3 Bioloģijas uzdevumu veidi, piemēri un risināšana

3.4 Izziņas process bioloģijas apguvē

Izziņas process bioloģijas apguvē

Mācības ir savdabīgs skolēna izziņas process, kas notiek skolotāja vadībā. Šajā procesā skolēns, pamatojoties uz sniegtajiem faktu materiāliem, saņem informāciju, kuru izmanto savu zināšanu veidošanā (Sk. 4. attēla trijstūri). Skolēna zināšanu, prāta un vērtību formēšanās notiek izziņas procesā.

zinasanu konstruēšana

4. attēls. Zināšanu konstruēšana (Sellamna)

Bioloģijas mācīšanās rezultātu attīstību izziņas procesā var skatīt, izmantojot Gronlanda (1981) sistēmu, kurā skolēna sasniedzamie rezultāti balstās uz zināšanām, izpratni un lietošanu, izmantojot domāšanas un vispārējās prasmes, veidojas attieksmes, kuras ir svarīgas skolēna interešu veidošanā (1. tabula).


1. tabula. Mācīšanās rezultāti (Gronlund, 1981)

Koriģēšana/pielāgošana

Sociālā korekcija

Emocionālā korekcija

Novērtējums

Literatūra, māksla un mūzika

Sociālie un dabaszinātniskie sasniegumi

Intereses

Personiskās intereses

Mācību (izglītības) intereses

Profesionālās intereses

Attieksmes

Sociālās attieksmes

Dabaszinātniskās attieksmes

Vispārējās prasmes

Laboratorijas darbu prasmes

Izpildīšanas (sasniedzamās) prasmes

Komunikācijas prasmes

Datorprasmes

Sociālās prasmes

Domāšanas prasmes

Kritiskā domāšana

Dabaszinātniskā domāšana

Lietošana

Faktu informācija

Jēdzieni un principi

Metodes un procedūras

Problēmrisināšanas prasmes

Izpratne

Jēdzieni un principi

Metodes un procedūras

Rakstveida materiāli, grafiki, diagrammas, kartes un skaitliski dati

Problēmsituācijas

Zināšanas

Terminoloģija

Specifiski fakti

Jēdzieni un principi

Metodes un procedūras

Līdzīgu pieeju iesaka Latvijā plaši izmantojamā taksonomija (5. attēls), kurā amerikāņu psihologs, Čikāgas universitātes profesors Bendžamins S. Blūms kopā ar saviem kolēģiem definēja un sistematizēja pedagoģiskos mērķus izziņas (kognitīvajā), emocionālajā (afektīvajā) un psihomotorajā jomā. Viņa izstrādātā domāšanas un attieksmju viedošanās līmeņu skala kļuvusi par vienu no mūsdienīga mācību procesa radīšanas pamatbalstiem. Desmit punktu skala ir saistīta ar pedagoģisko mērķu sasniegšanu kognitīvajā jomā, veidojot sešus līmeņus:

1. līmenis – zināšanas un priekšstati. Skolēns iegaumē faktus, terminus, atceras pamatjēdzienus un atbildes, definīcijas, likumus, apgūst jaunu informāciju.

2. līmenis – izpratne. Skolēns, salīdzinot, interpretējot, atklājot būtisko, demonstrēt faktu un ideju izpratni.

3. līmenis – izmantošana. Skolēns spēj savas zināšanas, zināmos faktus un likumus izmantot jaunās situācijās un atšķirīgos veidos.

4. līmenis – analīze. Skolēns spēj informāciju sadalīt daļās, noteikt cēloņus, parāda izpratni par sakarībām.

5. līmenis – sintēze. Skolēns spēj apkopot informāciju, izstrādāt problēmas alternatīvu risinājumu, kombinējot zināšanas jaunos veidos; veidojot oriģinālus secinājumu un spriedumus, izmantojot to konkrētas problēmu risināšanā.

6. līmenis – izvērtēšana. Skolēns spēj novērtēt savas zināšanas, pamatojoties uz kritērijiem.

Apkopojumu shēmas veidā skatīt 5. attēlā.

Blūma taksonomija

5. attēls. Blūma taksonomijas jautājumu klasifikācija (pēc Avenas, 2010:126)