1 Bioloģijas mācību stunda

1.4 Stundas plānošanas matrica un tās izmantošana

Stundas plānošanas matrica un tās izmantošana

Kā alternatīvu pieeju var izmantot Granta Vigina un Džeja Mak Taita (Wiggins &McTighe, 2005) tā saucamo atpakaļejošo (Backward) plānošanu pēc shēmas (5. attēls)

Atpakaļējās plānošanas posmi


5. attēls. Atpakaļejošās plānošanas posmi

1. posms. Sasniedzamo rezultātu formulēšana, pamatojoties uz valsts noteiktajiem bioloģijas priekšmeta standartiem, programmu. Nosaka mērķus un uzdevumus. Prioritāšu noteikšana.

2. posms. Kā noteikt, vai skolēns sasniedzis vēlamo rezultātu? Ko uzskatīt par pierādījumu skolēna zināšanām un izpratnei? Vajadzētu domāt par programmas tēmām, paredzot, kā to apguve tiks vērtēta.

3. posms. Raksturo atslēgas vārdi: kādas zināšanas (fakti, jēdzieni, teorijas, principi) jāiegūst, prasmes (procesi, procedūras un mācīšanās stratēģijas – metodes) jāizmanto, lai sasniegtu vēlamo rezultātu? Kādas skolēna darbības jāizmanto, lai viņš iegūtu nepieciešamās zināšanas un prasmes. Kas ir jāmāca, kā skolēns jāvada, lai viņš mācību procesā efektīvāk iemācītos. Kādi resursi nepieciešami?


Izstrādājot tēmu, izmanto plānošanas matricu (6. attēls.)

1. posms. Sasniedzamais rezultāts

Izvirzītie mērķi: kādi svarīgi mērķi (standarta satura, programmas tēmas uzdevumi,
mācību rezultāti) tiks sasniegti?

Izpratne

Skolēns sapratīs, ka...

Kāda ir svarīgākā/kopīgā doma vai ideja?

Kādu specifisku jautājumu izpratni vēlams sagaidīt?

Kādi kļūdainie priekšstati varētu veidoties?


Būtiski jautājumi

Kādi provokatīvi jautājumi veicinātu
skolēna izziņu, izpratni un mācīšanos?

Skolēns zinās

Kādas pamatzināšanas un prasmes skolēns iegūs, apgūstot šo tēmu?

Ko vajadzētu darīt, lai skolēns šīs zināšanas un prasmes iegūtu?

Skolēns spēs/varēs

2. posms. Novērtēšanas pierādījums


Snieguma uzdevumi

Ar kādu uzdevumu veikšanu skolēni parādīs savas zināšanas un izpratni?

Kādi vērtēšanas kritēriji tiks izmantoti, lai apstiprinātu skolēna sniegumu?


Citi pierādījumi

Ar kādu citu uzdevumu (mīklas, testi, novērojumi, mājas darbi, darba žurnāli utt.) izpildīšanu skolēni vēl varēs demonstrēt savas zināšanas un prasmes?

Kā skolēni paši varēs novērtēt savu sniegumu?

3. posms. Mācību procesa plānošana

Kā mācību procesā tiks veicināta skolēna mācīšanās?

W – kas palīdz skolēnam apzināt tēmas vietu mācību priekšmetā un kādi rezultāti ir sagaidāmi? Palīdz skolotājam noskaidrot skolēnu iepriekšējās zināšanas un intereses.

H – kā ieinteresēt visus skolēnus un kā „noturēt” viņu uzmanību?

E – kā nodrošināt skolēnus ar atbilstošiem resursiem, praktiski palīdzēt viņiem īstenot savas idejas un izzināt konkrēto tēmu?

R – kā nodrošināt skolēna mācību tēmas atkārtošanu un dot iespēju viņam sasaistīt iepriekšējās zināšanas ar jauniegūtajām – iegūt izpratni?

E – kā dot iespēju skolēnam pašam novērtēt savu darbu?

T – kā spēt padarīt mācību procesu skolēnam personiski nozīmīgu, balstoties uz viņa vajadzībām, interesēm un spējām?

O – kā organizēt skolēna iesaistīšanos mācību procesā?

6. attēls. Plānošanas matrica


Aizpildīta matrica attēlota 2. tabulā.

2. tabula. Plānošanas paraugs. Temats “Uzturs”

1. posms. Sasniedzamais rezultāts

Izvirzītie mērķi:

1. Skolēni zinās jēdzienus: uzturs un diēta

2. Skolēni spēs izmantot savas zināšanas un izpratni par uzturu, veidojot sabalansētu diētu sev un citiem

3. Skolēni sapratīs savus ēšanas paradumus un spēs noteikt paņēmienus, kā savu uzturu uzlabot

Būtiski jautājumi

1. Kas ir veselīgs uzturs?

2. Vai tu ēd pareizi? Kā tu to zini?

3. Kā tu varētu izskaidrot, ka vienam cilvēkam viens un tas pats uzturs ir veselīgs, bet citam – kaitīgs?

4. Kāpēc Latvijā, neskatoties uz plaši pieejamo informāciju par veselīgu uzturu, tomēr ir tik daudz veselības problēmu, ko izsauc nepareizs uzturs?

Izpratne

Skolēns sapratīs, ka...

sabalansēts uzturs nosaka organisma garīgo un fizisko veselību;

uztura piramīda parāda vadlīnijas pareizam uzturam;

uztura prasības katram cilvēkam ir individuālas, to nosaka cilvēka vecums, viņa dzīvesveids, svars un vispārējā veselība;

veselīgs dzīvesveids no cilvēka prasa rīkoties individuāli, dažkārt pat pieņemt sev nekomfortablus lēmumus.

Skolēns zinās

ko nozīmē jēdzieni: proteīni, tauki, ogļhidrāti, holesterīns;

pārtikas produktu grupas un to uzturvērtību;

uztura piramīdas vadlīnijas;

faktorus (mainīgos lielumus), kas ietekmē uztura prasības;

veselības problēmas, kuras rada nepiemērots uzturs.

Skolēns spēs/varēs

izlasīt, interpretēt un novērtēt pārtikas produktu uzlīmes;

analizēt diētas, pamatojoties uz uzturvērtību;

plānot sabalansētu diētu sev un citiem.

2. posms. Novērtēšanas pierādījums

Uzdevumi klasē

1. “Tavs izskats atbilst tavam uzturam (tam, ko tu ēd)” – skolēni veido ilustratīvu materiālu, lai jaunāko klašu skolēniem pastāstītu par to, cik svarīgs ir veselīgs uzturs. Viņi piedāvā savas idejas, kā jaunāko klašu skolēniem vajadzētu mainīt savus ēšanas paradumus.

2. Ēdienkarte. Skolēni veido ēdienkarti trīs dienām ārpusskolas nodarbību nometnei lauka apstākļos. Viņi raksta nometnes direktoram vēstuli, pamatojot savu izvēli ēdienkartē (atbilstoši uztura piramīdai, kā arī vienlaicīgi uzsverot, ka ēdienam jābūt garšīgam). Ēdienkartē tiek iekļautas arī speciālās diētas: veģetāriešiem vai diabētiķiem, kā arī dažādu reliģiju pārstāvjiem).

Citi pierādījumi

1. Viktorīna par dažādu pārtikas produktu piederību uztura piramīdas grupām.

2. Apraksts par divām veselības problēmām, kuras radušās nepareiza uztura rezultātā, izskaidrojot to cēloņus un izsakot priekšlikumus, kā no šīm problēmām varētu izvairīties.

3. Skolēna prasmju pārbaude: tiek piedāvātas produktu uzlīmes (etiķetes) un skolēnam jāprot izskaidrot.

Skolēna pašnovērtējums un refleksija

1. Izveidotā ilustratīvā materiāla novērtējums.

2. Nometnes ēdienkartes novērtējums.

3. Refleksija par savu uzturu (kāds bija viedoklis pirms šī temata apskates un kāds ir viedoklis tagad).

3. posms. Mācību procesa plānošana

Kā mācību procesā tiks veicināta skolēna mācīšanās?

Kāda mācīšanas un mācīšanās secība veicinās skolēna iesaistīšanos mācību procesā, attīstīs un palīdzēs atklāt/paradīt viņa sasniedzamo rezultātu – izpratni?

1. Sākot ar ievadjautājumu (Vai pārtika, ko tu ikdienā lieto, izsauc pūtīšu rašanos?) skolēna uzmanība tiek piesaistīta uztura ietekmei uz viņa dzīvi. H

2. Uzdot nozīmīgus jautājumus par uzturu un apspriest/diskutēt par ēdienkarti nometnē un par veselīgu uzturu (“Tavs izskats atbilst tavam uzturam”) W

3. Piezīme. Vēlams informēt (dot atslēgas vārdus) par paredzamajām mācīšanās darbībām un uzdevumiem. Skolēni lasa un pārrunā piedāvātos teksta fragmentus no mācību grāmatas. Kā labu šī brīža aktivitāti var piedāvāt skolēnam aprakstīt un saglabāt vēlākai izvērtēšanai savu ēdienkarti, atzīmējot, kādus ēdienus un dzērienus viņš lieto. E

4. Pastāstīt par dažādām pārtikas produktu grupām. Var piedāvāt skolēniem praktisku uzdevumu: pēc attēliem noteikt pārtikas produktu piederību produktu grupām. E

5. Pastāstīt par uztura piramīdu un atbilstošajiem pārtikas produktiem. Pēc tam skolēni strādā grupās, veidojot posteru par uztura piramīdu no pārtikas produktu attēliem. Posteri tiek izvietoti klasē. E

6. Viktorīna par pārtikas produktu grupām un uztura piramīdu. (saskanības noteikšana), E

7. Apskatīt un pārrunāt informāciju (brošūras, ieteikumi utt.) par veselīgu uzturu, ko piedāvā valsts oficiālie dokumenti. Diskusijas jautājums: vai ikkatrs, uzturā izmantojot vienus un tos pašus produktus, jutīsies labi?

8. Darbs grupās. Skolēni analizē kādas ģimenes izdomātu sevišķi nesabalansētu uzturu un iesniedz priekšlikumus uztura uzlabošanai. Skolotājs vēro un virza skolēnu darbu. E-2

9. Skolēni prezentē grupu darbu, kopīgi diskutē un analizē ģimenes uzturu. E, E-2 (Skolotājs savāc un analizē grupu iesniegtos darbus, novērš nepareizā priekšstata veidošanos).

10. Katrs skolēns sagatavo ilustrētu materiālu par veselīgu uzturu un neveselīga uztura radītajām problēmām jaunāko klašu skolēniem. Šo darbiņu var pabeigt mājās. E, T.

11. Skolēni apmainās ar ilustratīvo materiālu, iedodot to kādam no klasesbiedriem. Katram pēc skolotāja izstrādātajiem kritērijiem ir jānovērtē sava pārinieka darbs. Šādi tiek nodrošināta atgriezeniskā saikne. R, E-2.

12. Skolēni skatās un apspriež videofilmu. Pēc filmas noskatīšanās notiek diskusijas par veselības problēmām, kas radušās no neveselīga uztura. E

13. Skolēni tiekas ar tuvējās ārstniecības iestādes speciālistu, klausās un uzdot viņam jautājumus par dažādām veselības problēmām, kas saistītas ar uzturu. E

14. Skolēniem jāsagatavo apraksts par divām slimībām, kuras izsauc nepareizs uzturs un jāpamato, kā ar pareiza un sabalansēta uzturu problēmas novērst. E

15. Skolotājs (ar piemēru) parāda, kā vajadzētu lasīt un interpretēt informāciju uz pārtikas produktu etiķetes/uzlīmes, gan uzzinot par to sastāvu, gan uzturvērtību. Pēc tam skolēni praktiski vingrinās, analizējot uzrakstus uz līdzpaņemtajām pārtikas produktu kārbiņām, bundžiņām utt. E

16. Skolēnu patstāvīgais darbs: tiek veidota 3-dienu nometnes ēdienkarte. Jānovērtē skolēnu izveidotā ēdienkarte. Novērtēšanu var veikt vispirms kā pašnovērtējumu, pēc tam pāru, grupu diskusijās. Noslēgumā skolotājs sniedz apkopojošo vērtējumu. E-2, T

17. Tēmas noslēgumā skolēni pārskata un analizē sava ikdienas uztura kartes, Viņi salīdzina, pamato un spriež par veselīgu uzturu un secina, vai ir kādas pārmaiņas viņu uzturā no tēmas apguves sākuma līdz tēmas apguves noslēgumam. E-2

18. Skolēni plāno „ideālo” sava uztura ēdienkarti, pamatojot, kas jāievēro un kas jādara, lai viņu uzturs būtu veselīgs. Ja skolā paredzēta projekta nedēļa vai kāds cits pasākums, kurā varētu piedalīties arī vecāki, tad šīs aktivitātes rezultāts var tik prezentēts. E-2, T

19. Tēmas noslēgumā skolotājs vēlreiz dod iespēju skolēniem veikt pašnovērtējumu par saviem ēšanas paradumiem. Vai katrs skolēns ir sapratis, ko nozīmē veselīgs uzturs un vai viņš atmetīs savus neveselīgos paradumus? Vai tēmas apguves mērķis ir sasniegts?
E-2, T