Drukāt visu grāmatuDrukāt visu grāmatu

Biruta Sloka. Indivīds kā patērētājs

Biruta Sloka. Indivīds kā patērētājs (e-grāmata)

Vietne: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Kurss: EkonT000 : Profesionālajā izglītībā iesaistīto ekonomikas skolotāju kompetenču pilnveide
Grāmata: Biruta Sloka. Indivīds kā patērētājs
Drukājis: Vieslietotājs
Datums: otrdiena, 2019. gada 23. aprīlis, 20:06

Satura rādītājs

Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts



Biruta Sloka

Indivīds kā patērētājs


Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.


Rīga, 2010.

 

Ievads

Indivīds kā patērētājs var būt dažādos patērētāja aspektos, kas uzliek attiecīgos pienākumus, bet nodrošina arī ar patērētāja tiesībām. Tā, pie termina „patērētājs” LZA Akadēmisko terminu vārdnīcā ir atrodami [AkadTerm]: elektriskās enerģijas patērētājs; elektroenerģijas patērētājs; galvenais patērētājs; galvenais produkcijas patērētājs; kurināmā patērētājs; patērētājs; produkcijas patērētājs; siltumenerģijas patērētājs; vidusmēra patērētājs

Normatīvo dokumentu raksturojums

Likums par nodokļiem un nodevām nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Komercdarbības atbalsta kontroles likums nosaka Latvijas nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Likums nosaka pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī komercdarbībai sniegtā atbalsta nacionālās kontroles procedūras, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu.

Konkurences likums nosaka kā aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.

Noteikumi par patērētāja kreditēšanu nosaka prasības attiecībā uz patērētāja kreditēšanas pakalpojuma reklāmas saturu, kārtību, kādā sniedz informāciju pirms patērētāja kreditēšanas līguma (turpmāk – kreditēšanas līgums) noslēgšanas, un informācijas saturu, kreditēšanas līgumam izvirzāmās prasības un tajā ietveramo informāciju, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi, patērētāja informēšanas kārtību kreditēšanas līguma darbības laikā, kredīta pirmstermiņa atmaksas un kopējo kredīta izmaksu taisnīgas samazināšanas kārtību, atsevišķiem kreditēšanas līgumu veidiem piemērojamās prasības un kreditēšanas starpnieku pienākumus, kā arī tiesisko regulējumu patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu.

Preču un pakalpojumu drošuma likums nosaka pienākumu ražotājam, izplatītājam un pakalpojuma sniedzējam ražot, laist apgrozībā, pārdot vai piedāvāt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preci vai pakalpojumu, nosaka ražotājiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem pienākumu informēt un sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai nepieļautu nedrošu preču nokļūšanu tirgū, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus nedrošu preču radītā riska mazināšanai.

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums nosaka kārtību, kādā notiek informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšana. Tas nosaka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas brīvību, norādāmo informāciju, sniedzot informācijas sabiedrības pakalpojumus, prasības komerciāliem paziņojumiem un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju pienākumus un atbildību.

Institūcijas

Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Konkurences likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Konkurences padome ir juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un Konkurences padomes nosaukumu. Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta. Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās. Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs, kas pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavo jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īsteno Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izveidots 1998. gadā, lai īstenotu patērētāju tiesību aizsardzību, uzraugot preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu, tāpat nodrošinot patērētājiem nepieciešamo informāciju un palīdzot patērētājiem risināt radušos konfliktus. Nozīmīgs pavērsiens Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā bija 2004. gada 1.maijā, līdz ar Latvijas iestāju Eiropas Savienībā, kas ietekmējusi patērētāju tiesību aizsardzības, tirgus uzraudzības, preču drošuma, kā arī atbilstības novērtēšanas politiku un likumdošanu Latvijā. Dalība Eiropas Savienībā ir pavērusi arī jaunas iespējas starptautiskai sadarbībai, nodrošinot un uzlabojot patērētāju tiesību aizsardzību Latvijā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir valsts pārvaldes iestāde LR Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kas īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību. Galvenais dokuments, uz kura pamata darbojas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ir Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Centra darbību reglamentē Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums.

Patērētāju tiesību aizsardzības sistēma Latvijā

Patērētāju tiesību aizsardzības sistēma Latvijā pastāvīgi tiek stiprināta un attīstīta, lai nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzību un patērētāju tiesību uzraudzību. Ar patērētāju tiesību aizsardzību nodarbojas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenās funkcijas ir [PTAC nolikums]:

  1. tirgus uzraudzība un kontrole nepārtikas preču (izņemot sadzīvē lietojamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, medicīnas preces, zāles, veterinārās zāles, kosmētiskos un dzīvnieku kopšanas līdzekļus, kā arī farmaceitiskos un
    veterinārfarmaceitiskos produktus) tirdzniecībā un pakalpojumu  sniegšanas jomā;
  2. par patērētāju tiesību pārkāpumiem saņemto patērētāju iesniegumu izskatīšana, palīdzības sniegšana patērētājiem konfliktu risināšanā ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kā arī patērētāju likumīgo prasību izpildes  pieprasīšana;
  3. juridiska rakstura palīdzības sniegšana patērētājiem jautājumos, kas skar viņu tiesības;
  4. patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzība līgumu projektos un līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī  normatīvajos aktos paredzēto darbību veikšana, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs izmainītu vai pārtrauktu pildīt  līguma projekta vai līguma noteikumus, ja šajā dokumentā  konstatēti netaisnīgi vai neskaidri noteikumi;
  5. pārtikas un nepārtikas preču svara un mēra pareizas noteikšanas, kā arī pirkuma samaksas pareizas aprēķināšanas uzraudzība;
  6. uzraudzīt tirgū reglamentētajā sfērā piedāvāto mērīšanas līdzekļu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, veikt lietošanā nodoto mērīšanas līdzekļu valsts metroloģisko uzraudzību, veikt fasēto preču metroloģisko kontroli.

PTAC mājas lapā regulāri tiek publicēta informācija  par sadarbību ar starptautiskajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas patērētāju tiesību aizsardzības un tirgus uzraudzības jomā atbilstoši savai kompetencei. PTAC pārstāv patērētāju intereses speciālajās komitejās un starpvalstu sadarbības tīklos. PTAC piedalās informācijas ātrās apmaiņas sistēmā par bīstamām precēm, lai atbilstoši tirgus uzraudzības kompetencei pārbaudītu saņemto informāciju par bīstamām precēm, kā arī informētu par tām citas attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes. PTAC arī regulāri sadarbojas ar dažādām uzņēmēju nevalstiskām organizācijām, piemēram, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Reklāmas asociāciju un citām. Sadarbība notiek gan normatīvo aktu izstrādes procesā, gan saistībā ar saņemtām patērētāju sūdzībām un PTAC uzraudzības darbībām [PTAC].

PTAC mājas lapā pieejama arī informācija par ekspertīžu veicējiem, ir informācija par PTAC lēmumiem, ir pieejamas veidlapas un iesniegumu paraugi, iespēja ziņot par bīstamām precēm un arī cita patērētāju tiesību aizsardzības aktuāla informācija. Īpaši noderīga ir sadaļa par veidlapām un iesniegumu paraugiem, tai skaitā gaisa transporta pasažieru sūdzību veidlapa, kuru var izmantot, lai iesniegtu sūdzību gan aviokompānijai, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centram. PTAC centra mājas lapā pie iesniegumu veidlapām norādīti atbilstošie LR normatīvie dokumenti, kā arī attiecīgās Eiropas Komisijas regulas.

Regulāri tiek veiktas izmaiņas tiesību aktos, lai nodrošinātu normatīvās bāzes pilnveidošanu arī patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Par to regulāri aktuālāko informāciju publicē arī LR Ekonomikas ministrijas ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Normatīvās bāzes pilnveidošana

2010. gada 28. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, mainot patēriņa kredītu izsniegšanas kārtību un nostiprinot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pilnvaras. Likuma grozījumi nosaka, ka, vērtējot kredīta atmaksas iespējas, kredīta devējam būs jāanalizē no patērētāja saņemtā informācija un nepieciešamības gadījumā jāizmanto datu bāzes par personas ienākumiem un maksājumu saistību izpildi. Likums papildināts ar noteikumiem par patērētāja atteikuma tiesībām - patērētājs ir tiesīgs atkāpties no kreditēšanas līguma bez pamatojuma 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas. Tāpat likuma izmaiņas nosaka, ka, lai patērētājiem sniegtu kreditēšanas pakalpojumu, nebanku sektora kredīta devējiem līdz 2011. gada 30. oktobrim PTAC būs jāsaņem licence. Likuma izmaiņas arī veicinās ātrāku atbildes saņemšanu gadījumos, kad patērētājs vēršas ar iesniegumu PTAC un lūdz informāciju vai konsultāciju par savām tiesībām - turpmāk patērētājs varēs izvēlēties sev ērtāko atbildes saņemšanas veidu – telefoniski, pa e-pastu vai oficiālu rakstveida atbildi [LR EM Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību].

Lai ieviestu Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK, prasības, 2010. gada 4. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par patērētāja kreditēšanu, kura mērķis ir paaugstināt patērētāju aizsardzību, slēdzot kreditēšanas līgumus. Noteikumu projekts paredz precizēt prasības attiecībā uz patērētāja kreditēšanas pakalpojumu reklāmas saturu, projekts arī nosaka, kāda informācija patērētājam jāsaņem pirms kreditēšanas līguma noslēgšanas, paredzot arī īpašu standarta veidlapu minētās informācijas sniegšanai. Tāpat noteikumu projekts precizē patērētāja kreditēšanas līgumam izvirzāmās prasības un tajā ietveramo informāciju un gada procentu likmes aprēķināšanas metodi. Papildus minētajam projekts nosaka tiesisko regulējumu patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu jeb lombardu kredītiem, lai sakārtotu lombardu kreditēšanas tirgu, kuram šobrīd nav noteikts īpašs tiesiskais regulējums.

2010. gada 14. septembrī Ministru kabinetā tika atbalstīts un turpmākai izskatīšanai Saeimā iesniegts likumprojekts Ārpustiesas parāda piedziņas likums, kura mērķis ir nodrošināt taisnīgu un saprātīgu ārpustiesas parāda piedziņu attiecībās ar parādnieku - fizisku personu. Lai nodrošinātu taisnīgu praksi ārpustiesas parāda piedziņas procesā {LR EM Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību]. LR EM Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību regulāri tiek publicēta arī informācija par īpašiem gadījumiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā, pievēršot uzmanību gan aktualitātēm patērētāju tiesību aizsardzības jomā, gan arī veicot izglītošanas darbu.

 

 

Patērētāju uzvedība un to ietekmējošie faktori

Vissvarīgākais mārketinga elements, ap kuru centrējas viss mārketinga process ir patērētājs. Patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību [Patērētāju tiesību aizsardzības likums]. Uzņēmumam primārais ir apmierināt patērētāja vēlmes. Mārketingā, kur vadīšanas galamērķis ir pircējs ar visām savām vajadzībām, svarīgi ir modelēt viņa rīcību. Dažādie pircēji/patērētāji atšķiras cits no cita pēc vecuma, ienākumu līmeņa, mobilitātes, gaumes, utt. Katru preču tirgotāju interesē, kā pircējs reaģē uz tiem daudzajiem iepirkšanās rosinātājiem, ar kuriem saskaras tirgū (sortiments, cena, reklāma u.c.), jo tādējādi var gūt priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem.

Mūsdienās patērētājiem tiek piedāvāti visdažādākie produkti, zīmoli, ir liela cenu un iepirkšanās vietu izvēle. Lai varētu veiksmīgi realizēt savu produkciju, galvenais ir noskaidrot, kā viņi izvēlas sev atbilstošāko iepirkšanās vietu un pēc kādiem kritērijiem vadās.

Lai tālāk varētu apskatīt šos kritērijus, kas ietekmē pircēju izvēli, vispirms jāsaprot, kāpēc mums uzņēmuma vispār ir jāizprot savi klienti. Pirmkārt tas ir tādēļ, ka pircēji nes peļņu un otrkārt, jo uzņēmumam ir vajadzīga to uzticība.

Peļņa ir rezultāts, ar kuru tālāk var darboties un turpināt sniegt tādus pakalpojumus, ko klients augstu novērtē. Savukārt uzticība ir svarīga, jo tieši uzticamie klienti ir tie, kuri izplata pozitīvu informāciju par uzņēmumu, tie tērē vairāk un regulāri atgriežas.

Jēdzienu skaidrojošā vārdnīca

Darījums — darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem – (avots: Konkurences likums)

Elektroniskais pasts — pakalpojumu veids, kas elektronisko sakaru tīklam pievienoto datoru lietotājiem nodrošina iespēju nosūtīt un saņemt paziņojumu – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Informācijas sabiedrības pakalpojums — distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma. Informācijas sabiedrības pakalpojumi ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem – (avots: Komerclikums).

Komercdarbības ierobežojumi Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu. Komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu. Likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) vai arī kuru drīkst veikt komersants atbilstoši likumā noteiktajām prasībām – (avots: Komerclikums).

Komercdarbības tiesiskais regulējums Komercdarbību regulē Komerclikums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas – (avots: Komerclikums).

Komerciāls paziņojums — jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese) – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība) – (avots: Komerclikums).

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus — ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām– (avots: Konkurences likums)

Konkrētās preces tirgus — noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības – (avots: Konkurences likums)

Konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu – (avots: Konkurences likums)

Konkurence — pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū – (avots: Konkurences likums)

Konkurenti — divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē– (avots: Konkurences likums)

Koordinētā sfēra — joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem. Koordinētajā sfērā neietilpst prasības attiecībā uz precēm vai to piegādi – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Lietošanas noteikumi — ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja norādījumi, kurus ievērojot prece vai pakalpojums saglabā lietošanas (izmantošanas) īpašības un pienācīgu kvalitāti, kā arī nerada apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Mārketings - konkrētu tirgvedības darbību kopums, lai ietekmētu tirgu un palielinātu pieprasījumu pēc uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem. Izšķir četrus galvenos Δ elementus: 1) preču, to sortimenta daudzveidības izveidošana, noformēšana un iesaiņošana; 2) cenu politika, norēķināšanās atvieglojumi, izdevīgu maksāšanas termiņu noteikšana; 3) noieta stimulēšana (reklāma, sabiedriskās domas veidošana u. c.); 4) preces pārdošanas metožu pilnīgošana un izstrādāšana (tirdzniecības sakaru izveidošana) – (avots: Akadēmisko terminu datu bāze AkadTerm)

Pakalpojums — personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts– (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pakalpojuma sniedzējs — persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas patērētājam dod iespēju uzglabāt viņam personiski adresētu informāciju tā, lai šīs informācijas sniegšanai nepieciešamajā laikposmā nodrošinātu tās pieejamību, izmantošanu un pavairošanu nemainītā veidā – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pārdevējs — persona (arī importētājs), kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros piedāvā vai pārdod preci patērētājam, kā arī persona, kas darbojas pārdevēja vārdā vai viņa uzdevumā – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Prece — ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū – (avots: Konkurences likums)

Prece — jebkura lieta, ko piedāvā vai pārdod patērētājam – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Ražotājs — persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros izgatavo vai atjauno preci pārdošanai vai uzrāda sevi kā ražotāju, norādot (marķējot) uz preces vai tās iesaiņojuma vai preces tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Reģistrācijas tiesiskais spēks Ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība – (avots: Komerclikums).

Starpnieka pakalpojuma sniedzējs — informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību – (avots: Komerclikums).

Likumā var noteikt, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Ar likumu var piešķirt komersanta statusu arī citām personām– (avots: Komerclikums).

Tirgus dalībnieks — jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku – (avots: Konkurences likums)

Tirgus daļa — tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu – (avots: Konkurences likums)

Vienošanās — divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona – (avots: Konkurences likums)

Izmantotās literatūras sarakts

Normatīvie dokumenti

04.11.2004. likums "Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums" ("LV", 183 (3131), 17.11.2004.; Ziņotājs, 23, 09.12.2004.) [stājas spēkā 01.12.2004.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

19.12.2002. likums "Komercdarbības atbalsta kontroles likums" ("LV", 189 (2764), 28.12.2002.; Ziņotājs, 2, 23.01.2003.) [stājas spēkā 01.01.2003.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

13.04.2000. likums "Komerclikums" ("LV", 158/160 (2069/2071), 04.05.2000.; Ziņotājs, 11, 01.06.2000.) [stājas spēkā 01.01.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

4.10.2001. likums "Konkurences likums" ("LV", 151 (2538), 23.10.2001.; Ziņotājs, 22, 22.11.2001.) [stājas spēkā 01.01.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

8.03.2004. likums "Muitas likums" ("LV", 54 (3002), 06.04.2004.; Ziņotājs, 9, 13.05.2004.) [stājas spēkā 01.05.2004.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

18.03.1999. likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums" ("LV", 104/105 (1564/1565), 01.04.1999.; Ziņotājs, 9, 06.05.1999.) [stājas spēkā 15.04.1999.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

07.04.2004. likums "Preču un pakalpojumu drošuma likums" ("LV", 66 (3014), 28.04.2004.; Ziņotājs, 10, 29.04.2004.) [stājas spēkā 01.05.2004.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

01.08.2006. MK noteikumi Nr.631 "Kārtība, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu" ("LV", 125 (3493), 08.08.2006.) [stājas spēkā 09.08.2006.] pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

8.12.2010. MK noteikumi Nr.1219 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" ("LV", 2 (4400), 05.01.2011.) [stājas spēkā 06.01.2011.; piemērojams ar 01.01.2011.] pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

01.08.2006. MK noteikumi Nr.632 "Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums" ("LV", 125 (3493), 08.08.2006.) [stājas spēkā 09.08.2006.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

Mācību grāmatas/ mācību līdzekļi

 

Borohovs, Šlomo, Domāt komerciāli, Tapals, 2003, 191 lpp.

 

Hekī K., Leiks N, Klientu apkalpošanas rokasgrāmata. Rīga: Liesma, 2008. 216lpp.

 

Hellers, Roberts, Prasme pārdot, Zvaigzne ABC, 1999, 72 lpp.

 

Hofs Kjells Gunnars, sadarbībā ar Rasmu Alsiņu, Biznesa ekonomika, 2. izdevums, Jāņa Rozes apgāds, 2011, 603 lpp

Mazā biznesa kurss. 2. izdevums, Jumava, 2006, 326 lpp.

 

Uzņēmēja rokasgrāmata, Jumava, 2003, 359 lpp.

Valsts un starptautisko  institūciju informācijas avoti

 

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: Latvijas Zinātņu akadēmija, pieejams arī. - http://termini.lza.lv/term.php?term=bezdarbs&list=bezdarbs&lang=LV

 

Centrālā statistikas pārvalde http://www.csb.gov.lv/

 

Eiropas Statistikas birojs – EUROSTAT http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/

 

LR Ekonomikas ministrija http://www.em.gov.lv/

 

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs http://www.ptac.gov.lv/

 

LR Uzņēmumu reģistrs: http://www.ur.gov.lv/

 

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību – Rīga: LR Ekonomikas ministrija, decembris 2010.– lpp. 121-141

Jautājumi un uzdevumi - pārbaudi sevi pats!

1. Nosauciet institūciju, kas nodarbojas ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem.

2. Nosauciet galvenos likumdošanas aktus, kas regulē patērētāju tiesību aizsardzību.

3. Kas ir fiksētā un peldošā kredīta procentu likme?