4 Mācību metodes bioloģijā

4.9 Ieteikumi, kā „noturēt” skolēnu uzmanību lekcijas laikā

Kā paaugstināt mācīšanās efektīvitāti?

Ja lekcija ir izvēlēta kā mācīšanas metode, tad viens no veidiem, kā skolēnu iesaistīt mācību procesā, ir periodiski pārbaudīt skolēna izpratni vai iesaistīt īsās diskusijās. Atsevišķu skolēnu izsaukšana atbildēt dažādus jautājumus vai piedāvājot komentēt saturu/uzdot jautājumus piesaista skolēnu uzmanību, taču dažiem varbūt patīk kā atgriezeniskā saite - rakstiskas īslaicīgas pārbaudes, kas garantē viņu anominitāti. Ja iespējams veidot mazu grupu diskusijas: grupa var piedāvāt diskusiju jautājumu.

Ieteikumi, kā „noturēt” skolēnu uzmanību lekcijas laikā

Izvairieties no tiešas mācību grāmatas materiāla pārstāstīšanas, lietojiet citu – alternatīvu avotu.

Lietojiet dažādus paradoksus, mīklas un neapšaubāmas pretstatus, lai iesaistītu skolēnus.

Mēģiniet sasaistīt mācību tēmu ar ikdienas notikumiem, sadzīvi.

Iesāciet ar kaut ko skolēniem zināmu un svarīgu.

Noslēdziet lekciju ar īsu tēmas apkopojumu.

Izvēlēties piemērotu apgūstamās informācijas apjomu, sabalansētu ar saturu un skolēnu izpratni.

Ja iespējams, izmantojiet vizuālos līdzekļus: slaidus, filmas, kompaktdiskus un datoriespējas, taču ņemiet vērā:

o skolēni nevar veikt pierakstus tumšā telpā,

o burtu izmēriem jābūt pietiekoši samērīgiem, lai tekstu varētu izlasīt arī pēdējos solos,

o skolēniem nepieciešams laiks, lai rezumētu novērojumus un izdarītu secinājumus.

Pievērsiet uzmanību savam pasniegšanas veidam:

o uzturiet acu kontaktu ar skolēniem visos klases telpas virzienos,

o pārliecinieties, vai pēdējos solos skolēni spēj jūs redzēt,

o pārvietojieties pa klasi, bet ne par daudz,

o runājiet skolēniem, nevis tāfelei,

o ja lietojiet palīgtāfeli, izvairieties no tās aizsegšanas ar projektoru vai ekrānu,

o sekojiet līdzi skolēnu garastāvoklim un mācību intensitātei,

o mainiet prezentācijas veidus.

Nav arī par sliktu sākotnēji apspriest sarunās ar skolēniem dažādas efektīvas mācīšanās stratēģijas, kas viņus vairāk iesaistītu mācību procesā.

Lai skolēns nebūtu tikai pasīvs lekcijas klausītājs, skolotājs var viņam pastāstīt arī par to, ko nozīmē efektīva kalusīšanās, jo, attīstot klausīšanās prasmes, tiek palielināts aptvertais informācijas daudzums un samazināts laika patēriņš tēmas apguvei. Donalds Martins (1991) uzskata, ka būt aktīvam klausītājam nozīmē:

1. Nodarbību telpā sēdēt vietā, no kuras var visu dzirdēt un redzēt.

2. Jābūt fleksiblam, atvērtam pārmaiņām. Nevajag jau pirms laika izlemt, ka lekciju klausīties nepatiks

3. Vajadzētu koncentrēties vairāk uz lekcijas saturu nekā uz skolotāja pasniegšanas stilu.

4. Vajadzētu “domāt līdzi”! (domāt ātrāk nekā pasniedzējs runā, meklēt mijsakarības starp viņa teikto un citām tēmām, kā arī savām zināšanām)

5. Izmantot ķermeņa valodu: kāju pēdas atbalstīt pret grīdu un pašam paliekties uz priekšu. Tas ir apbrīnojami, kā cilvēka poza ietekmē uzmanību!

6. Klausīties selektīvi! Izslēgt fona trokšņus un koncentrēties uz lekcijas klausīšanos.

7. Mācīties no skolotāja, kā viņš stāsta par to, kas viņam liekas būtiskākais tēmā.

8. Pievērst uzmanību vārdiem un frāzēm (tādējādi, šajā sakarībā, tātad, nobeigumā utt.)

9. Viss, kas tiek atkārtots, iespējams ir nozīmīgs.

10. Iepriekš izlasītais par konkrēto tēmu noteikti palīdzēs labāk saprast lekcijā dzirdēto. Lekcijā lietotai terminoloģijai tev nevajadzētu šķist nezināmai.

Lekcijas pieraksta skaidrība, precizitāte un pierakstīšanas ātrums ietekmē konspekta lietderību.

pieraksti1

pieraksti2

Viens no veidiem, kā „efektivizēt” lekciju, ir jautājumu uzdošana.