3 Bioloģijas uzdevumu veidi, piemēri un risināšana

3.5 Kā dažādās izziņas pakāpes izmantot bioloģijas uzdevumu un vingrinājumu veidošanā?

Kā dažādās izziņas pakāpes izmantot bioloģijas uzdevumu un vingrinājumu veidošanā?

Dabaszinātniskā izpratība ir atkarīga no dabaszinātņu zināšanu līmeņa un prasmēm šīs zināšanas izmantot. Kā atzīmēts OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (SSNP). pētījumā (laika posmā no 1998. līdz 2001. gadam veica Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūts), tad šīs zināšanas ietevr izpratni par pamata dabaszinātniskajiem jēdzieniem (barības ķēdes, fotosintēze, iedzimtība u.c.). Taču, lai efektīvi funkcionētu mūsdienu sabiedrībā, dabaszinātņu kompetence nozīmē ko vairāk: tā ir atkarīga no prasmes izmantot zinātniskās pētīšanas procesus, piemēram,

prasmi atpazīt šādas pētīšanas raksturu un ierobežojumu,

prasmi atrast un analizēt pierādījumus, lai atbildētu uz dabaszinātņu jautājumiem;

prasmi secināt, izvērtēt un pārrunāt secinājumus.

Tātad dabaszinātniskā izpratība ir atkarīga no spējas pielietot šīs zināšanas, šo izpratni un prasmes ļoti dažādā personiskā, sociālā un darba vidē (Kangro un Geske, 2001).

Tātad dabaszinatniskās izpratības nosacījumos ir saskatāmas arī Blūma taksonomijas izziņas pakāpes. Bioloģijas apguvē ir svarīgi ievērot šos līmeņus.

Piemērs no Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas Bioloģijas virziena III kursa studentes Ivetas Beļakovas izveidotā jautājumu kuba par Blūma taksonomijas jautājumu līmeņiem, apgūstot fotosintēzes procesu (6. attēls).

Daži bioloģijas vingrinājumu paraugi tēmas “Organismu daudzveidība” 10. kl. apguvei, izmantojot materiālus no IZM Dabaszinātņu un matemātikas projekta
(Sk. 2-7. tabulas).

Blūma kubs

6. attēls. Jautājumu kubs atbilstoši Blūma taksonomijas līmeņiem


2. tabula. Pirmā līmeņa jautājumi

Izziņas līmenis

Raksturojums

Piemērs

Zināšanas
(kad, kur, kas, ko)

Atceras, atpazīst

varde

Definē, kas ir...

Atpazīsti attēlā/ shēmā redzamo procesu!

Kādam tipam un klasei pieder attēlā redzamais dzīvnieks?

Nosauc šī tipa un klases raksturīgākās pazīmes.


3. tabula. Otrā līmeņa jautājumi

Izziņas līmenis

Raksturojums

Izpratne

(pretstati, raksturo, parādi, izskaidro)

Parāda spēju atlasīt iemācīto faktus, organizēt, sakārtot un izskaidrot tos (saviem vārdiem, tabulas, diagrammas un zīmējumus)

Atzīmē tabulā, kuras no pazīmēm atbilst katram organismam!

Organismi

Pazīmes

Vienšūnis

Daudzšūnis

Prokariots

Eikariots

Autotrofs

Heteretrofs

Zemenes







Peles







Bērzlapes







Amēbas







Ciānbaktērijas







Eiglēnas








4. tabula. Trešā līmeņa jautājumi

Izziņas līmenis

Raksturojums

Piemērs

Lietošana

(atrisini, kurš, lieto, klasificē, izvēlies, cik daudz)

Prot atrast nepieciešamo informāciju un likumus, lai risinātu uzdevumus

Izmantojot augu un dzīvnieku sistemātikas shēmas, nosaki un uzraksti sistemātisko piederību kalnu āboliņam un Eiropas ūdelei!

5. tabula. Ceturtā līmeņa jautājumi

Izziņas līmenis

Raksturojums

Piemērs

Analīze

(analizē, pamato, pierādi ar faktiem, nosaki cēloņus)

Dziļa informācijas izpratne

(spēja sadalīt materiālu atsevišķās daļās un saskatīt atsevišķo daļu un veseluma kopsakaru)

Kārlis Linnejs ieviesa divkāršos nosaukumus dzīvo būtņu klasifkācijā – bināro nomenklatūru, piemēram, meža kaķis (Felis sylvestris).

Pamato organismu binārās nomenklatūras nepieciešamību!

6. tabula. Piektā līmeņa jautājumi

Izziņas līmenis

Raksturojums

Piemērs

Sintēze

(nosaki, attīsti, modelē, sintezē, izveido, atrisini, projektē)

Prasme veidot modeļus, attīstīt idejas, spēj analizēt parādības, formulēt pieņēmumus parādību izskaidrošanai

Iedomājies, ka vienā dienā ir pazudušas visas baktērijas! Nosauc un pamato 4 pozitīvas un 4 negatīvas izmaiņas, kas notiktu dabā!


7. tabula. Sestā līmeņa jautājumi

Izziņas līmenis

Raksturojums

Izvērtēšana

(izvērtē, izlem, izspried, argumentē)

Prasme izvērtēt apgalvojuma, zinātnisku datu u.c. nozīmību konkrētam mērķim. Skolēns izvērtē materiāla loģiku, secinājumu atbilstību dotajiem datiem

Piemērs

Latvijā nozīmīgas ir pļavas, kas ir daļēji dabiskas, veidojušās ilgstošas apsaimniekošanas rezultātā. Pļavās atrasti apmēram 40 % aizsargājamo augu sugu. Piekrastes pļavas ir ļoti vērtīgas dzīvotnes retām putnu sugām – parastajiem šņibīšiem (Calidris alpina), pļavas tilbītēm (Tringa totanus), melnajām puskuitalām (Limosa limosa) un gugatņiem (Philomachus pugnax). Nozīmīgākie pļavu kompleksi ir pie Papes ezera, arī pie Kalnciema, Daugavgrīvā, Lubānas līdzenumā, Daugavas, Ventas un citu upju ielejās, kā arī Randu pļavās.

Kāpēc šādu pļavu kultivēšana, minerālmēslu lietošana vai arī saimniekošanas pārtraukšana var apdraudēt sugu daudzveidību?

Piezīme

Par savām zināšanām par Blūma taksonomijas līmeņiem, var pārliecināties, nosakot taksonomijas līmeņus pēc shēmas (Avena, 2010) ar atslēgvārdiem