3 Bioloģijas uzdevumu veidi, piemēri un risināšana

3.9 Bioloģijas uzdevumu un vingrinājumu klasifikācija pēc grūtību līmeņa, pamatojoties uz Blūma taksonomiju

Bioloģijas uzdevumu un vingrinājumu klasifikācija pēc grūtību līmeņa, pamatojoties uz Blūma taksonomiju

Bioloģijas uzdevumus un vingrinājumus abilstoši Blūma taksonomijas līmeņiem (8. attēls) pēc grūtību līmeņa var iedalīt trīs grupās:

 Pirmā grupa jeb reproduktīvie – uzdevumi, uz kuriem atbildes saturs un forma atbilst temata tekstam.

 Otrā grupa – uzdevumi, uz kuriem atbildes saturs ir atrodams temata tekstā, taču atbildes forma jāveido citādi. Šie jautājumi novērš mehānisku atbildes norakstīšanu no grāmatas.

 Trešā grupa – sintētiskie, mezgla jautājumi, uz kuriem skolēniem jāveido atbilde, izmantojot zināšanas no visa izlasītā teksta, kā arī citā situācijā, t.i., jāparāda izpratne par apgūto tēmu (Lange, 1982).

Izziņas līmeņi

8. attēls. Blūma taksonomijas līmeņi (pēc Praulītes, 2008), kuri izmantojami bioloģijas uzdevumos ar dažādām grūtuma pakāpēm

Piemēram, dots šāds teksts:

Asinis sastāv no plazmas, eritrocītiem, leikocītiem un trombocītiem. Asinsšūnas sastāda apmēram 45% no visa asiņu daudzuma.

I grupas jautājums: Kāds ir asiņu sastāvs? Atbilde atbilst pirmajam teikumam.

II grupas jautājums: No kādām divām daļām sastāv asinis? Skolēnam nepieciešams analizēt informāciju, domājot par to, kuras daļas ir jāpiemin.

III grupas jautājums: Cik daudz plazmas ir vienā litrā asiņu? Veidojot atbildi, teksta informācija jāizmanto citā kombinācijā.

Gunita Praulīte interpretē bioloģijas uzdevumu veidošanu atbilstoši uzdevumu grūtību līmenim (Praulīte, 2008:203-204) šādi:

I pakāpe. Vienkāršie reproduktīvie uzdevumi, kuru saturs atbilst apgūstamajai tēmai:

Uzdevums. Kāds ir asiņu sastāvs?

Atbilde: formelementi un plazma.

II pakāpe. Uzdevumi, kuros jāizprot formas un funkcijas vienotība, praktiskā nozīme.

Uzdevums. Eritrocītu forma ir divpusēji ieliekts disks, un izmērs atbilst kapilāra diametram. Kāpēc?

Atbilde. Lai labāk un ātrāk varētu atdot skābekli audiem.

III pakāpe. Jāprot parādīt cēloņsakarību, orgānu sistēmu mijiedarbību, jāizskaidro funkciju mehānisms, jāizmanto starppriekšmetu saikne.

Uzdevums. Lamai eritrocītu kopējais virsmas laukums ir 1028,6 mm2, cilvēkam – 640 mm2. Izskaidro, kas izraisa šīs atšķirības un kāda tam nozīme?

Atbilde. Augstu kalnos ir mazāks skābekļa parciālais spiediens. Jo lielāks ir eritrocītu kopējais virsmas laukums, jo labāk var nodrošināt skābekļa piesaisti un organisma apgādi ar skābekli.

Šajā uzdevumā ir jāzina fakti no ģeogrāfijas (kalnos ir skābekļa retinājums), zooloģijas (lamas dzīvo kalnos), fizikas (skābekļa parciālais spiediens), anatomijas un fizioloģijas (eritrocītos esošā hemoglobīna skābekļa saistspēja).