Drukāt visu grāmatuDrukāt visu grāmatu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni

Vietne: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Kurss: DatZT008 : Informātikas apguves iespējas profesionālajās izglītības iestādēs
Grāmata: Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni
Drukājis: Vieslietotājs
Datums: trešdiena, 2019. gada 26. jūnijs, 04:02

Satura rādītājs

1 Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts


Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni


Materiāls izstrādāts 
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam 
„Cilvēkresursi un nodarbinātība” 
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” 
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” 
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
Latvijas Universitātes realizētā projekta 
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003, 
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai



Rīga

2 INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJA

Datori informācijas apstrādē, uzglabāšanā un apmaiņā ieņem arvien lielāku vietu. Tie plaši tiek lietoti ļoti dažādās dzīves jomās gan darbā, gan sadzīvē. Tāpēc svarīgi ir izprast datora darbības pamatprincipus, lai varētu izvērtēt, kādus darbus labāk uzticēt cilvēkam un kādus – datoram. Ne mazāka vērība ir jāpievērš arī jautājumiem, kas saistīti ar datora lietošanas drošības, ētiskajiem un juridiskajiem aspektiem.

2.1 Informācijas un komunikāciju tehnoloģija

Informācijas tehnoloģija (Information Technology – IT) ir zināšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošina jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu.

Līdzās informācijas tehnoloģijai bieži min arī komunikāciju (communication) tehnoloģiju, kas ir saistīta ar informācijas apmaiņu, izmantojot speciālas sakaru ierīces.

Viena no nozīmīgākajām IT jomām ir datoru izmantošana gan darbā, gan arī mājās. Datori palīdz apstrādāt informāciju un izpildīt dažādus ar to saistītus uzdevumus.

2.2 Nedaudz no vēstures

Matemātisko aprēķinu automatizēšanas pirmsākumi ietiecas tālā senatnē. Dažādas skaitīkļu (abacus) versijas izmantoja jau pirms mūsu ēras, piemēram:

1

2

Pirmo mehānisko skaitļojamo mašīnu 1642. gadā uzbūvēja Blēzs Paskāls (Blaise Pascal). Ar paskalinu varēja veikt saskaitīšanas un atņemšanas darbības.

3 4

1673. gadā vācu filozofs, matemātiķis Gotfrīds Vilhelms Leibnics (Gottfried Wilhelm Leibniz) izveidoja mehānisku kalkulatoru, kurš varēja izpildīt visas četras darbības. Viņš ir arī binārās aritmētikas izgudrotājs.

5 6

1801. gadā Jozefs Marija Žakards (Joseph Marie Jacquard) izveidoja stelles, kurās auduma raksta izveidošanu vadīja speciālas savienotas plāksnes (perfokartes). Karšu lentes varēja mainīt un tādējādi iegūt dažādus auduma rakstus, neko nemainot pašās stellēs (tās kļuva programmējamas).

7 8

1820. gadā Šarls Ksavjērs Tomass de Kalmārs (Charles Xavier Thomas de Colmar) izveidoja mašīnu, kas izpildīja visas četras matemātiskās darbības, un uzsāka to rūpniecisku ražošanu. Šo mehānisko skaitļotāju (aritmometru) ar dažādiem uzlabojumiem intensīvi izmantoja līdz pat Pirmajam pasaules karam.

9 10

1837. gadā Čārlzs Bebidžs (Charles Babbage) izplānoja, bet neuzbūvēja pirmo mehānisko datoru, kuru nosauca par analītisko mašīnu. Pēc viņa idejas pirmo ierīci 1855. gadā uzbūvēja brāļi Edvards un Georgs Šutci.

11 12

Matemātiķe Ada Lavleisa (Ada Lovelace) Čārlza Bebidža analītiskajai mašīnai radīja pirmo programmu, tādējādi viņa bieži tiek uzskatīta par pirmo programmētāju.

13

Laika posmā no 1884. līdz 1887. gadam Hermanis Holerīts (Herman Hollerith) izstrādāja tabulatoru statistikas aprēķiniem. Datu ievadei tajā izmantoja perfokartes.

14 15

1937. g. Alans Tjūrings (Alan Turing) aprakstīja matemātisku datora modeli (Tjūringa mašīnu). Šis modelis precīzi raksturoja to, ko iespējams aprēķināt ar skaitļotājiem.

16

1941. gadā vācu inženieris Konrāds Cūze (Conrad Zuse) izveidoja skaitļotāju Z3, kuram piemita visas mūsdienu datora īpašības.

17 18

Otrā pasaules kara sākumā radās sarežģītas konstrukcijas ieroči, kuru vadīšanai bija nepieciešams veikt apjomīgus aprēķinus. Šai nolūkā 1942. gadā Džons Atanasofs (Jonh Atanasoff) un Klifords Berijs (Clifford Berry) sāka projektēt pirmo elektronisko skaitļotāju, bet pēc diviem gadiem Džonu Močlijs (John Mauchly) un Džons Prespers Ekerts (J. Presper Eckert) izveidoja ENIAC.

19 20

Džons fon Neimans (John von Neumann) izvirzīja teoriju, ka skaitļotāja operatīvajā atmiņā vienlaikus jāatrodas gan datiem, gan programmai, kas šos datus apstrādā. Šī ideja 1952. gadā tika realizēta skaitļotājā EDSAC.

21 22

Drīz datorus sāka plaši izmantot arī mācību iestāžu, valdības un biznesa vajadzībām un šobrīd bez datoriem praktiski neiztiek nevienā no cilvēka darbības jomām.

1964. gadā tika izveidots pirmais superdators CDC 6600.

23

Personālie datori:

24
25
26

27

Datora ierīces:

28 29

30

31

32

33

2.3 Cilvēka un datora efektivitāte dažāda veida uzdevumu veikšanā

1.3.1. Datora izmantošanas priekšrocības

Sākumā skaitļotāju pamatuzdevums bija aprēķinu veikšana, bet tagad tos izmanto arī daudziem citiem mērķiem.

Uzdevumu piemēri, ko dators var izpildīt efektīvāk nekā cilvēks:

1

2

3 4

1.3.2. Datora izmantošanas iespēju ierobežojumi

Taču joprojām ir jomas, kurās datoru izmantot ir nelietderīgi vai pat neiespējami, jo datori nespēj būt radoši bez cilvēka palīdzības.

Uzdevumu piemēri, ko cilvēks izpilda labāk nekā dators:

2.4 Datorikas nozare un tās virzieni

Datorika ir zinātnes nozare, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu un apstrādi. Tai ir vairāki virzieni:

1.4.1. Datorzinātne

Datorzinātne pēta informācijas apstrādes un skaitļošanas teorētiskos pamatus un to praktiskos pielietojumus informācijas apstrādei un skaitļošanai uz datoriem.

Datorzinātnes pamatus veido četri virzieni:

Citi svarīgi datorzinātnes virzieni ir: mākslīgais intelekts, datorgrafika, datortīkli, datu bāzes, paralēlā skaitļošana, cilvēka-datora saskarnes un operētājsistēmu uzbūve.

Tā kā datori tiek lietoti ļoti daudzās jomās, tad arī datorzinātne ir ļoti daudzpusīga zinātnes nozare. Daži tās virzieni, piemēram, datorgrafika, ir vērsti uz konkrētu praktisku problēmu risināšanu. Citi virzieni, piemēram, skaitļošanas teorija, pēta skaitļošanas problēmu pamatīpašības, kas attiecas uz jebkuru jomu, kur tiek lietoti datori.

1

1.4.2. Datorinženierija

Datorinženierija ir disciplīna, kas iekļauj zinātni un tehnoloģijas, lai projektētu, izstrādātu, ieviestu un uzturētu programmatūras un aparatūras komponentes modernās skaitļošanas sistēmās un datoru kontrolētās ierīcēs.

Datorinženierija iekļauj mikroprocesoru, datoru, superdatoru un citu digitālu iekārtu, piemēram, mobilo telefonu, mp3 atskaņotāju, digitālo kameru un sensoru sistēmu (medicīnai, videi un transporta sistēmām) projektēšanu.

2

Bieži, lai izstrādātu efektīvas un praktiskas iekārtas, datorinženierijas speciālisti sadarbojas ar citu disciplīnu pārstāvjiem. Tā, piemēram, medicīnas diagnosticēšanas iekārtu izstrādei ir nepieciešama starpdisciplīnu sadarbība starp datorinženierijas un medicīnas speciālistiem.

Viena no datorinženierijas jomām ir robottehnikas pētījumi.

3

Datoru inženieri var arī strādāt pie operētājsistēmu izstrādes, tomēr ar sarežģītu datorprogrammu projektēšanu parasti nodarbojas programminženierija.

1.4.3. Programminženierija

Programminženierija ir nozare, kas nodarbojas ar datorprogrammu izstrādi un uzturēšanu.

Programminženieriem praksē nākas pielietot zināšanas arī no citām nozarēm, piemēram, datorzinātnes, kā arī projektu un procesu vadības.

4

1.4.4. Informācijas tehnoloģija

Informācijas tehnoloģijas (IT) apakšnozare galveno uzmanību velta informācijas apstrādes tehnoloģiskiem aspektiem, kas ietver programmatūras un datortehnikas lietošanu, datoru tīklu un klasteru projektēšanu un ekspluatāciju, skaņas un attēlu apstrādi.

IT speciālisti veic daudzveidīgus pienākumus, sākot ar programmu instalēšanu un beidzot ar sarežģītu datortīklu vai informācijas datu bāzu projektēšanu. Šajos pienākumos var ietilpt datu pārvaldīšana, tīklošana, datoru aparatūras būvēšana, datu bāzu un programmatūras projektēšana, kā arī veselu sistēmu pārvaldīšana un administrēšana.

5

1.4.5. Informācijas sistēmas

Informācijas sistēmās galvenā uzmanība tiek veltīta informācijas uzkrāšanai, glabāšanai un apstrādei, t. sk. datu bāzu pārvaldības sistēmām, minētās funkcionalitātes projektēšanai, realizācijai un uzturēšanai.

Mūsdienās datorizētas informācijas sistēmas darbojas praktiski visos uzņēmumos un iestādēs. Labi izveidota informācijas sistēma var paaugstināt uzņēmuma efektivitāti vairākas reizes un bieži vien ļauj veikt uzdevumus, kurus līdz tam nebija iespējams veikt vai bez kuriem uzņēmuma vai iestādes darbība nebūtu iespējama vispār.

Piemēri:

6

3 APARATŪRA

Dators (computer) ir tehniska sistēma (ierīču komplekts), kas saskaņā ar uzdotu programmu veic datu ievadi, apstrādi, uzglabāšanu un izvadi.

Dators sastāv no:

1

3.1 Datoru tipi

Datorus pēc to konstrukcijas, jaudas un pielietojuma var iedalīt vairākās grupās. Izplatītākais no tiem ir personālais dators.

Personālais dators

Personālais dators (personal computer – PC) ir vispārīgas lietošanas dators, kas paredzēts individuālai izmantošanai. Tos lieto daudzās dzīves jomās dažādu darbu veikšanai, piemēram, mājās, birojā, tirdzniecībā utt. Ar personālo datoru veicamo darbu klāsts ir ļoti plašs, sākot no vienkārša teksta dokumenta izveidošanas līdz pat ražošanas procesu vadībai.

Personālos datorus var iedalīt divās grupās:

Lieldators

Lielu datu apjomu uzglabāšanai un apstrādei lielos uzņēmumos izmanto speciālus lielākus un jaudīgākus datorus – lieldatorus (mainframe). Lieldatorā glabājamās informācijas ietilpība var būt vairākus simtus vai tūkstoš reižu lielāka nekā personālajā datorā. Parasti lieldatoros uzkrāj, glabā un apstrādā lielas datu bāzes, piemēram, valsts iedzīvotāju reģistru, slimnīcas pacientu reģistru, bankas klientu reģistru.

1

Sevišķi lielus un jaudīgus datorus sauc par superdatoriem. Dažkārt superdatori tiek veidoti, savienojot daudzus atsevišķus datorus kopīgas problēmas risināšanā.

2

2.1.1. Galda dators

Galda dators (desktop computer) ir paredzēts novietošanai uz galda vai citā piemērotā stacionārā vietā. Galda dators parasti sastāv no vairākām savstarpēji savienotām ierīcēm. Galda datori paredzēti darbam telpās, piemēram, mājās vai birojā.

1

2.1.2. Piezīmjdators

Piezīmjdators (notebook, laptop) ir viegls, pārnēsājams personālais dators ar atvāžamu plakanu displeju. Visas piezīmjdatora ierīces ir integrētas vienā korpusā, taču tam ir iespējams pieslēgt arī tās pašas ārējās ierīces, ko izmanto galda datoriem.

Portatīvos datorus pārsvarā izmanto cilvēki, kuriem darbā nepieciešams pārvietoties un strādāt ar datoru neatkarīgi no savas atrašanās vietas. Tā kā piezīmjdators ir kompakts un ērti pārvietojams, tas arvien vairāk tiek izmantots arī kā mājas dators.

1

2.1.3. Planšetdators

Planšetdatoram (tablet PC) parasti ir skārienekrāns. Lai, turot datoru rokā kā planšeti, varētu ievadīt informāciju, tajā ir speciālas programmas rokraksta un zīmējumu ievadei un apstrādei. Planšetdatorus var izmantot vietās, kur piezīmjdatoru lietošana ir neērta vai tie nenodrošina vajadzīgo funkcionalitāti. Tā, piemēram, planšetdatorus ērtāk ir izmantot tad, ja datu ievadi nepieciešams veikt stāvot vai ejot. Tos var izmantot izglītībā, veselības aprūpē, apkalpošanā vai lauksaimniecībā. Dažiem modeļiem ekrāns pārmaiņus var būt lietojams gan ainavorientācijā, gan portretorientācijā.

Pastāv vairāki planšetdatoru paveidi :

1

2

3

2.1.4. Personālais ciparasistents

Personālais ciparasistents (Personal Digital Assistant – PDA) ir plaukstas lieluma dators personiskās informācijas pierakstīšanai ar speciāla zīmuļa palīdzību. To var izmantot, piemēram, dažādu piezīmju pierakstam vai kā plānotāju. PDA parasti ir arī mazformāta programmas teksta apstrādei un aprēķiniem. Informācijas atjaunināšanai PDA var pieslēgt pie galda datora vai piezīmjdatora.

1

2.1.5. Portatīvās ierīces

Sadzīvē izmanto arī citas ierīces, kas var pildīt dažas no datora funkcijām.

Mobilais tālrunis

Mobilais tālrunis (mobile phone) nodrošina ne tikai balss pakalpojumus un ziņojumu apmaiņu, bet, piemēram, arī:

1

Viedtālrunis

Viedtālrunis (smartphone) nodrošina plašākas iespējas nekā parastais mobilais tālrunis. Viedtālruņu tastatūrai ir atsevišķi taustiņi burtu ievadei. Tajos ir līdzīga operētājsistēma un lietotnes kā portatīvajos datoros.

2

Multimediju atskaņotājs

Multimediju atskaņotājs (multimedia player), piemēram, var veikt:

Pastāv vairāki multimediju atskaņotāju veidi, piemēram:

3
4
5

3.2 Personālā datora galvenās sastāvdaļas

Datora aparatūra (hardware) ir datu apstrādes sistēmas fizikālā daļa, kurā ietilpst elektriskās, elektroniskās un elektromehāniskās shēmas, iekārtas un to savienojumi, kā arī konstruktīvie elementi.

Dators sastāv no daudzām komponentēm, kuras pēc to novietojuma var iedalīt divās grupās:

1

Parasti personālajam galda datoram ir šādas sastāvdaļas:

2.2.1. Sistēmbloks

Sistēmblokā atrodas:

1

Sistēmbloka priekšpusē var atrasties:

3
Sistēmbloka aizmugurē var atrasties: 4

Pamatplate

Pamatplate (main board), sistēmas plate (system board) jeb mātes plate (motherboard) ir centrālā jeb galvenā datora montāžas plate. Tā satur svarīgas sistēmas komponentes, kā arī pieslēgvietas citām datora ierīcēm:

2

Nereti tajās ir iebūvēta daļa no minētajām ierīcēm, piemēram, videokarte, skaņas karte un tīkla karte.

2.2.2. Ārējo ierīču pieslēgvietas

Pieslēgvieta jeb ports (port) ir fizikāls savienojums, ar kura starpniecību sinhronizē un vada datu plūsmu starp centrālo procesoru un ārējām iekārtām.

Ārējo ierīču pieslēgvietas pamatplatē:

2

Lai vienai pieslēgvietai varētu pievienot vairākas ierīces, izmanto USB centrmezglu (hub).:

2

3

4

5

6

Citas pieslēgvietas, kas var būt paplašinājuma kartēm, pamatplatei, kurā tās ir integrētas, vai arī papildus sistēmbloka priekšpusē vai sānos:

7

8

9 10 11
12 13 14

15

3.3 Procesors

Procesors ir ierīce, kas datu apstrādes gaitā veic instrukciju interpretāciju un vada ierīces darbību.

Procesoru, kas ir izvietots uz datora pamatplates, sauc par centrālo procesoru (Central Procesor Unit – CPU) vai vienkārši par procesoru.

Kaut gan procesors sastāv no vienas mikroshēmas, to veido vairāki bloki. Katram no blokiem ir savas noteiktas funkcijas:

Procesora galvenie raksturlielumi ir:

1      2

Procesors atrodas sistēmblokā un ir izvietots uz pamatplates. Galda datoros virs procesora ir izvietota tā dzesēšanas sistēma – radiators un ventilators, kas pasargā procesoru no pārkaršanas.

3

3.4 Informācijas kodēšana datoros

Sev apkārt esošo informāciju cilvēks ar maņu orgānu palīdzību (redzi, dzirdi, tausti) uztver analogā formā. Dators un tā ierīces parasti informāciju saņem, apstrādā, glabā un pārsūta ciparu jeb digitālā (digital) formā. Lai cilvēks varētu izmantot datoru, informāciju ir nepieciešams pārveidot, to kodējot.

Kodēšana (encoding) ir process, ar kura palīdzību informācija tiek pārveidota no analogās digitālajā formā.

Dekodēšana (decoding) ir pretējs process – informācijas pārveidošana no digitālās formas analogajā.

1

Binārā kodēšana

Tehniski visvieglāk datorā un informācijas nesējos ir realizēt divus stāvokļus, piemēram:

2

Vienam no stāvokļiem piešķir skaitlisku vērtību viens, bet otram – nulle, piemēram:

Tā kā tiek izmantoti tikai divi cipari, tad šo sistēmu sauc par divnieku jeb bināro skaitīšanas sistēmu.

2.4.1. Informācijas mērvienības

Informācijas mazākā mērvienība ir bits (bit – saīsinājums no binary digit) un to parasti apzīmē ar mazo burtu b.

Datu glabāšanā un apstrādē kā pamata mērvienību izmanto baitu. Baitu veido 8 biti (byte – saīsinājums no binary digits eight). Baita apzīmēšanai parasti izmanto lielo burtu B.

Ikdienā plaši izmanto lielākas mērvienības, taču ne vienmēr viennozīmīgi var noteikt, cik mazāko vienību tajās ir. Sākotnēji lielākās informācijas mērvienības veidoja, balstoties uz bināro skaitīšanas sistēmu un ņēma tuvāko skaitli tradicionāli citās mērvienībās izmantotajiem SI sistēmas prefiksiem, piemēram:

Taču kopš 1998. gada standartizācijas organizācijas iesaka lietot tradicionālo SI kilo prefiksa vērtību 103 un, lai izvairītos no kilo mērvienības neskaidrības, agrākās binārās kilo mērvienības vietā lietot apzīmējumu kibi.

Nākamajā tabulā apkopoti biežāk izmantoto lielāko atmiņas mērvienību apzīmējumi:

Apzīmējums

SI standarts

Apzīmējums

Vērtība

kilobaits (KB)

103

kibibaits (KiB)

210

megabaits (MB)

106

mebibaits (MiB)

220

gigabaits (GB)

109

gibibaits (GiB)

230

terabaits (TB)

1012

tebibaits (TiB)

240

petabaits (PB)

1015

pebibaits (PiB)

250

Pašlaik ir sastopams gan SI standarta, gan arī agrāko bināro lielumu mērvienību lietojums.

2.4.2. Kodēšanas piemēri

Lai informāciju no analogās pārvērstu digitālajā un pēc tam iegūtu to pašu, no digitālās pārvēršot analogajā, ir nepieciešams izmantot noteiktu kodu. Kods ir nosacītu apzīmējumu kopa, kuru izmanto informācijas attēlošanai.

Dažādās tehnikas, zinātnes un kultūras jomās ir izstrādātas īpašas informācijas kodēšanas formas, piemēram:

1
2
3

Visu veidu informācijas kodēšanai datorā izmanto bināro skaitļu kodus. Ciparu skaits koda skaitlī ir atkarīgs no tā, cik dažādi kodi ir jāiegūst. Ar vienu bitu var izveidot divus kodus: 0 un 1. Palielinot bitu skaitu par vienu, iegūs divreiz vairāk izmantojamo kodu, piemēram:

2.4.3. Teksta kodēšana

Tekstu kodē, katrai rakstzīmei piekārtojot kādu skaitli, piemēram, tā kārtas numuru rakstzīmju sarakstā. Eksistē vairāki teksta kodēšanas standarti, populārākie no kuriem ir ASCII, UNICODE un UTF.

ASCII kodu tabula

Pirmais populārākais datoros izmantotais teksta kodēšanas standarts ar nosaukumu ASCII (American Standard Code for Information Interchange) katras rakstzīmes kodēšanai izmanto 1 baitu (8 bitus). Ar 8 bitiem var nokodēt 256 rakstzīmes: lielos un mazos latīņu burtus, ciparus, pieturas zīmes, kā arī virkni speciālu simbolu, piemēram, „@”.

Pamata tabula satur 128 simbolus. Kodi no 0 līdz 31. un 127. kods ir dažādi vadības simboli, kuriem nav grafiska attēlojuma, piemēram, 10 (LF) – pāreja uz jaunu rindu, 13 (CR) – atgriešanās uz rindas sākumu, 7 (BEL) – skaņas signāls, 9 (TAB) – tabulācija.

1

Paplašinātajai tabulai (nākamie 128 simboli) tika veidoti dažādi varianti, lai nodrošinātu arī nepieciešamās nacionālās rakstzīmes, piemēram, latviešu valodai burtus ā, č, u.c. vai krievu valodas alfabētu.

UNICODE kodu tabula

Palielinoties interneta lietošanai, radās problēmas ar dažādo ASCII kodu tabulu lietošanu, tāpēc izveidoja universālu teksta kodēšanas standartu UNICODE. Tajā katru rakstzīmi kodē ar diviem baitiem, ar kuru palīdzību var iegūt 65 536 dažādus kodus. Šāds kodu daudzums ir pietiekams, lai varētu kodēt lielākai daļai pasaules valodu nepieciešamās rakstzīmes. Tabulas sadaļu piemēru fragmenti:

1
2

UNICIDE satur arī retāk lietojamu zīmju tā saucamās papildplaknes, piemēram, ēģiptiešu hieroglifiem:
3

UTF-8

Astoņu bitu UNICODE pārveidošanas formāts UTF-8 (8-bit Unicode Transformation Format) ir mainīga platuma kodējums. Tā kā UTF-8 var attēlot jebkuru standarta UNICODE simbolu un ir savietojams arī ar ASCII standartu, tad tas plaši tiek izmantots e-pastā, globālajā tīmeklī un citos teksta glabāšanas vai pārsūtīšanas lietojumos.

UTF-8 izmanto no viena līdz četriem baitiem uz vienu UNICODE simbolu:

2.4.4. Grafisko datu kodēšana

Gandrīz visus datorā veidotos, apstrādātos un apskatāmos attēlus var iedalīt divās lielās grupās:

Rastra grafika

Rastra grafikā attēls tiek kodēts, tam „uzliekot” režģi un sadalot attēlu kvadrātiņos, ko sauc par pikseļiem (pixel). Par attēlu tiek glabāta informācija par tā garumu un platumu pikseļos un katra punkta krāsas kods.

1

Krāsu attēlus veido, kombinējot dažas pamatkrāsas. Eksistē vairāki kodēšanas veidi, piemēram:

2
3

Attēlu kodēšanai var izmantot arī mazāku bitu skaitu, taču tad iegūst mazāk krāsu toņu.

Vektorgrafika

Vektorgrafikā grafiskajam objektam ar matemātisku formulu palīdzību tiek uzdota tā forma un citi parametri, piemēram, līnijas biezums vai aizpildījuma krāsa.

Objektu definēšanas piemēri:

circle cx="100" cy="100" r="40"

fill="red" stroke="blue" stroke-width="2"

4

rect x="1" y="1" width="120" height="80"

fill="none" stroke="green" stroke-width="4"

5

2.4.5. Skaņu (audio) kodēšana

Skaņas veidojas gaisa svārstību ietekmē. Skaņai ir divi galvenie raksturlielumi:

Skaņu pārveidot elektriskā signālā var, izmantojot, piemēram, mikrofonu.

Skaņu no analogā signāla digitālajā pārveido, ik pēc noteikta laika sprīža mērot elektriskā signāla lielumu un tam piešķirot bināru vērtību. Jo biežāk šos mērījumus veic, jo iegūst labāku skaņas kvalitāti. Viens mērījums sekundē ir viens hercs (Hz), bet 1000 mērījumu vienā sekundē – viens kilo hercs (KHz).

1

Tiek izmantoti arī citi skaņas kodēšanas veidi, piemēram:

2

3

2.4.6. Filmu (video) kodēšana

Digitālais video sastāv no rastra grafikas attēliem (kadriem), kas konstantā ātrumā nomaina viens otru. Digitālais video satur arī informāciju par skaņas ierakstīšanas veidu (katram kadram atsevišķi vai filmai kopumā) un kodēto skaņu.

Video izmēru nosaka:

Digitālā video izmērs veidojas ļoti liels, tāpēc video glabāšanai, pārraidei un atskaņošanai izmanto kodēšanas standartus, kas ļauj samazināt video datu apjomu, piemēram:

1
2

Šo standartu izmanto arī TV translēšanai internetā, piemēram:

3

3.5 Atmiņa

Datorā dati un programmas glabājas atmiņā. Atmiņa (memory) ir iekārta vai datu vide, kurā informāciju var uzglabāt tās vēlākai izmantošanai.

Datora darbam ir nepieciešama divu veidu atmiņa:

2.5.1. Lasāmatmiņa

Lasāmatmiņa (Read-Only Memory – ROM) ir energoneatkarīga atmiņa, no kuras datus var tikai nolasīt. Lasāmatmiņā visbiežāk glabā programmatūru, kura paredzēta aparatūras vadībai un kuras saturu nav nepieciešams bieži mainīt.

Piemēram, uz pamatplates atrodas lasāmatmiņas mikroshēma ROM BIOS, kurā ierakstītas programmas datora darba uzsākšanai, operētājsistēmas palaišanai un ārējo ierīču ievadizvades operāciju veikšanai.

1

2.5.2. Brīvpieejas atmiņa

Brīvpieejas atmiņā (Random Access Memory – RAM) datora darbības laikā glabājas operētājsistēma un citas atvērtās programmas, kā arī tām nepieciešamie dati.

Brīvpieejas atmiņa ir energoatkarīga – pēc datora izslēgšanas vai elektropadeves traucējumu gadījumā tās saturs tiek dzēsts. Pirms programmas aizvēršanas vajadzīgos datus datņu veidā nepieciešams saglabāt kādā no atmiņas ierīcēm.

Brīvpieejas atmiņas mikroshēmas ir apvienotas moduļos, kas tiek iesprausti pamatplatē speciālās ligzdās.

1 2

Moduļu princips ļauj ērti nomainīt atmiņu vai arī palielināt tās kopapjomu, tādējādi uzlabojot datora veiktspēju.

Sava brīvpieejas atmiņa var būt arī paplašinājuma kartēm, piemēram, videokartei, kā arī ārējām ierīcēm, piemēram, printerim.

3.6 Atmiņas ierīces

Atmiņas ierīces (storage) izmanto datu ilgstošai uzglabāšanai. Neeksistē viena universāla datu glabāšanas ierīce, jo katrai no esošajām ir savi trūkumi, kā arī lietošana. Šobrīd izplatītākais veids ir disks.

Disks (disk) paasti ir datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts. Plate ir pārklāta ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un nolasīt datus, piemēram:

1

Disku raksturo tā ietilpība – maksimālais datu apjoms, ko tajā var saglabāt.

Diskdzinis (disk drive) ir ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem. Tā galvenie raksturlielumi ir:

2.6.1. Cietais disks

Cietais disks (hard disk) ir atmiņas ierīce, kurā hermētiski slēgtā korpusā ir apvienoti viens vai vairāki magnētiskie diski un diskdzinis (Hard Disk Drive – HDD).

Datorā cietais disks ir galvenā un lielākā datu glabāšanas ierīce un to izmanto operētājsistēmas, lietojumprogrammu un datu glabāšanai.

Cietais disks var būt:

1 2
3

Cietais disks ir ietilpīgākais no diskiem. Pašlaik ražotajiem cietajiem diskiem, ko izmanto personālajos galda datoros, ietilpība ir 250 GB līdz 1 TB, bet portatīvajiem 160-320 GB.

2.6.2. Kompaktdisks

Kompaktdiskā (Compact Disk – CD) datus ciparsignālu formā ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību. Kompaktdiskus plaši izmanto arī audio un video informācijas ierakstīšanai, jo tie nodrošina labu kvalitāti.

1

Kompaktdisku veidi:

Parastā kompaktdiska (CD) ietilpība var būt 650 MB, 700 MB vai 800 MB.

Kompaktdisku diskdziņu veidi:

Kompaktdisku diskdziņu ātrums ir mazāks nekā cietajiem diskiem. Pirmo CD ātrumu apzīmēja 1x (tas ir arī audio disku griešanās ātrums) un nākamo modeļu ātrumu tam pielīdzina.

Ciparvideodisks (DVD) ir kompaktdiska tips, kurā, salīdzinot ar CD, var ierakstīt vairāk informācijas – no 4,7 GB līdz 18 GB. Ir izstrādāti arī DVD diski līdz pat 28 GB. Līdzīgi kā CD, arī DVD diski ir lasāmi (DVD-ROM), ierakstāmi (DVD-R) vai pārrakstāmi (DVD-RW).

DVD-ROM, DVD-R un DVD-RW diskdziņos var lasīt un attiecīgi ierakstīt ne tikai DVD tipa, bet arī CD tipa diskus.

2

Blu-ray disks (BD vai Blu-Ray) tika radīts lai aizvietotu DVD formātu un būtu iespējams optiskajā diskā ierakstīt augstas izšķirtspējas video un audio. BD diska ietilpība var būt no 25 GB.

3

2.6.3. Zibdisks

Zibdisks (USB Flash Drive) ir ārējā pārprogrammējamās atmiņas datu glabāšanas ierīce, ko datoram pieslēdz, izmantojot USB pieslēvietu.

To atmiņas mikroshēmas ietilpība ir no 16 MB (pirmajiem modeļiem) līdz 64 GB (šobrīd).

Tā kā ierīces izmēri ir mazi, tiek veidotas dažādas tā formas ērtākai pārnēsāšanai, piemēram, pievienošanai atslēgu komplektam, citu noderīgu lietu sastāvā vai arī kā atraktīvi modeļi:

1

Zibdiski var saturēt arī speciālu programmatūru, kas aizsargā pret nesankcionētu piekļuvi, un tajā esošajai informācijai var piekļūt tikai pēc paroles ievades.

2.6.4. Atmiņas kartes

Atmiņas kartes (memory cards) ir mikroshēmas, kuras izmanto, piemēram, datu glabāšanai ciparkamerās. Pastāv vairāki karšu tipi, piemēram:

1 2

3

4

5

Karšu ietilpība mēdz būt no dažiem megabaitiem līdz vairākiem gigabaitiem.

Lai nolasītu un ierakstītu informāciju atmiņas kartēs, tiek ražotas ierīces, ko sauc par atmiņas karšu lasītājiem (memory card reader). Ierīce var būt piemērota vienas vai vairāku tipu karšu lasīšanai. Karšu lasītājs var būt:

6
7

Lielākā daļa no atmiņas kartēm darbojas līdzīgi kā zibdisks.

2.6.5 Citas datu glabāšanas ierīces un veidi

Bez minētajām lieto arī citas datu glabāšanas ierīces, piemēram:

1

Lai varētu lietot disketes, datoram ir nepieciešams diskešu diskdzinis (floppy disk drive – FDD).

2

34

Izplatīta ir arī datu glabāšana citu datoru atmiņas ierīcēs, piemēram:

3.7 Ievadierīces

Ievadierīce kalpo par saskarni starp cilvēku un datoru, un tās uzdevums ir pārsūtīt datus un vadības signālus uz datoru. Biežāk izmantotās ievadierīces ir pele un tastatūra.

2.7.1. Tastatūra

Ar tastatūras (keyboard) palīdzību datorā ievada teksta informāciju.

Lai taustiņus varētu ērtāk izmantot, tie ir apvienoti grupās:

Tastatūra var saturēt arī citas pogas, piemēram, interneta un multimediju funkciju aktivizēšanas taustiņus.

1

Dažādu tautu valodā ir atšķirīgas rakstzīmes, kā arī to lietojuma biežums tekstā. Tādēļ, lai nodrošinātu ātru un ērtu teksta ievadi, tiek ražotas tastatūras ar atšķirīgu burtu un/vai citu rakstzīmju izvietojumu, piemēram:

2

Turpmāk tiks apskatītā plašāk lietotā standarta QWERTY tipa tastatūra.

3

Vadības taustiņi un to tipiskais lietojums

Taustiņš

Nosaukums

Lietojums

1

Dzēšanas

Nākamās rakstzīmes aiz kursora, atlasītā teksta vai cita objekta dzēšanai

1

Atkāpšanās

Rakstzīmes pa kreisi no kursora, bet dažkārt arī atlasītā teksta vai cita objekta dzēšanai

1

Ievadīšanas

Lai norādītu, ka pabeigta kāda rakstzīmju virknes ievade

11

11

Bulttaustiņi

Pārvieto kursoru pa labi, pa kreisi, uz augšu vai uz leju

1

Sākumvietas

Kursora pārvietošanai uz rindas sākumu

1

Beigvietas

Kursora pārvietošanai uz rindas beigām

1

Augšupšķiršanas

Dokumenta „pāršķiršanai” par viena ekrāna saturu uz augšu

1

Lejupšķiršanas

Dokumenta „pāršķiršanai” par viena ekrāna saturu uz leju

1

Burtslēga

Lielo burtu ievadīšanai (ieslēgtā stāvoklī deg lampiņa Caps Lock)

1

Tabulēšanas

Lai pārvietotos uz nākamo tabulas šūnu vai tabulēšanas pieturu

1

Iespraušanas

Lai pārslēgtos no iespraušanas režīma uz pārrakstīšanas režīmu vai otrādi

1

Pārslēgšanas

Lai īslaicīgi iegūtu lielos (mazos) burtus vai uz taustiņa attēloto augšējo rakstzīmi

1

Ciparslēga

Lai ciparu tastatūru lietotu skaitlisku datu ievadei

1

Atsoļa

Lai izietu no programmas, lai atgrieztos iepriekšējā līmenī u.c.

1

Alternēšanas

Lai mainītu citu taustiņu nozīmi

1

Vadības

Lai mainītu citu taustiņu nozīmi

1 ... 1

Funkcionālie

Lai veiktu attiecīgajā programmā tiem piešķirtās funkcijas

Vairāku taustiņu vienlaicīgu piespiešanu sauc par taustiņu kombināciju. To pieraksta, piemēram, 1 + 1 . Tas nozīmē, ka jāpiespiež un jātur piespiests taustiņš 1 un tad jāpiespiež taustiņš 1 . Taustiņu atlaišanas secība ir pretēja.

2.7.2. Pele

Pele (mouse) ir ievadierīce, ar ko tiek vadīta monitora ekrāna peles rādītāja kustība. Peli izmanto, lai izvēlētos komandas, atlasītu objektus un veiktu citas darbības.

Peles rādītājam (mouse pointer) var būt vairākas formas, kas ir atkarīgas no programmas un darba režīma. Visbiežāk izmantotais tā attēlošanas veids ir pa kreisi ieslīpināta augšupvērsta bultiņa 1.

Parasti pelei ir divas pogas un ritenītis starp tām:

2

Pelei var būt arī papildu pogas, piemēram, ērtākam darbam ar interneta pārlūkprogrammu, lai varētu atgriezties iepriekš skatītajā lappusē.

Lai norādītu uz noteiktām ar peli veicamajām darbībām, tiek lietoti vairāki termini.

Shematisks attēlojums

Termins

Darbība

3

Norādīt (point to)

Pārvieto peli, līdz peles rādītājs sasniedzis izvēlēto objektu

4

Klikšķis (click)

Ātri piespiež un atlaiž peles kreiso pogu

44

Dubultklikšķis (double click)

Divas reizes pēc kārtas ātri piespiež un atlaiž peles kreiso pogu

5

Labais klikšķis (right click)

Ātri piespiež un atlaiž peles labo pogu

6

Velkatlase vai vilkt un nomest (drag and drop)

Turot piespiestu peles kreiso pogu, ekrānā pārvieto peles rādītāju vai izvēlēto objektu. Darbību pārtrauc, atlaižot peles pogu

Pogu lietojums var mainīties atkarībā no iestatījumiem un izmantotās lietotnes.

Tradicionālais lietojums:

Lietotāju ērtībai tiek ražotas arī bezvadu peles. Lai pele varētu nosūtīt informāciju uz datoru, parasti USB pieslēgvietā ievieto speciālu uztvērēju. Bezvadu pelei ir nepieciešamas baterijas.

7

2.7.3. Skārienpaliktnis

Skārienpaliktnis (touch pad) ir maza, gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele. Tas ļauj lietotājam nosūtīt informāciju uz datoru, izdarot spiedienu uz speciāli izveidotas virsmas noteiktiem apgabaliem. Blakus var būt izvietotas pogas, ko lieto līdzīgi peles pogām.

Skārienpaliktnis var būt:

1
2
3

2.7.4. Irbulis

Irbulis (stylus) ir rādītājierīce, ko lieto, lai ekrānā zīmētu attēlus, rakstītu tekstu vai norādītu uz kādu tajā redzamās izvēlnes elementu. Irbuļus parasti izmanto plaukstdatoros.

1 2

2.7.5. Kursorbumba

Kursorbumba (trackball) ir ievadierīce, ar kuru pārvieto kursoru displeja ekrānā, grozot šajā ierīcē iebūvētu lodveida manipulatoru. Atšķirībā no peles kursorbumba aizņem mazāk vietas, jo tās pārvietošanai nav nepieciešams brīvs laukums.

1 2

Kursorbumbas agrāk tika izmantotas portatīvajos datoros, taču tagad tās ir nomainījuši skārienpaliktņi. Kursorbumbas izmanto arī projektēšanā, jo tās ļauj ērtāk strādāt ar telpiskiem objektiem.

2.7.6. Kursorsvira

Kursorsvira (joystick) ir kursora pozicionēšanas ierīce, kas dod iespēju lietotājam pārvietot kursoru displeja ekrānā, kustinot vertikālu stienīti. Šī stienīša novirzīšanās jebkurā virzienā no vertikālā stāvokļa izaisa atbilstošu kursora pārvietošanos displeja ekrānā.

Kursorsviru visbiežāk izmanto datorspēlēs un videospēlēs, kā arī atsevišķās datorizētās projektēšanas sistēmās.

1 2 3

Pastāv dažādu veidu kursorsviras, lielākā daļa no kurām nodrošina trīsdimensiju kustību, un tām ir arī vairākas pogas. Kursorsviras darbības principi ir līdzīgi pelei un kursorbumbai. Peles kursors apstājas pēc peles apstādināšanas, bet kursorsviras kursors turpina kustēties norādītajā virzienā. Apstāšanās notiek, tikai atgriežot kursorsviru sākumpozīcijā.

2.7.7. Skeneris

Skeneris (scanner) ir ierīce, ar kuras palīdzību var nolasīt, no kāda materiāla tā attēlu un nosūtīt uz datoru, piemēram, dokumentus, zīmējumus vai fotogrāfijas. Ieskenētais attēls var būt gan krāsains, gan melnbalts. Iegūtos attēlus pēc tam ar speciālu lietotņu palīdzību var apstrādāt.

Skenēt var arī drukātu tekstu. Lai ieskenēto tekstu tālāk varētu izmantot tekstapstrādes lietotnē, izmanto speciālas optiskās simbolu atpazīšanas lietotnes (Optical character recognition – ORC). Tās ne tikai atpazīst tekstu, bet spēj noteikt formatējuma elementus, piemēram, fontu un rakstzīmju lielumu.

1

Skeneru galvenie raksturlielumi ir:

Pastāv arī specializēti skeneri noteikta veida skenēšanai, piemēram:

2

3 4

5
6

7 8

Skeneris nereti ir apvienots vienā ierīcē ar printeri, kas ļauj ieskenēto uzreiz izdrukāt vai arī saglabāt datorā vēlākai izmantošanai:

9

2.7.8. Interneta kamera

Interneta jeb tīmekļa videokameras (Web cam) lieto, piemēram, lai rīkotu videokonferences. Šādas videokameras parasti novieto uz monitora un izmanto filmēšanai nelielā telpā. Pastāv dažādi interneta kameru modeļi, piemēram:

1

2

3

2.7.9. Digitālā kamera

Digitālā kamera jeb ciparkamera (digital camera) ir fotoaparāts, kas iegūtos attēlus saglabā atmiņā. Visbiežāk digitālajās kamerās kā atmiņa tiek izmantotas atmiņas kartes.

1

Fotogrāfijas kvalitāte ir atkarīga no izšķirtspējas, kuru mēra megapikseļos (1 megapikselis = 1 miljons pikseļu).

Digitālo kameru var pieslēgt datoram un iegūtās fotogrāfijas pārsūtīt uz to. Ja nepieciešams, attēlus var saglabāt citā datu nesējā, apstrādāt vai arī izdrukāt.

Nereti ciparkameras nodrošina arī nelielu video ierakstīšanu un saglabāšanu.

Digitālas videokameras (camcoder) filmu parasti saglabā DVD diskos, iebūvētos cietajos diskos vai speciālās kasetēs.

2

2.7.10. Mikrofons

Mikrofons (microphone) ir ierīce, kas skaņu pārvērš elektriskā signālā. Ja datoram ir skaņas karte, tai var pieslēgt mikrofonu, ar kura palīdzību datorā digitālā formā var ierakstīt skaņu.

3

Bieži datora mikrofons ērtākai lietošanai tiek apvienots vienā ierīcē ar austiņām.

3.8 Izvadierīces

Izvadierīce (output device) ir ierīce datu pārveidošanai no formas, kurā tie glabājas datora atmiņā, formā, ko var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas.

2.8.1. Monitors

Monitors (monitor) ir izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz ekrāna. Sadzīvē bieži terminam „monitors” kā sinonīmu lieto vārdu „displejs” (display).

Izplatītie ir monitoru tipi ir:

1

2

Monitora galvenie raksturlielumi ir:

2.8.2. Printeris

Printeris (printer) ir izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai attēlu uz papīra vai citā datu vidē. Printera darbības rezultātu sauc par izvadi, izdruku vai cieto kopiju (hard copy).

Printerus pēc drukāšanas veida iedala:

1 2

3

4 5

6

2.8.3. Skaļruņi

Skaļrunis (speaker) ir ierīce, kas pārveido elektrisko signālu skaņās.

Datorā izmantojamie skaļruņi, piemēram, var būt:

1

2

3

4

2.8.4. Austiņas

Austiņas (heaphpones, stereophones, headsets) ir pāris mazu skaļruņus, kas paredzēti novietošanai tuvu lietotāja ausīm. Lai klausītos datorā atskaņoto audio, var lietot tās pašas austiņas, ko multimediju atskaņotājiem, mobilajiem tālruņiem u.tml. ierīcēm:

1

Austiņas ar mikrofonu bieži tiek apvienotas vienā ierīcē:

2

3.9 Ievadizvadierīces

Dažas ierīces var vienlaicīgi izmantot kā datu ievadei, tā arī izvadei. Šādas ierīces sauc par ievadizvadierīcēm.

Skārienekrāns

Skārienekrāns (touch screen) ir displejs, kurā vajadzīgo izvēli var norādīt vai nu ar roku, vai speciālu irbuli tieši ekrānā. Skārienekrāns var būt:

1

2

3.10 Datora veiktspēja

Datora veiktspēju (performance) raksturo datora lietderīgi paveiktā darba apjoms attiecībā pret patērēto laiku un resursiem.

Datora veiktspēju ietekmē vairāki faktori:

3.11 Drošības tehnikas noteikumi darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm

Dators ir elektriska ierīce, kas var radīt elektrotraumas, cilvēkam pieskaroties atklātiem sprieguma avotiem. Caur cilvēka ķermeni plūstošā elektriskā strāva var izraisīt elektroapdegumus. Pieskaršanās strāvu vadošiem priekšmetiem var izraisīt muskuļu patvaļīgu saraušanos, kā dēļ var gūt arī cita veida traumas, piemēram, cilvēks var krist un savainoties vai uzkrist uz elektriskā strāvas avota. Nepareiza ierīču ekspluatācija var izraisīt to aizdegšanos.

Lai datoru un tā ierīces uzturētu drošas, ieteicams ievērot šādus noteikumus:

3

4 

5

6  

9

  7

8

4 PROGRAMMATŪRA

4.1 Datora programmvadības princips

Lai dators varētu strādāt, tam ir jābūt apgādātam ar programmatūru.

Programmatūra (software) ir datorprogrammas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.

Datorprogramma ir instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību, ko izpilda dators datu apstrādes procesā. Programma tiek rakstīta kādā no programmēšanas valodām.

1

 

4.2 Programmatūras iedalījums

Datorprogrammas parasti tiek iedalītas:

4.3 Operētājsistēmu programmatūra

Operētājsistēma (Operating System – OS) ir programmatūra, kuras galvenie uzdevumi ir:

1

 

Operētājsistēma ir nepieciešama ikvienam personālajam datoram, taču tā var būt arī citām ierīcēm, piemēram, mobilajiem tālruņiem. Operētājsistēma parasti tiek iegādāta kopā ar datoru.

Katru reizi pēc datora ieslēgšanas operētājsistēma automātiski tiek ielādēta datora brīvpiekļuves atmiņā.

Kā plašāk izmantoto personālo datoru operētājsistēmu piemērus var minēt:

2    

3

 

4   

4.4 Lietojumprogrammatūra

Lietojumprogrammatūra jeb lietotne (application software) ir programmatūra, kas paredzēta kādu noteiktu uzdevumu risināšanai.

Biežāk izmantoto lietojumprogrammu tipi ir:

Parasti lietojumprogrammatūra tiek izstrādāta darbināšanai noteiktās operētājsistēmās un citās tā var nedarboties. Tāpēc, iegādājoties vai lejupielādējot lietojumprogrammatūru no interneta, ir jāpārbauda, vai tā ir savietojama ar datorā instalēto operētājsistēmu.

3.4.1. Tekstapstrādes lietotne

Tekstapstrādes lietotne (Word Processing) ir viena no izplatītākajām personālo datoru lietotnēm. Tā ir paredzēta teksta dokumentu veidošanai, rediģēšanai, formatēšanai, lasīšanai un drukāšanai, kā arī var saturēt dažādas papildus iespējas, piemēram, tabulu veidošanu un noformēšanu, attēlu un citu grafisku elementu pievienošanu.

Kā tekstapstrādes lietotņu piemērus var minēt:

1 2

3 4

5 6

7 8

Vienkāršas tekstapstrādes programmas, kas nodrošina teksta ievadi, rediģēšanu un izdrukāšanu, bet satur ļoti ierobežotus līdzekļus teksta noformēšanai, sauc par teksta redaktoriem (Text editor). Kā šādu lietotņu piemērus var minēt Notepad.

9

3.4.2. Izklājlapu lietotne

Izklājlapu lietotne (Spreadsheets Program) satur izklājlapās organizētu informāciju: skaitliskus datus un tekstu. Tajās ar formulu palīdzību var veikt dažādus aprēķinus. Datus diagrammu veidā var attēlot arī grafiski.

Izplatītākās izklājlapu lietotnes ir:

1 2

3 4

56

7 8

3.4.3. Datu bāzes

Datu bāzes (Data Base) ir paredzētas liela apjoma informācijas organizēšanai. Tajās ar speciālas pārvaldības sistēmas (DataBase Management System – DBMS) starpniecību var ērti piekļūt vajadzīgajai informācijai, veikt tās atlasi un kārtošanu.

Datu bāzu pārvaldības sistēmu piemēri:

1

3 4

3.4.4. Prezentācijas

Prezentācijas (Presentation) izmanto, lai izveidotu slaidu skates vai pārskatus. Prezentāciju var demonstrēt, izmantojot datoru, izdrukāt, kā arī publicēt internetā.

Kā prezentāciju lietotņu piemērus var minēt:

1 2

3 4

5 6

3.4.5. Elektroniskā pasta pārlūkprogrammas

Elektroniskā pasta jeb e-pasta pārlūkprogrammas (e-mail) palīdz organizēt darbu ar elektronisko pastu.

E-pasta pārlūkprogrammu piemēri:

1 2

3 4

3.4.6. Tīmekļa pārlūkprogrammas

Tīmekļa pārlūkprogrammas (Web Browser) ir paredzētas datu bāzu, datņu sarakstu un tīmekļa dokumentu izskatīšanai, lai atrastu lietotājam vajadzīgo informāciju.

Biežāk lietotās tīmekļa pārlūkprogrammas ir:

1 2

3 4

5 6

7 8

3.4.7. Lietotņu pakotnes

Vairākas lietotnes bieži tiek komplektētas pakotnēs. Tā, piemēram, biroja lietotņu pakotnes (office suite) sastāvā var ietilpt teksta apstrādes, izklājlapu, prezentāciju, datu bāzu u. c. lietotnes, piemēram:

1

2 3

4

3.4.8. Tiešsaistes lietotnes

Pastāv arī iespēja izmantot tiešsaistes biroja lietotņu pakotnes, piemēram:

1 2

3
4
5

Tiešsaistes lietotnēs var tikt piedāvāta arī izveidoto datņu saglabāšana publiskajā vietnē, kas ļauj vairākiem lietotājiem neatkarīgi no atrašanās vietas šiem dokumentiem piekļūt un ar tiem strādāt.

4.5 Programmatūras versijas

Programmatūras ražotāji ik pa laikam izlaiž jaunas programmatūras versijas. Kā galvenie iemesli parasti tiek minēti:

Informāciju par programmas versiju (version) var saturēt:

2

 

3

 

Diemžēl, izmantojot jaunākas programmatūras versijas, nereti ir nepieciešams arī dators ar jaunāku operētājsistēmas versiju un lielāku veiktspēju.

Ja dokuments ir sagatavots viena un tā paša nosaukuma lietotnes vienā versijā, tad var rasties problēmas to atvērt citā versijā, piemēram, datne var neatvērties vispār vai atvērties ar izmaiņām noformējumā u.tml.

Parasti šādas situācijas rodas, atverot jaunākā versijā sagatavotu datni vecākas versijas programmā. Lai to novērstu, bieži lietotnēs tiek piedāvāta iespēja saglabāt datni lietošanai vecākās versijās vai citā formātā, piemēram:

4

Gadījumā, ja dokuments tiek veidots kādā mazāk izplatītā lietotnē, tad ir ieteicams dokumentu saglabāt kādā no populāriem formātiem. Tā, piemēram, teksta dokumentiem var izmantot formātu RTF, ko atpazīst vairākums tekstapstrādes lietotņu.

4.6 Programmas datora lietotājiem ar īpašām vajadzībām

Lai atvieglotu darbu ar datoru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir izstrādāta virkne palīglīdzekļu, kas var būt gan iekļauti operētājsistēmas sastāvā, gan pieejami kā atsevišķas programmas.

Speciālie līdzekļi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas var atvieglot darbu ar datoru, piemēram, ir:

Ekrāna lasīšanas un ekrāna palielināšanas līdzekļi var palīdzēt vājredzīgajiem, savukārt runas pazīšanas programma un ekrāna tastatūra – cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

3.6.1. Runas pazīšanas programma

Runas pazīšanas programma (Voice Recognition) ļauj lietotājam ar vārdiem nosaukt izpildāmo darbību, piemēram, aizvērt logu, kā arī diktēt un rediģēt tekstu. Šādi līdzekļi var būt gan kā atsevišķa programma, gan iekļauta operētājsistēmā. Lai šīs iespējas varētu izmantot, lietotājam ir nepieciešams izmantot mikrofonu un vispirms ir „jāapmāca” programma atpazīt balsi, kā arī jāapgūst veidi, kā lietot komandas.

Piemēram, operētājsistēmā Windows 7 ir iekļauta balss atpazīšanas programma Speach Recognation.

1

3.6.2. Ekrāna diktors

Ekrāna diktors (Screen Reader) ir programma, kas lasa balsī:

Programmu piemēri:

1
2

3.6.3. Ekrāna lupa

Ekrāna lupa (Screen Magnifier), kas palielina noteiktu ekrāna daļu, lai varētu labāk saskatīt grūti redzamus objektus.

Programmu piemēri:

1

2


2

3.6.4. Ekrāna tastatūra

Ekrāna tastatūra (On-Screen Keyboard) uz ekrāna izvada vizuālu standarta tastatūru. Vajadzīgo taustiņu var izvēlēties, izmantojot peli vai citu rādītājierīci vai arī vienu vai vairākus tastatūras taustiņus.

Piemēram, operētājsistēmas Windows 7 sastāvā ir iekļauta ekrāna tastatūras programma On-Screen Keyboard :

1

2

4.7 Lietotāja saskarne

Lietotāja saskarne jeb interfeiss (interface) ir veids, kādā lietotājs var mijiedarboties ar datoru. Izšķir divu veidu lietotāja saskarnes:

3.7.1. Rakstzīmju lietotāja saskarne

Pirmajos personālajos datoros lietoja disku operētājsistēmu – DOS, kas izmantoja rakstzīmju orientēto lietotāja saskarni (Character User Interface – CUI). Tajā lietotājs instrukcijas ievada teksta veidā, izmantojot tastatūru. Šī saskarne nav lietotājdraudzīga, jo lielāko daļu operāciju lietotājam vajag veikt pašam, iedziļinoties komandu pierakstu veidos un izmantotajos saīsinājumos. Arī komandas rindas rediģēšanas iespējas ir ierobežotas.

Kā piemērs apskatīts datu bāzes vadības sistēmas MySql komandrindas logs:

1

Vēlāk vairākas firmas izstrādāja citas operētājsistēmas, piemēram, firma Apple – operētājsistēmu Macintosh System, firma IBM – operētājsistēmu OS/2, firma Microsoft – operētājsistēmu Windows. Šajās operētājsistēmās jau lietoja grafisko lietotāja saskarni.

3.7.2. Grafiskā lietotāja saskarne (GUI)

Grafiskā lietotāja saskarne (Graphical User Interface – GUI) ir operētājsistēmas papildu daļa, kas satur izvēlnes, programmu logus, ikonas un citus grafiskus elementus. Tie ļauj lietotājam izvēlēties komandas, darbināt programmas, kā arī strādāt ar datnēm vai citiem objektiem, norādot to attēlus (ikonas). Izvēli var izdarīt, izmantojot peli vai citu ierīci, piemēram, skārienpaliktni vai irbuli.

Kā piemērs apskatīts datu bāzes vadības sistēma MS Access 2010 logs:

2

Grafiskā lietotāja saskarne veicina efektīvāku datora lietošanu un atvieglo lietotāja mijiedarbība ar datoru. Ieguvumi, izmantojot GUI:

5 DATORTĪKLI

5.1 Datortīklu veidi

Datortīkls (network) jeb tīkls ir datoru un ar tiem saistīto ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas (resource sharing) vairākiem lietotājiem.

Koplietošanas resursu izmantošanas un priekšrocību piemēri:

4.1.1. Lokālais tīkls (LAN)

Lokālais tīkls (Local Area Network – LAN) ir datoru tīkls, kas izvietots nelielā teritorijā un atrodas lietotāja pārziņā. Lokālais tīkls sastāv no sakaru līnijām, kas savieno personālos datorus un citas elektroniskās koplietošanas iekārtas, piemēram, printerus un datu glabāšanas ierīces.

Lai savienotu lokālā tīkla datorus, visbiežāk izmanto vadus un centrmezglu (hub) vai komutatoru (switch), kas izpilda dažādu ierīču kopīga savienojuma punkta funkcijas.

1

Kā lokālā tīkla piemēru var minēt skolas datortīklu.

4.1.2. Teritoriālais tīkls (WAN)

Teritoriālais tīkls (Wide Area Network – WAN) ir datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus.

Teritoriālajā datortīklā parasti ietilpst daudzi lokālie tīkli vai to grupas. Kā šāda tīkla piemēru var minēt intertīklu jeb internetu (internet).

1

4.1.3. Bezvadu tīkls

Bezvadu (wireless) tīkls ir jebkura veida datortīkls, kas nodrošina datu apmaiņu starp datoriem bez vadu palīdzības.

1

4.1.4. Klientserveris

Parasti uzņēmumos datoros tiek glabāta informācija, kurai nepieciešams piekļūt vairākiem darbiniekiem, tāpēc tajos mēdz izmantot klienta-servera modeļus.

Serveris (server) ir programma, kas var atrasties vienā vai vairākos datoros un kas sniedz pakalpojumus jeb servisus datortīklā

Klients (client) ir lietotne vai dators, kas šos servisus izmanto. Klienta datoru mēdz saukt arī par darbstaciju (worksation).

1

Serveris var nodrošināt klientiem dažādus koplietošanas pakalpojumus (servisus), piemēram:

Servera funkcijas var pildīt arī kāda no darbstacijām, piemēram, drukas servera.

Servera un klienta datori var atrasties vienā telpā vai arī ļoti tālu viens no otra, piemēram, globālā tīmekļa serveris un interneta lietotāja dators (klients).

4.1.5. Internets un tā galvenie izmantošanas veidi

Tīkls Internet jeb internets (Internet) ir pasaules lielākais datortīkls, kas sastāv no miljoniem privāto, valsts, akadēmisko un uzņēmumu tīkliem. Atsevišķu tīklu mijiedarbība tiek īstenota, izmantojot protokolu TCP/IP.

Internets piedāvā plašu informācijas resursu un pakalpojumu (servisu) klāstu, no kuriem populārākie ir:

4.1.6. Iekštīkls un ārtīkls

Tā kā globālā tīmekļa lietošana ir ļoti populāra un daudziem datora lietotājiem pazīstama, tā tehnoloģiju plaši izmanto uzņēmumu un institūciju tīklu veidošanā.

Kā globālā tīmekļa tehnoloģiju izmantošanas priekšrocības vēl var minēt:

Iekštīkls

Iekštīkls (intranet) ir privāts datortīkls, kurā izmanto publiskā interneta un globālā tīmekļa datu pārraides standartus (TCP/IP protokolu) un kurš pieder vienam uzņēmumam vai organizācijai.

No nesankcionētas piekļuves iekštīklu var aizsargāt ar ugunsmūri.

1

Ārtīkls

Ārtīkls (extranet) ir tāds iekštīkls, kurā ir realizēta ierobežota autorizēta piekļuve arī citiem lietotājiem. Ārējais lietotājs var izmantot ārtīklu tikai tad, ja viņam ir spēkā esošs lietotājvārds un parole. Lietotāja identitāte nosaka, kādiem ārtīkla resursiem viņam ir atļauta piekļuve. Ārtīkli kļūst arvien populārāki informācijas apmaiņā starp darījumu partneriem, piemēram, klientiem un piegādātājiem.

2

Atšķirības starp iekštīkla, ārtīkla un interneta izmantošanas iespējām un attiecībā uz datortīklā pieejamo informāciju.

Raksturlielums

Iekštīkls

Ārtīkls

Internets

Piekļuves tips

Slēgts

Kontrolēts

Atvērts

Lietotāju loks

Darbinieki

Darbinieki, darījumu partneri , klienti u.c.

Jebkurš interesents

Pieejamās informācijas loks

Iekšējā informācija

Darbiniekiem, darījumu partneriem un klientiem paredzētā informācija

Vispārēja informācija

5.2 Datu pārraide

4.2.1. Lejupielāde un augšupielāde

Strādājot datortīklā, lietotāji gan saņem, gan nosūta datnes.

Lejupielāde (download) ir datnes pārsūtīšana datortīklā no cita datora, piemēram, no servera uz lietotāja datoru.

1

Datņu lejupielāde lietotāja datorā notiek arī globālā tīmekļa lapu vai e-pasta vēstuļu apskates laikā.

Dažkārt lejupielādētie dati tiek glabāti datorā tikai īslaicīgi, piemēram, atskaņojot audio vai video tieši no interneta.

2

Augšupielāde (upload) ir datu pārsūtīšana datortīklā no lietotāja datora uz citu datoru, piemēram, uz serveri.

3

4.2.2. Datu pārraides mērvienības

Datu pārraides ātrums nosaka informācijas apjomu, kas tiek pārraidīts noteiktā laika vienībā.

Datu pārraides ātruma mērīšanai parasti izmanto mērvienību biti sekundē (bits per second – bps).

Lieto arī lielākas mērvienības, piemēram:

4.2.3. Modems

Lai pieslēgtu atsevišķu datoru vai nelielu datortīklu pie interneta, bieži savienojuma veidošanai starp datoru un sakaru kanālu izmanto modemu.

Modems (modem) ir speciāla ierīce, kas ļauj datoram pārraidīt un saņemt datus pa sakaru kanāla līnijām, atbilstoši pārveidojot signālus.

Eksistē vairāki modemu veidi, piemēram:

1 2

3

4

5

6

5.3 Interneta pieslēguma tipi

4.3.1. Iezvanpieeja

Iezvanpiekļuve (dial-up acess) ir iespēja nodibināt savienojumu ar citu datoru vai datoru tīklu, piemēram, internetu, izmantojot modemu. Interneta pakalpojumu sniedzējs par noteiktu atlīdzību nodrošina iezvanpiekļuvi interneta resursiem.

Latvijā iezvanpieeju piedāvā, piemēram, Lattelecom, nodrošinot piekļuvi internetam, izmantojot tālruņa vai ISDN līniju un modemu.

Parasti izmanto gadījumos, kad internetu lieto maz vai neregulāri vai arī tad, ja nav pieejams platjoslas pieslēgums.

4.3.2. Platjosla

Ar platjoslas (broadband) pieslēgumu apzīmē tādu pieslēgumu internetam, kas ļauj ātri lejupielādēt liela apjoma datnes (audio, video u.c.), bez grūtībām spēlēt 3D spēles internetā, skatīties filmas, klausīties internetā radio, piedalīties videokonferencēs utt.

Latvijā par platjoslas pieslēgumu tiek atzīta piekļuve, kas pastāvīgi ir tiešsaistes režīmā (always on) un kam lejupielādes datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kb/s un augšupielādes datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kb/s.

Platjoslas pieslēgums var tikt realizēts, piemēram, izmantojot xDSL, izdalīto līniju, radiopieslēgumu vai kabeļinternetu.

5.4 Pieslēguma veidi

4.4.1. Tālruņa līnija

Telekomunikāciju tīklus bieži izmanto, lai pārsūtītu datus starp datoriem. Tos izmanto, lai savienotu datorus un serverus teritoriālā tīklā, datortīklus internetā un lietotājus ar internetu.

Tālruņa līnija (phone line) ir viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem interneta pieslēguma veidiem.

1

Populārākie datu pārraidē lietotie pieslēguma tipi, izmantojot tālruņa līnijas, ir:

4.4.2. Mobilais pieslēgums

Mobilais tālrunis

Datu apmaiņai var izmantot arī speciālus mobilo pakalpojumu sniedzēja piedāvātos interneta servisus mobilajā tālrunī tiešā veidā, piemēram, WAP:

1

Mobilais internets

Mobilo internetu kā pakalpojumu piedāvā mobilo sakaru operatori. Lai to realizētu, datoram ir jābūt apgādātam ar mobilo modemu. Tas ļauj lietot internetu jebkurā vietā, kur darbojas mobilie sakari.

2

4.4.3. Kabeļinternets

Kabeļinternets (cable) ir pastāvīgs interneta pieslēgums, kas dod iespēju pieslēgties internetam, izmantojot kabeļtelevīzijas starpniecību, nevis tālruņa līniju.

1

4.4.4. Tehnoloģija Bluetooth

Tehnoloģija Bluetooth izmanto mazas jaudas radio signālu raidītājus un nodrošina pārnēsājamu datu pārraides ierīču, piemēram, personālo ciparasistentu, klēpjdatoru, printeru, tastatūru, peļu, austiņu un digitālo fotokameru savienošanu savā starpā, to pievienošanu datoram vai datortīklam.

1

Katrā no iekārtām, kas darbojas Bluetooth tehnoloģijas ietvaros, ir raiduztvērējs, kas raida un uztver signālus 2,45 GHz joslā. Datu pārraides ātrums ir 1 Mb/s un attālums starp pārraidāmajām iekārtām var svārstīties no 10 līdz 100 m.

2

4.4.5. Wi-Fi

Wi-Fi (Wireless Fidelity) ir interneta bezvadu savienojums, kas dod iespēju lietotājam ar portatīvo datoru, atrodoties vietā, kas ir aprīkota ar Wi-Fi, pieslēgties datortīklam bez vadu palīdzības un datoru brīvi pārvietot attiecīgās teritorijas robežās, nepazaudējot interneta savienojumu. Izšķir divu veidu Wi-Fi:

Bezvadu tīkla pieejamību parasti atzīmē ar ikonām, piemēram, 1 vai 2.

Lai nodrošinātu bezvadu datortīklu lielāku teritoriju ietvaros, veido piekļuves punktu virkni. Bezvadu piekļuves punkti šajā gadījumā parasti tiek izvietoti pie sienām vai griestiem:

3 4

Izmantojot Wi-Fi, var izveidot personālo datortīklu (PAN), piemēram:

5

Kā bezvadu piekļuves punktu šādam tīklam izmanto bezvadu maršrutētāju (rooter).

6

Bezvadu pieslēgumu var lietot arī galda datoram, ja tajā ievietota speciāla paplašinājuma karte.

7

4.4.6. Radio pieslēgums

Radio pieslēgums (radiolink) ir bezvadu pieslēgums, kas nodrošina datu pārraidi ar radio kanāla palīdzību.

Datu plūsmas apmaiņu ar bāzes staciju nodrošina mikroviļņu antena, kas uzstādīta ārpus ēkas, un maršrutētājs, ko ar kabeli pieslēdz pie datora.

1

Lai datu pārraide varētu notikt, starp bāzes staciju un antenu ir jābūt labai redzamībai.

4.4.7. Satelīts

Satelīta (satellite) pieslēgumā dators datu apmaiņu veic caur satelīta uztvērēju, kurš signālus gan saņem, gan nosūta.

Signālu pārveidošanai izmanto speciālu satelīta modemu vai citu aparatūru.

1

Var lietot tur, kur ir pavadoņa tieša redzamība.

6 IKT IZMANTOŠANA IKDIENĀ

6.1 E- pasaule

5.1.1. E-komercija

E-komercija (e-commerce) ir preču un pakalpojumu pārdošana internetā vai, izmantojot citus datortīklus. Līdz ar Internet plašo izmantošanu strauji izplatās arī e-komercija.

E-komercija parasti iekļauj globālā tīmekļa izmantošanu, taču tikpat svarīgs tai ir arī citu jomu, piemēram, elektronisko naudas pārvedumu, piegādes ķēžu pārvaldības, tiešsaistes darījumu apstrādes vai automatizētu datu savākšanas sistēmas attīstība.

E-komercijas darījumā ir iesaistītas divas puses: piegādātājs un saņēmējs. Atkarībā no tā, kas šīs puses pārstāv, e-komerciju mēdz iedalīt:

Piegādātājs

Saņēmējs

Apzīmējums

Piemēri

Valsts

Valsts

G2G

Valdības un pašvaldību savstarpējie pakalpojumi

Uzņēmums

G2B

Valsts informācija uzņēmumiem

Patērētājs

G2C

Valsts informācija indivīdiem

Uzņēmums

Valsts

B2G

Valsts un pašvaldību pasūtījumu piegādes, piemēram, elektroniskās izsoles

Uzņēmums

B2B

Komerciālās attiecības starp diviem uzņēmumiem, kas savstarpējos darījumos izmanto e-komercijas informācijas sistēmas

Patērētājs

B2C

Interneta veikali, pasūtījumi no katalogiem, izmantojot internetu

Patērētājs

Valsts

C2G

Nodokļu saistību kārtošana

Uzņēmums

C2B

Pakalpojumi firmām, ko piegādā to klienti – klientu atsauksmes, konkurentu cenu informācija u. c.

Patērētājs

C2C

Tiešu preču pārdošana starp cilvēkiem – sludinājumi, izsoles u.tml.

Visbiežāk lietotāji internetā sastopas ar tā sauktajiem e-veikaliem, kuros uzņēmumi patērētājiem savās mājaslapās var piedāvāt dažādas iespējas, piemēram:

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

E-veikala īpašnieka priekšrocības:

E-veikala pircēja priekšrocības salīdzinājumā ar parasto veikalu:

Problēmas, kas var kavēt pircēju izvēlēties iegādāties preci internetā:

Arvien izplatītāka kļūst arī biļešu iegāde, izmantojot internetu, piemēram:

12

13

5.1.2. Internetbanka

Tiešsaistes banku operāciju veikšanas sistēma jeb internetbanka (e-banking) ir elektronisko norēķinu sistēma, kas ļauj klientam pārvaldīt savus kontus ar datora palīdzību tiešsaistes (on-line) režīmā.

Internetbanka piedāvā drošu finanšu pārvaldīšanu no jebkuras vietas, kur pieejams internets, piemēram, mājām, darbavietas vai ceļojuma laikā 24 stundas diennaktī.

Daudzas lielākās Latvijas bankas nodrošina internetbankas pakalpojumus. Izmantojot internetbanku, klients, piemēram, var:

1

2

5.1.3. E-pārvalde

E-pārvalde (e-government) ir valsts un pašvaldību pārvaldes efektīva īstenošana, izmantojot informācijas tehnoloģiju (IT).

Tās mērķis ir uzlabot klientu apkalpošanu un iestādes iekšējos un starpiestāžu sadarbības procesus.

Iestādei sazinoties ar personu un otrādi, informācija var tikt nodota, izmantojot elektroniskos dokumentus. Lai identificētu šāda dokumenta parakstītāju un aizsargātu dokumenta saturu no neatļautām izmaiņām pēc tā parakstīšanas, tiek izmantots drošs elektroniskais paraksts (Latvijā ir pieejams kopš 2005. gada un šobrīd tā darbību nodrošina VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs).

1

Lai nodrošinātu savu funkciju īstenošanu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājam, valsts un pašvaldības iestādes veido un uztur dažādas datu bāzes jeb valsts informācijas sistēmas (VIS). 2009. gadā Latvijā bija reģistrētas ap 170 dažādu VIS.

2

Plašāku informāciju par e-pārvaldi var iegūt Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas mājaslapā (http://www.raplm.gov.lv).

E-pārvaldes priekšrocības:

E-pārvaldes sniegto pakalpojumu piemēri iedzīvotājiem:

3

4

5.1.4. E-apmācība

E-apmācība (e-learning) ir mācīšana un mācīšanās, izmantojot IT.

Mācību saturu lietotājs var saņemt dažādos veidos, piemēram, pa datortīklu (internetu, iekštīklu vai ārtīklu), audio vai video lentē, satelīta TV vai CD-ROM. Mācību materiāli var saturēt tekstu, attēlus, animācijas, video un audio.

E-apmācība var notikt patstāvīgi vai skolotāja (instruktora) vadībā.

E-apmācībai var būt dažādas formas, piemēram:

1

2

3

4

Robežas starp e-apmācības satura sniedzējiem un studentiem mazinās, jo nereti arī studenti piedalās satura veidošanas procesā. Taču vajadzētu pārliecināties par šajos avotos publicētās informācijas pareizību.

Kā kolektīva satura veidošanas vietņu piemērus var minēt:

5

6

Tālmācība

Tālmācība ir izglītības forma, kurā mācības notiek individuāli, neapmeklējot skolu vai augstskolu. Zināšanu apguve notiek, patstāvīgi studējot, bet skolotāji-konsultanti nevis māca, bet tikai palīdz mācīties. Students vajadzīgo mācību priekšmetu apgūst savā tempā, taču norādīto termiņu ietvaros.

Tālmācības priekšrocības:

Tālmācības trūkumi:

Tālmācības iespējas piedāvā daudzas Latvijas augstskolas, kā arī vairākas skolas.

7

5.1.5. Teledarbs

Teledarbs (teleworking) ir komunikāciju izmantošana, lai varētu strādāt ārpus tradicionālajām darbavietām.

Kā sinonīmi vārdam „teledarbs” var tikt lietoti arī citi apzīmējumi, piemēram, elastīga darba vieta (flexible workplace), attālinātais darbs (remote work), virtuālais darbs (virtual work) vai mobilais darbs (mobile work).

Teledarbinieki, kuri darbu veic mājās, nevis birojā, var strādāt vienam uzņēmumam vai arī vairākiem klientiem. Mājās darbam datoru var lietot dažādu profesiju pārstāvji, piemēram, dizaineri, tulkotāji, arhitekti, konsultanti, programmētāji, grāmatveži u.c.

Teledarbam var būt arī citas formas, piemēram:

1

2

Teledarba priekšrocības:

3

Teledarba trūkumi:

6.2 Komunikācija

5.2.1. Elektroniskais pasts

Elektroniskais pasts jeb e-pasts (e-mail) ir ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos. E-pasts dod iespēju nosūtīt uz datora iepriekš sagatavotu vēstuli jebkuram adresātam visā pasaulē, kam ir sava e-pasta adrese un pieeja internetam.

Ar e-pasta palīdzību var pārsūtīt arī datnes, piemēram, teksta dokumentus vai attēlus.

1

E-pasta priekšrocības:

E-pasta trūkumi:

2

5.2.2. Tūlītēja ziņojumapmaiņa

Tūlītēja ziņojumapmaiņa (instant messaging) ir iespēja diviem interneta lietotājiem, kuri izmanto šo pakalpojumu, apmainīties ar ziņojumiem reālā laikā. Ziņojumapmaiņas laikā abiem lietotājiem jābūt pievienotiem internetam, un ziņojumu saņēmējam jāpiekrīt tūlītējai ziņojumapmaiņai. Tūlītēja ziņojumapmaiņa no elektroniskā pasta atšķiras ar to, ka apmaiņa ar informāciju notiek bez aizkaves. Apmainīties var ne tikai ar tekstuālu informāciju, bet arī ar datiem, audio datnēm un videoklipiem.

Tūlītējai ziņojumapmaiņai var izmantot:

2
Latvijā vispopulārākā ir to tām ir Skype, ko pamatā izmanto, lai piezvanītu citiem cilvēkiem, taču Skype var izmantot arī, lai sarunātos ziņojumu veidā, pārsūtītu datnes vai izveidotu konferences.

Tūlītējās ziņojumapmaiņas priekšrocības:

Tūlītējo ziņojumapmaiņu izmanto arī darbavietas, taču tad ir jārēķinās ar zināmiem riskiem, piemēram:

5.2.3. Interneta telefonija

Interneta telefonija (Voice over Internet protocol – VoIP) ir balss datu pārraide internetā vai citos tīklos, kur izmanto interneta protokolu (IP). VoIP tehnoloģija nodrošina iespēju zvanīt, izmantojot interneta pieslēgumu, nevis tālruņa līniju.

Kā sinonīmi vārdam „interneta telefonija” var tikt lietoti arī citi apzīmējumi, piemēram, platjoslas telefonija (broadband telephony) un platjoslas tālrunis (broadband phone).

Zvanīšanai var lietot gan speciālos IP telefonus, gan parastos biroja vai mājas tālruņa aparātus. IP tālruņi pēc ārējā izskata un lietošanas ērtuma neatšķiras no parastajiem tālruņa aparātiem, vienīgi pie tiem tiek pieslēgts interneta kabelis, nevis tālruņa vads.

1 2

Lai izmantotu parastos tālruņus, nepieciešams speciāls VOIP adapteris vai maršrutētājs.

4 5

Pagaidām bezmaksas sarunas, izmantojot interneta telefoniju, iespējamas lielākoties tikai starp viena operatora, piemēram, Skype, klientiem, kas izmanto personālo datoru.

6 7

Zvani no Skype uz tālruņiem ir par maksu.

5.2.4. RSS

RSS (Really Simple Syndication – RSS) izmanto, lai piegādātu atsevišķas tīmekļa satura vienības, piemēram, ziņu rakstus, kopā ar īsu aprakstu un saiti uz pilno saturu.

1

Informācija tiek piegādāta kā datnes, ko sauc par RSS padevēm, RSS barotnēm, RSS straumēm jeb RSS kanāliem.

RSS nodrošina informācijas saņemšanu no dažādām interneta lapām, neapmeklējot pašu interneta lapu, un atrast jaunumus daudz ir vieglāk, nekā pārskatot saturu pašam. Latvijā šādu iespēju, piemēram, nodrošina visi lielākie ziņu portāli:

2

Programmas, ko sauc par RSS barotņu lasītājiem (RSS Feed Reader) jeb ziņu agregatoriem, automātiski pārbauda RSS atbalstošas tīmekļa vietnes un ziņo par jaunu informāciju, kas tajās parādījusies. Tas aiztaupa lietotājam nepieciešamību periodiski aplūkot šīs tīmekļa vietnes, tikai lai pārliecinātos, ka tajās nav kāda jauna informācija, kā arī parakstīties uz tīmekļa vietnes jaunumu atsūtīšanu pa e-pastu.

3

Barotņu lasītājs var būt:

5 6

7

5.2.5. Virtuālā kopiena

Virtuālā kopiena ir sociālais tīkls personām, kas, izmantojot IKT, mijiedarbojas, lai īstenotu savstarpējās intereses, uzdevumus vai mērķus. Viens no izplatītākajiem veidiem ir dažādas tiešsaistes kopienas. Tajās cilvēki var piedalīties neatkarīgi no to darba un ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Virtuālās sabiedrības var rasties kāda noteikta portāla ietvaros kā cilvēku kopums, kurus apvieno kopīgas intereses, piemēram, portāla www.delfi.lv lasītāji, vai izmantojot speciāli virtuālajiem sakariem domātu komunikāciju programmatūru.

Dažādām virtuālajām kopienām var būt atšķirīgi dalībnieku mijiedarbības un dalības līmeņi.

Sociālā tīkla tīmekļa vietne

Sociālā tīkla tīmekļa vietne (social networking website) ir tīmekļa vietne, kurā tiek veidots un uzturēts cilvēku saziņas un saskarsmes tīkls, kas var sastāvēt no:

Parasti, veidojot draugu vai domubiedru kopu, izvēlētajai personai ir jādod apstiprinājums, ka viņš piekrīt. Lietotājam var būt iespējas izvēlēties, kas drīkst skatīt viņa profilu, sazināties ar viņu u.tml.

Latvijā šobrīd pastāv vairākas šādas vietnes, piemēram, www.one.lv, www.draugiem.lv , www.orb.lv. Pasaulē populārs sociālais tīkls, kas ir pieejams arī latviešu valodā, ir Facebook (www.facebook.com):

1

Bez vispārlietojamām sociālā tīkla tīmekļa vietnēm pastāv arī specializētās, piemēram, paredzētas konkrētām valstīm, profesijām vai interesēm.

Tērzēšanas istabas

Tērzēšana (chat) jeb čats ir kontaktēšanās iespēja interneta tiešsaistē, kas nodrošina sazināšanos reālajā laikā. Dalībnieki raksta vēstījumus viens otram, izmantojot tastatūru, un tie uzreiz parādās uz pārējo tērzēšanā iesaistīto dalībnieku ekrāniem neatkarīgi no to atrašanās vietas.

Tērzēšanai izmanto speciālas programmas (piemēram, IRC), tīmekļa vietnes, kā arī tūlītējās ziņojumapmaiņas dienestus.

Tērzēšanas istabas (chat rooms) parasti attiecas uz konkrētām tēmām. Pastāv divu veidu tērzēšanas istabas:

2

Interneta forums

Interneta forums (internet forum) ir vieta, kur datorlietotāji dalās pieredzē un apmainās viedokļiem pēc būtības, nevis vienkārši sarunājas (tērzē). Parasti forumi ir veltīti kādai konkrētai tēmai, ko izveido kāds no foruma dalībniekiem. Foruma dalībnieki izsakās par izvēlēto diskusijas priekšmetu, un sarunas nenotiek reālā laika režīmā. Frāzes tiek saglabātas un pievienotas tēmai teksta veidā. Vēlāk tās ir pieejamas ikvienam foruma apmeklētājam neatkarīgi no dalības stāža.

3
Tiešsaistes spēles

Tiešsaistes spēlēs (online gaming) atšķirībā no parastajām datorspēlēm darbība notiek virtuālajā telpā, izmantojot datortīklu, reālā laikā starp vairākiem lietotājiem.

Tiešsaistes spēles mēdz būt dažādas, sākot no vienkāršām kāršu spēlēm līdz ļoti sarežģītajām lomu un stratēģiskām spēlēm.

6

5.2.6. Publicēšanas un koplietošanas iespējas tiešsaistē

Pastāv vairāki veidi, kā datorlietotāji internetā var dalīties informācijā ar citiem, piemēram, padarīt citiem pieejamas savas pārdomas par dažādiem jautājumiem, publicēt ceļojuma fotogrāfijas vai video.

Tīmekļa dienasgrāmata

Tīmekļa dienasgrāmata, tīmekļa žurnāls, emuārs jeb blogs (Web logblog) ir tīmekļa lietotne, ar kuru tiek veidoti, kārtoti un parādīti regulāri ieraksti kādā tīmekļa vietnē. Visbiežāk ieraksti ir salikti apgrieztā hronoloģiskā secībā (jaunākie ieraksti vispirms). Šāda veida tīmekļa vietne parasti ir pieejama jebkuram lietotājam.

Tīmekļa dienasgrāmatas pēc satura ir ļoti atšķirīgas – sākot no individuālām dienasgrāmatām, līdz pat politisku kampaņu, uzņēmumu un kopienu žurnāliem. Tajās var tikt vākta informācija par noteiktu tēmu un regulāri atjaunināta. Parasti tīmekļa dienasgrāmatas mēdz saturēt gan tekstu, gan attēlus un saites uz citām dienasgrāmatām un tīmekļa vietnēm.

Informāciju dienasgrāmatās var rakstīt pats vietnes īpašnieks, to var pārrakstīt no citām vietnēm, informāciju var piegādāt arī citi tīmekļa dienasgrāmatu lietotāji, veidojot komentārus un diskutējot par attiecīgajiem tematiem. Tādējādi tīmekļa dienasgrāmatām var izveidoties noteikts lasītāju loks.

1

Twitter ir virtuālas saziņas un mikroblogošanas tīkls, kurā cilvēki var sūtīt un lasīt savas un citu rakstītas nelielas ziņas (līdz 140 rakstzīmēm kā īsziņās). Lai Twitter lietotājs varētu redzēt kāda cilvēka rakstīto, viņam ir „jāseko” izvēlētajam cilvēkam – tad viņa rakstītais tiks rādīts pirmajā lapā.

2

Līdzīgas iespējas nodrošina arī www.draugiem.lv.

Podraide (aplāde)

Podraide, podraidījums, aplāde, aplādes datne, aplādes fails (podcast) ir digitālo mediju datne vai šo datņu kopums. Termins „podcast” ir veidojies no diviem vārdiem: pod – no Apple portatīvā mūzikas atskaņotāja i-Pod un cast – no vārda „radiopārraide” (broadcast).

3

Podraidīšana, podraide, aplādēšana (podcasting) ir internetā pieejamo, parasti audio un video, datņu veidošanas metode, lai tās automātiski lejupielādētu un atskaņotu datorā vai portatīvajā audio atskaņotājā.

4

Podraides datņu lejupielādei var izmantot arī RSS lasītājus.

5
Attēlu un video koplietošana

Attēlu koplietošana (image sharing) un video koplietošana (video sharing) ir veids, kad datora lietotāji var publicēt fotogrāfijas un ļaut tās skatīt un komentēt citiem.

Šādas iespējas var piedāvāt:

6

7

6.3 Drošība internetā

Jebkurš dators, kas pieslēgts internetam, ir pakļauts uzbrukumiem. Lai pasargātu datorā esošo informāciju no nesankcionētas piekļuves un datu zudumiem, ir izstrādāti dažādi līdzekļi, piemēram, lietotāju identifikācija, ugunssiena un pretvīrusu programmas. Taču daudz kas ir atkarīgs arī no paša cilvēka – cik viņš ir uzmanīgs, piesardzīgs un kritisks interneta lietotājs.

5.3.1. Identitātes zādzības

Viens no apdraudējumiem, kam var būt pakļauti interneta lietotāji, ir identitātes zādzības (intentity theft). Identitātes zaglis, ieguvis personīgu un/vai finansiālu informāciju par kādu personu, var veikt pirkumus vai iztukšot šīs personas kontus, vai arī tās vārdā veikt darījumus, piemēram, paņemt kredītu, nodibināt uzņēmumu u.tml.

Identitātes zagļi var darboties:

1

Lai pasargātos no identitātes zagļiem, ieteicams:

2

3

Lai laikus identificētu nodarītos kaitējumus, vajadzētu regulāri sekot līdzi finanšu darījumiem internetbankā, kā arī ievērot vēl citus drošības pasākumus, veicot tiešsaistes iepirkšanos , piedaloties tiešsaistes izsolēs un veicot citus darījumus, piemēram:

4

5.3.2. Personīgas informācijas publicēšana

Pirms pievienoties virtuālajām kopienām un tiešsaistes servisiem internetā, lietotājam ir jāapzinās riski, kas saistīti ar to lietošanu, piemēram, publicētā informācija var tikt ļaunprātīgi izmantota. Tāpēc ir ieteicams:

Ar plašāku informāciju var iepazīties vietnē http://www.drossinternets.lv:

1

6.4 Veselība

5.4.1. Ergonomika

Ergonomikas (ergonomic) uzdevums ir darba procesa un darba vides piemērošana cilvēka psihiskajām un fiziskajām iespējām, lai nodrošinātu efektīvu darbu, kas neizraisa draudus cilvēka veselībai un ko var viegli izpildīt. Viena no ergonomikas darbības jomām ir cilvēks un dators.

Plašāku informāciju skatīt Latvijas Ergonomikas biedrības mājaslapā (http://www.ergonomika.lv).

5.4.2. Apgaismojuma nozīme darbavietā

Liela nozīme darbā pie datora ir apgaismojumam. Nepietiekams vai pārlieku spilgts apgaismojums var nelabvēlīgi ietekmēt redzi un radīt diskomforta sajūtu.

Raksturīgākās datorlietotāju sūdzības ir: acu saspringums, nogurums, neskaidra redze, iekaisušas acis, fotofobija (gaismas bailes), kakla, muguras sāpes, galvassāpes, attēla dubultošanās, pārejoša pagaidu tuvredzība un seku attēlu veidošanās.

Ieteikumi attiecībā uz apgaismojuma iekārtošanu:

12

3

Ieteikumi attiecībā uz datora monitoru:

4

5

6

7

5.4.3. Darbvietas iekārtojums

Cilvēks, strādājot ar datoru, lielāko darba laiku pavada sēdus, tāpēc muskulatūra ir pakļauta statiskai slodzei, lai uzturētu ķermeņa pozu un noturētu vajadzīgajā stāvoklī galvu un rokas. Nepareiza darba poza, ilgstoša sēdēšana nemainīgā pozā, neērts ierīču novietojums un ķermeņa sasprindzinājums var būt par iemeslu dažādu ķermeņa daļu (muguras, plecu, kakla, roku, plaukstu) nogurumam un sāpēm.

Lai padarītu darbu pie datora ērtāku, ieteicams izmantot:

1

2

3

4

5
Ieteicamā darba poza:

7

Nepiemērota darba poza, ilgstošs kontakts ar cietu virsmu, ilglaicīgi atkārtotas vienveidīgas kustības un nevajadzīga spēka lietošana var radīt atkārtotās spriedzes savainojumus (Repetitive Stress Injury – RSI). Tie var rasties tad, kad ķermeņa smalkie audi (cīpslas, nervi, asins cirkulācijas sistēma u.c.) tiek pakļauti pastiprinātai un ilgstošai slodzei. Kā atkārtotās spriedzes pazīmes var minēt sāpes un nogurumu plaukstās, elkoņu un delnu locītavās.

Latvijas Republikā darba devējam saviem darbiniekiem, kuri ilgstoši strādā pie datora, jānodrošina obligātās veselības pārbaudes MK noteikumu noteiktajā kārtībā (MK noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude", 1. pielikums, 4.9.2. un 4.11. punkts).

5.4.4. Pareiza darba organizācija

Ilgstoši sēdēt vienā pozīcijā nav ieteicams. Tas rada pārmērīgu slodzi ķermenim. Sēžot pie galda, nepieciešams mainīt pozīciju, cik bieži vien iespējams, izstaipot kājas, atliecoties uz aizmuguri un šūpojoties krēslā.

Tāpat kaitīga ir nepārtraukta skatīšanās monitora ekrānā un acu nemirkšķināšana, tāpēc ik pa laikam ir ieteicams novērst skatu sānis no ekrāna.

1

Darba režīms

Pārtraukumi darbā ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst diskomfortu, kas var rasties, ilgstoši strādājot pie datora. Ieteicams:

Vingrinājumi

Vingrinājumi pārtraukumu laikā palīdz atbrīvot saspringtos muskuļus un samazina sāpju rašanās risku.

Īpaši nozīmīgi ir. Vingrinājumus ieteicams atkārtot vismaz piecas reizes, galvu saglabājot nekustīgu:

2

Vingrinājumi kaklam, katru izpildot vismaz piecas reizes:

4

Vingrinājumi rokām, katru no tiem atkārtojot 10 reižu pulksteņrādītāja virzienā un 10 reižu pretējā virzienā:

61

Vingrinājumi mugurai, katru no tiem atkārtojot 10 reižu:

5

Vingrinājumus var veikt gan atrodoties sēdus stāvoklī, gan stāvus.

Lietderīgi ir arī dažādi stiepšanās vingrinājumi.

6

Papildus šiem ergonomiskajiem vingrinājumiem noderīga ir arī skriešana, ātras pastaigas, aerobika, peldēšana un spēles brīvā dabā.

7

Ja pašam aizmirstas regulāri veikt vingrinājumus, datorā var instalēt speciālu programmatūru, kas pēc norādītā intervāla pārtrauc darbu pie datora un piedāvā veicamos vingrinājumus (http://www.workrave.org).

8

6.5 Vide

Apkārtējās vides saudzēšanā saistībā ar datora lietošanu var izdalīt divus galvenos virzienus:

5.5.1. Atkārtota izmantošana

Vides piesārņojumu ietekmē kaitīgu vielu un atkritumu nonākšana tajā.

Tā kā Latvijā datoru intensīva izmantošana notiek aptuveni 20 gadus, tad nolietotie un nederīgie datori un to ierīces vēl nav kļuvušas par nopietnu problēmu. Taču arī šajā jomā var veikt pasākumus, kas palīdz ilgāk un lietderīgāk izmantot datorus un ierīces, piemēram:

Lai mazinātu dabas resursu patēriņu un piesārņošanu, var veikt šādus pasākumus:

1

2

5.5.2. Enerģijas taupīšana

Enerģijas taupīšanas nolūkos lietotājam vēlams izslēgt:

1

Lai taupītu elektroenerģiju, var iestatīt tādus datora darba režīmus, lai laikā, kad dators vai kāda no ierīcēm ilgstoši nestrādā, tās tērētu mazāk enerģijas. Šie režīmi ne tikai taupa enerģiju, bet arī palīdz ilgāk saglabāt datora ierīču darba spējas.

2

Parasti šādas iespējas nodrošina operētājsistēma un lietotājs var aktivizēt kādu no piedāvātajiem enerģijas taupīšanas režīmiem.

Trīs zināmākie no operētājsistēmas nodrošinātajiem enerģijas taupīšanas veidiem ir:

Tā, piemēram, operētājsistēma Windows nodrošina vairākus režīmus:

3

Enerģijas taupīšanu var palīdzēt arī ar speciālas ierīces palīdzību, piemēram:

4

Šāda enerģijas taupīšanas poga var būt iebūvēta datora ierīcēs, piemēram:

5

7 DROŠĪBA

Attīstoties informācijas un komunikāciju tehnoloģijām un palielinoties to lietojumam, datorlietotāji, uzņēmēji un organizācijas arvien vairāk kļūst atkarīgi no datiem, kas tiek glabāti datoros un pārsūtīti datortīklos. Tāpēc arī informācijas drošība kļūst arvien nozīmīgāka.

7.1 Identifikācija

Lai pārbaudītu lietotāja tiesības piekļūt noteiktiem datiem un to izmantošanas režīmu, izmanto pieteikšanās (logon) procedūru. Tās laikā lietotāja identificēšanai parasti pieprasa lietotāja vārdu un paroli.

6.1.1. Pieteikšanās

Lietotāja identifikators (ID) jeb lietotāja vārds (user name) ir unikāla informācija, kas viennozīmīgi identificē lietotāju daudzlietotāju sistēmās, kā arī nosaka piekļuvi citiem resursiem.

Bez lietotāja vārda parasti ir jāievada arī parole. Parole ir rakstzīmju virkne, lai pieteiktos datorā, atvērtu programmu vai datni vai piekļūtu citiem resursiem.

Lietotāja identifikators un parole, piemēram, ir jānorāda:

1

4

2

Ievadītās paroles rakstzīmju vietā parasti ir redzamas tikai viena veida rakstzīmes, piemēram, zvaigznītes, krustiņi vai punkti. Noteikts skaits nepareizi ievadītu paroļu var tikt uzskatīts par atminēšanas mēģinājumu, un pieejas tiesības attiecīgajam resursam var tikt liegtas.

Var būt resursi, kas tiek aizsargāti tikai ar paroli, piemēram, lietotne vai datne.

3

6.1.2. Ieteikumi paroles izvēlei

Lai nevarētu atminēt paroli un iegūtos datus izmantot ļaunprātīgi, ieteicams ievērot labu (drošu) paroļu veidošanas un lietošanas noteikumus.

Paroli izvēloties, vajadzētu ievērot šādus noteikumus:

Nereti, reģistrējot paroli kādā sistēmā, lietotājs saņem informāciju par tās drošuma līmeni. Piemērā apskatīta GMail jaunas e-paroles ievade:

1
2

3
4

Paroli lietojot, vajadzētu ievērot šādus noteikumus:

Gadījumā, ja parole ir aizmirsta vai pazaudēta, to var nomainīt tikai datortīkla administrators. Personālajam datoram operētājsistēmā parasti tiek izveidots vismaz viens lietotājs ar administratora tiesībām.

Publiskajās e-pasta sistēmās reģistrējoties parasti tiek piedāvāts jautājums, uz kuru jādod atbilde. Šis jautājums tiks izmantots gadījumā, kad lietotājs būs aizmirsis paroli, lai varētu ieiet sistēmā un paroli nomainīt, piemēram:

5

Biometrijas metodes

Tradicionālo drošības metožu lielākais trūkums ir tas, ka tās identificē tikai, piemēram, lietotāja vārdu un/vai paroli, bet ne pašu personu. Bez tam šos datus var viegli kādam iedot, pazaudēt, nozagt vai aizmirst.

Lai viennozīmīgi identificētu konkrētu personu, labāk ieteicams izmantot biometrijas (biometrics) tehnoloģijas, kas identificē, analizējot fiziskus parametrus, piemēram:

6
7
8
9

Datoros un tā ierīcēs visplašāk izmanto pirkstu nospiedumu sensorus, piemēram:

10

11

12

13

Biometrijas lietotāja atpazīšanu var izmantot gan kā vienīgo lietotāja identifikāciju, gan kombinācijā ar paroli.

7.2 Datu drošība

Datu aizsardzība ir pasākumi, kurus, izmantojot aparatūru un programmatūru, veic, lai izsargātos no datu zaudēšanas, bojāšanas vai nesankcionētas pieejas. Tās uzdevums arī ir nodrošināt uzņēmuma vai personas datu privātumu.

6.2.1. Datu rezerves kopiju veidošanas nepieciešamība

Datu zudumam var būt dažādi iemesli, piemēram:

Ja dati netiek aizsargāti, to izdzēšanas vai sabojāšanas gadījumā lietotājam var būt neiespējami datus atjaunot vai arī to atjaunošana var prasīt ilgu laiku.

Dublējumi jeb rezerves kopijas (backup) ir resursi, ko var izmantot kā aizvietotājus, ja galvenais resurss ir bojāts vai nav pieejams.

Parasti izmanto divu veidu dublējumus:

Ja nav nepieciešama ļoti augsta datu drošība, tad pilno dublējumu veic tikai reizi nedēļā vai mēnesī, bet katru dienu (nedēļu) veic daļējo dublējumu.

Ja ir nepieciešama ļoti augsta datu drošība, piemēram, bankās, datu dublēšana notiek katru dienu vai arī tiek veikta nepārtrauktā dublēšana – paralēli oriģinālam tiek saglabāta vismaz viena rezerves kopija.

Programmatūrai parasti dublējumus neveic, jo to nav tik grūti atjaunot.

Dublēšanu var veikt:

Rezerves kopijas metožu veidošanas piemēri:

1

02 3

Svarīgiem datiem ir ieteicams izveidot ne tikai vienu, bet vairākas datu kopijas. Lai dati būtu lielākā drošībā, katru kopiju vēlams glabāt citā vietā, īpaši svarīgiem datiem – pat citā ēkā vai pilsētā.

6

6.2.2. Ugunsmūris

Strādājot internetā, ir vēlama ugunsmūra (firewall) lietošana. Ugunsmūris paredzēts, lai aizsargātu no nevēlamas ielaušanās no interneta.

1

Lai ugunsmūri izveidotu starp kāda uzņēmuma lokālo datoru tīklu un internetu, parasti izmanto:

2
3

Individuāla datora ugunsmūrim parasti lieto tikai programmatūru, kas var būt:

4
5
6

6.2.3. Aizsardzība pret iespējamu datu zādzību

Lai nodrošinātos pret iespējamo datu zādzību, var veikt loģiskos un fiziskos datu aizsardzības pasākumus.

Loģiskā aizsardzība ir drošības pasākumi, kas vērsti, lai kontrolētu piekļuvi informācijas resursiem ar loģiskiem, piemēram, programmatūras vai datortīkla administrēšanas, līdzekļiem. Izplatītākais informācijas un aparatūras resursu loģiskās aizsardzības modelis ir aizsardzība ar lietotāja identifikatoru un paroli.

Fiziskā datu drošība ir saistīta ar piekļūšanas iespēju kontroli elektroniskās informācijas resursiem (datoriem, serveriem, datu nesējiem, lietotāja rokasgrāmatām, izdrukām u.tml.).

1

Pārsvarā tā tiek realizēta ar papildus aparatūras palīdzību, piemēram:

2 3

4 5

6

7.3 Datorvīrusi

6.3.1. Datorvīrusi un cita ļaunprogrammatūra

Pēc klasiskās definīcijas datorvīruss (computer virus) ir programma, kas patvaļīgi pievienojas datnēm un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, mapes un aprēķinu rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu, kā arī citādi traucē datora darbību.

Ir vairākas pazīmes, kas datorvīrusu atšķir no parastas programmas:

Datorvīrusu darbības izpausmes ir ļoti dažādas – daži vīrusi var būt arī samērā nekaitīgi, bet citi spēj iznīcināt visus datus.

1

Lielākā daļa datorvīrusu aktivizējas, atverot inficētu datni vai strādājot ar inficētu disku. Tie var aktivizēties uzreiz vai arī ilgu laiku uzturēties datorā un „nogaidīt”, līdz uzsākt darbību noteiktā laikā (piemēram, piektdienā, 13. datumā) vai situācijā (piemēram, kad programma ir aktivizēta noteiktu reižu skaitu).

Vīrusus klasificē pēc to uzvedības un iedarbības veida, piemēram:

Bez klasiskajiem vīrusiem pastāv arī citas ļaunprogrammatūras (malware), ko bieži mēdz arī dēvēt par datorvīrusiem, piemēram:

2

3

4

6.3.2. Kā datorvīrusi var nonākt datorā

Vīrusi datorā iekļūt ar inficētām datnēm:

1

To, ka datorā ir iekļuvis vīruss, var konstatēt, ja:

2

6.3.3. Kā var izsargāties no vīrusu nonākšanas datorā

Lai savu datoru aizsargātu no vīrusiem:

1

Lai izvairītos no datorvīrusiem, strādājot internetā, ieteicams:

6.3.4. Pretvīrusu programmas

Aizsardzībai pret datorvīrusiem izmanto pretvīrusu programmas. Pretvīrusu programma (antivirus) ir programma, ar ko pārbauda (skenē) datorā saglabājamās un atveramās datnes un atmiņas ierīces, lai noskaidrotu, vai tās nav inficētas, kā arī, lai identificētu, izolētu un likvidētu tajās iekļuvušos vīrusus.

Diemžēl pretvīrusu programmas prot atklāt tikai tām pazīstamus vīrusus. Tāpēc pretvīrusu programmām regulāri ir jāatjaunina pretvīrusu definīcijas (informācija par vīrusiem un to saturu).

Ja datorvīruss atrodas brīvpiekļuves atmiņā, pretvīrusu programma var arī nedarboties. Lai pārliecinātos, ka vīrusi likvidēti, datoru pārbauda atkārtoti pēc tā restartēšanas, pirms tam atvienojot no tīkla.

Pārbauda arī visus lietotos diskus, tai skaitā nomaināmos (zibdiskus, kompaktdiskus u.c.).

1

Pretvīrusu programmas nevar atrast un neitralizēt pilnīgi visus vīrusus vairāku iemeslu dēļ, piemēram:

Populārāko pretvīrusu programmu piemēri:

40
41

2 3

4 5

6 7

8 LIKUMS

8.1 Autortiesības