājums, vai tas vispār būs. Bieži Sokrāta metode – sagaidīt skolēna jautājumu ar citu jautājumu (iespējams vadošo) – “piespiež” skolēnu (ja nerada vilšanos viņā) piedāvāt iespējamos jautājumus turpmāk. Faktiski, jautājumu izvirzīšana var būt efektīva mācīšanas metode. Daži ieteikumi (Rowe, 1974) efektīviem jautājumiem:

 pagaidiet pietiekoši ilgu laiku, lai parādītu skolēniem, ka jūs gaidat no skolēniem apdomāšanos pirms jautājumiem,

 lūdziet uzdot jautājumus brīvprātīgi vai kādu speciāli izraudzītu skolēnu,

 nosakiet skolēna uzticēšanās līmeni pēc jautājuma noklausīšanās,

 uzaiciniet uzdot alternatīvus jautājumus vai papildjautājumu lai nodrošinātu salīdzinājumu, pretrunas un novērtējumu,

 uzaiciniet sniegt papildatbildes tiem pašiem skolēniem ar vadošajiem jautājumiem vai novērojumu biedram,

 vairāk vadiet diskusijas salīdzināšanai, izvērtēšanai un papildinājumiem no piedāvātajiem jautājumiem nekā sniedzot vienkāršu novērtējumu vai atspēkojumu pareizajiem un nepareizajiem jautājumiem,

 izvirziet nākošo vai sekojošo jautājumu, lai turpinātu izskaidrojumu.

Skolotāja jautājumiem būtu jāveicina savstarpējās uzticēšanās veidošanos nevis jāizraisa skolēnā bailes. Viena no metodēm ir piedāvāt jau gatavas vairākas atšķirīgas atbildes uz vienu jautājumu. Jautājumu veidi arī var būt atšķirīgi: var būt tikai faktu jautājumi, ar kuru palīdzību nosaka skolēnu pamatzināšanu līmeni, citi var būt sarežģītāki, kas prasa lielākas prasmes koncepciju izskaidrošanā, salīdzināšanā, dažādu iespēju, cēloņu un seku izvēlē.