Drukāt visu grāmatuDrukāt visu grāmatu

Biruta Sloka. Preču virzīšanas tirgū elementi un to ietekme uz pircēju vērtēšana

Biruta Sloka. Preču virzīšanas tirgū elementi un to ietekme uz pircēju vērtēšana (e-grāmata)

Vietne: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Kurss: EkonT000 : Profesionālajā izglītībā iesaistīto ekonomikas skolotāju kompetenču pilnveide
Grāmata: Biruta Sloka. Preču virzīšanas tirgū elementi un to ietekme uz pircēju vērtēšana
Drukājis: Vieslietotājs
Datums: otrdiena, 2019. gada 18. jūnijs, 21:07

Satura rādītājs

Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts



Biruta Sloka

Preču virzīšanas tirgū elementi un to ietekme uz pircēju vērtēšana


Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.


Rīga, 2010.

 

Ievads

Normatīvo dokumentu raksturojums

Komercdarbību Latvijas Republikā regulē vairāki normatīvie dokumenti, no kuriem pamata dokuments ir Komerclikums, kas pieņemts 2000. gada 4. maijā ar daudziem grozījumiem, kas pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv, ievadot meklētāja lodziņā „komercdarbība”. Komerclikumā ir regulēti jautājumi par dažādiem komercdarbības aspektiem, tai skaitā::  KOMERCDARBĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI; KOMERSANTI UN KOMERCDARBĪBA;  KOMERCREĢISTRS;  UZŅĒMUMS UN FILIĀLE; FIRMA; KOMERCAĢENTS; MĀKLERIS;  KOMERSANTI; INDIVIDUĀLAIS KOMERSANTS; PILNSABIEDRĪBA: (Vispārīgie noteikumi; biedru savstarpējās attiecības; sabiedrības biedru attiecības ar trešajām personām; sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās; sabiedrības likvidācija; noilgums un atbildības ierobežojumi), kā arī jautājumi par komandītsabiedrību, par kapitālsabiedrību, par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrību (AS), uc. Likumā skatīti jautājumi arī par reorganizācijas, likvidācijas, pārrobežu apvienošanas jautājumiem. Likumā skatīti arī jautājumi par komerciālā pirkuma līgumu,  komerciālās komisijas līgumu, ekspedīcijas līgumu, komerciālā glabājuma līgumu, līzinga līgumu, faktoringa līgumu, franšīzes līgumu. Komerclikumā ir arī informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām.

Komercdarbības atbalsta kontroles likums nosaka Latvijas nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Likums nosaka pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī komercdarbībai sniegtā atbalsta nacionālās kontroles procedūras, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu.

Konkurences likums nosaka kā aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.
Preču un pakalpojumu drošuma likums nosaka pienākumu ražotājam, izplatītājam un pakalpojuma sniedzējam ražot, laist apgrozībā, pārdot vai piedāvāt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preci vai pakalpojumu, nosaka ražotājiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem pienākumu informēt un sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai nepieļautu nedrošu preču nokļūšanu tirgū, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus nedrošu preču radītā riska mazināšanai.

 

31.03.2010. MK rīkojums Nr.181 "Par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.–2011.gadam" izstrādāti, lai apstiprinātu Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.-2011.gadam, kā arī pienākumus ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām, lai nodrošinātu plāna uzdevumu izpildi plānā noteiktajos termiņos atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

14.10.2008. MK noteikumi Nr.851 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.prioritātes "Uzņēmējdarbības veicināšana" 2.3.1.pasākuma "Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes" 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.1.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings"" noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovā­cijas” papildinājuma 2.3.prioritātes “Uzņēmējdarbības veicināšana” 2.3.1.pasākuma “Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes” 2.3.1.1.aktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana” 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” projektu iesniegumu atlases sesto un turpmākās kārtas (turpmāk – apakšaktivitāte); 1.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus; 1.3. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam; 1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību; 1.5. atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

 

 

Institūcijas

Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Konkurences likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Konkurences padome ir juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un Konkurences padomes nosaukumu. Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta. Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās. Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs, kas pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavo jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īsteno Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.

 

Latvijas Republikas normatīvajos dokumentos ir noteiktas dažādas tiesību normas preču un pakalpojumu virzīšanai tirgū, piemēram:

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāns 2010.-2011.gadam*

e

g

 

Regulāri un rūpīgi sekojot normatīvajiem dokumentiem, var atrast tiesību aktos paredzētās aktivitātes, kurām iespējams finansiāls atbalsts, piemēram: „4.6. mārketinga pasākumu izmaksas, ievērojot šādus nosacījumus:


24.6.1. tiek atbalstīta informācijas materiālu, bukletu un katalogu sagata­vošana, tulkošana, maketēšana, iespiešana un pavairošana, ja informācijas materiālus izplata elektroniski vai drukātā formā uz papīra vai tam pielīdzināma materiāla un tie satur informāciju par finansējuma saņēmēju, tā Latvijā ražotām precēm un pakalpojumiem;

24.6.2. netiek atbalstīti suvenīri, dāvanas, apģērbs un jebkuri citi mārke­tinga materiāli, kas nav elektroniski vai drukātā formā uz papīra vai tam pielīdzināma materiāla;

24.6.3. netiek atbalstīti mārketinga pasākumi latviešu valodā;


24.6.4. mārketinga pasākumi nedrīkst pārsniegt 30 % no projekta attieci­nāmajām izmaksām. Netiek atbalstītas mārketinga pasākumu izmaksas, ja projekta atbalstāmajās izmaksās nav iekļauta dalības maksa izstādē vai ceļa izdevumi, ja projekts paredz dalību tirdzniecības misijā;


24.6.5. mārketinga pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta iesniedzēja pēdējā noslēgtā gada konsolidētā apgrozījuma. Ja projekta iesniedzējs ir partnerība, biedrība vai valsts vai pašvaldības iestāde, šo ierobežo­jumu rēķina no visu projektā iesaistīto partneru pēdējā noslēgtā gada konsolidētā apgrozījuma summas;

24.6.6. mārketinga pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 000 latu gadā komersantam un 10 000 latu gadā biedrībām. Šo ierobežojumu aprēķina, saskai­tot visu iesniedzēja kalendāra gadā apstiprināto projektu kopējās mārketinga pasākumu izmaksas;

24.7. atļauju un licenču izmaksas, lai apliecinātu produkcijas atbilstību mērķa tirgus prasībām, ja projektā ir paredzēta dalība izstādē vai tirdzniecības misijā, kas notiek ārpus Eiropas Savienības. Izmaksas tiek atbalstītas līdz 1 500 latiem par projektu;

24.8. nacionālā stenda koordinēšanas un dizaina izmaksas. Nacionālais stends ir stends, kurā ir Latvijas nacionālā simbolika, valsts nosaukums un informācija par valsti (brošūras, bukleti). Nacionālo stendu organizē biedrība, kuras Latvijā reģistrēto biedru, komersantu kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 100 miljonus latu (tiek ņemts vērā arī to komersantu apgrozī­jums, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri):

24.8.1. stenda dizaina izstrāde un elementu izgatavošana līdz 10 000 la­tiem vienam projekta iesniedzējam trijos gados;

 

24.8.2. nacionālā stenda koordinēšanas pakalpojumu iegāde līdz 5 000 la­tiem vienā izstādē.”[ 14.10.2008. MK noteikumi Nr.851 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.prioritātes "Uzņēmējdarbības veicināšana" 2.3.1.pasākuma "Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes" 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.1.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings"" ("LV", 163 (3947), 21.10.2008.) [stājas spēkā 22.10.2008.] ar grozījumiem: 04.11.2008. MK noteikumi Nr.916 ("LV", 174 (3958), 07.11.2008.) [stājas spēkā ar 08.11.2008.]; 30.11.2009. MK noteikumi Nr.1376 ("LV", 192 (4178), 08.12.2009.) [stājas spēkā ar 09.12.2009.]; 21.09.2010. MK noteikumi Nr.880 ("LV", 158 (4350), 06.10.2010.) [stājas spēkā ar 07.10.2010.]]

 

Mārketings

Termins mārketings (dažkārt to sauc arī par tirgvedību) ir cēlies no angļu valodas vārda “market” un nozīmē tirgus, ar to saprotot vietu, kur satiekas pircēji un pārdevēji, lai savstarpēji izdevīgi kārtotu darījumus vai preču un naudas maiņu [Blaits]. Šodien, mārketings nav vairs jāsaprot kā senāk, kā „runāšana un pārdošana”, bet gan jaunā nozīmē - kā klientu vēlmju piepildīšana [Kotlers]. Šis jēdziens “mārketings” apzīmē darbības, ko uzņēmums veic gan tā ietvaros, gan saskarsmē ar klientiem. Mārketings vairāk nekā citas uzņēmējdarbības funkcijas, sadarbojas ar klientu. Klients ir svarīgākais mārketinga sistēmā.  Mārketinga mērķis ir panākt, lai klienti vēlētos veikt darījumus ar uzņēmumu, nevis ar tā konkurentiem. Lai to panāktu, mārketinga speciālistiem klientiem ir jāpiedāvā tieši tās preces, kuras viņiem nepieciešamas, un par tādu cenu, kas atspoguļo preču vērtību naudas izteiksmē.

Laika gaitā mārketinga definīcijas ir mainījušās atbilstoši laikam. Ir sastopamas dažādi interpretētas mārketinga definīcijas. Viena no definīcijām, kas vislabāk atspoguļo tās mērķus ir Amerikas Mārketinga asociācijas radītais skaidrojums. „Mārketings ir process, kas ietver preču un pakalpojumu projektu plānošanu un izstrādi, cenu noteikšanu, pārdošanas veicināšanu un preču sadali, lai, ievērojot klientu vēlmes, sasniegtu uzņēmuma mērķus.” Tajā ietverti galvenie faktori, kas iesaistīti mārketinga procesā un to savstarpējās attiecībās. Pamatā ir klientu vēlmes, jo visbūtiskākais nosacījums, lai uzņēmums varētu darboties un vispār pastāvēt ir pircējs. Kā atzīmējis Kotlers, citējot Stjū Leonardu (Stu Leonard), kurš vada vienu no lielākajiem veikaliem pasaulē, saviem darbiniekiem reklamē divus noteikumus:

Noteikums Nr. 1: klietam vienmēr ir taisnība;

Noteikums Nr. 2: ja klientam nav taisnība, atgriezties pie noteikuma Nr. 1. [Kotlers, 167].

Bieži vien cilvēkiem, kas nav saistīti ar mārketinga jomu šis jēdziens rada negatīvas asociācijas. Pastāv uzskats, ka mārketinga mērķis ir par katru cenu pārdot cilvēkiem to, kas viņiem nemaz nav nepieciešams. Cilvēki neaizdomājas, ka konkurences ietekmē jebkurš uzņēmums darīs visu, lai viņa produktu vai pakalpojumu iegādātos pēc iespējas vairāk, un galvenais, lai klienti atgrieztos un izmantotu uzņēmuma pakalpojumus atkal un atkal. Tādēļ neviens neriskētu ar sava piedāvātā produkta kvalitāti. Mārketings ir tas, ar kura palīdzību var saņemt konkrētas atbildes uz jautājumiem [Niedrītis]:

No praktiskās rīcības viedokļa mārketingu lietderīgi aplūkot, kā sešu galveno jautājumu un risinājumu kopu:

Mārketings ir veids, kādā vadīt biznesu. Mārketings ir visaptverošs, tā ir daļa no katra darba kārtības, sākot ar ierindas pārdevēju un beidzot ar uzņēmuma direktoru.
Mārketings ir jebkura aktivitāte, kura tiek veikta, lai pārdotu savus produktus vai pakalpojumus. Tā mērķis nav apmuļķot klientu vai falsificēt kompānijas imidžu. Tā mērķis ir iesaistīt klientus produktu izveidē, veidojot ilgtermiņa sadarbību.
Plānojot mārketinga aktivitātes, ir jābūt skaidrībai, ko tieši vēlas pārdodat un kāda ir šā produkta potenciālā mērķauditorija. Jāņem vērā, ka klients parasti nepērk produktu, bet gan no tā izrietošos ieguvumus un emocijas. Līdz ar to mārketinga uzdevums ir izprast patērētāju vēlmes un parādīt tiem, ka piedāvātais produkts var kādu no tām apmierināt.

Mārketinga mikss (marketing mix) – taktiskais mārketings

Atbilstoši mārketingaā plaši pazīstamās zvaigznes Filipa Kotlera ieteikumiem tie ir plaši pazīstamie 4 P [Kotlers par mārketingu]:

- produkts (product): tirgus piedāvājums, īpaši taustāms produkts, iepakojums un pakalpojumu kopums, ko pircējs var iegūt;

- cena (price) – produkta cena līdz ar citām izmaksām, piemēram, par piegādi, garantijām, utt.;

- vieta un izplatīšana (place and distribution) – pasākumi, kas nepieciešami, lai gatavs produkts būtu pieejams vai sasniedzams mērķa tirgum;

- virzīšana tirgū (promotion) – komunikāciju aktivitātes, pārliecināšana vai atgādinājumu mērķa tirgum par produkta pieejamību un priekšrocībām [Kotlers par mārketingu]

Produktu mārketings

Produktu mārketingā liela nozīme ir pašam produktam. Var būt ļoti labs produkts, bet ja nav pietiekami laba informācija par šo produktu un tā labajām īpašībām, produkts varētu nebūt vajadzīgs patērētājam.


Pakalpojumu mārketings (Service Marketing)

 

Līdz ar tradicionālajiem četriem mārketinga P, pakalpojumu sniedzējiem ir jāpievērš uzmanība vēl trim P: civēki (people), fiziskie pierādījumi (physical evidence), un procesam (process) [Kotlers]. Pakalpjumu nevar uzglabāt. Pasaulē plaši ir izplatīti pakalpojumu īpašie piedāvājumi, kad nav tik liels pieprasījumus: piemēram, dažādas akcijas viesnīcu un tūrisma braucienu piedāvājumos. Pakalpojumu sniegšanu ietekmē gan redzami, gan neredzami elementi.

„Pasaulē aizvien palielinās pakalpojumu nozīme. Vairāk nekā 75% no nodarbināto ASV strādā pakalpojumu jomā. Industriālais gigants General Electric vairāk nekā 40% no apgrozījuma gūst tieši no pakalpojumu sniegšanas. Tādi milži kā Nike un IBM ir vispār atteikušies no ražošanas un nodarbojas tikai ar pakalpojumu sniegšanu.”[LIAA]
Cilvēkam ir diezgan viegli pateikt, kad produkts viņu pieviļ: automašīnu nevar iedarbināt, nopirktā maize ir sapelējusi, negaršīga, . Dators pārstāj strādāt, uzvalkam notrūkst pogas, piens garšo briesmīgi. Saprast, kad pakalpojums pieviļ ir daudz grūtāk. Produktiem ir diezgan viegli iedot garantiju, turpretī vairākumam pakalpojumu tas nav iespējams.

Pirmais un pats svarīgākais pakalpojumu mārketinga likums ir - Pakalpojumu mārketinga būtība ir pats pakalpojums. Ja klients/patērētājs būs apmierināts ar veikto pakalpojumu, tad viņš/viņa varētu atgriezties vēlreiz un, iespējams, varētu ieteikt pakalpojumu draugiem un biznesa partneriem.

Kā LIAA atgādina: „Ja pašu pakalpojumu var tēlaini pielīdzināt pakalpojumu mārketinga sirdij, tad pašu mārketingu var pielīdzināt tā smadzenēm. Viens bez otra tie nespēj funkcionēt. Jāatceras, ka pats labākais pakalpojums pasaulē nebūs nevienam vajadzīgs, ja klienti nezinās par tā esamību. Līdz ar to nākamais pakalpojumu mārketinga likums ir - Reklamējies, kā gan citādi tevi pazīs un tavu pakalpojumu pirks.

Nākamais punkts, kuru ir ļoti svarīgi atcerēties, ir - ja tu pārdod pakalpojumu, tad tu pārdod attiecības. Lielākoties, pārdodot profesionālu pakalpojumu, jūs nepārdodat profesionālismu – tādēļ, ka jūsu profesionalitāte ir pieņemta, un klienti nevar objektīvi izvērtēt jūsu kompetenci. Toties viņi var izvērtēt, vai attiecības ir labas un vai uz viņu telefona zvaniem tiek laikus un pieklājīgi atbildēts.

Kopumā var apgalvot, ka galvenais pakalpojumu mārketinga uzdevums ir pierādīt klientam, ka jūsu piedāvātais pakalpojums ir drošs un uzticams, ka tas spēs apmierināt viņa vēlmes, atrisināt viņa problēmas. Pats svarīgākais ir informēt potenciālos klientus par pakalpojuma esamību un nodibināt ilgtermiņa attiecības, kas balstītas uz savstarpēju sapratni un izdevīgumu”[LIAA].


Mērķauditorijas noteikšana

Pareiza mērķauditorijas noteikšana ir ļoti svarīga, lai samazinātu mārketinga izmaksas. Apzinoties, kas tieši šo produktu pirks, jūs varēsiet izvēlēties pareizo veidu, kā veidot reklāmu, un kurus medijus izvēlēties. Tiesa, der atcerēties, ka mūsdienās potenciālā mērķauditorija nav vairs nosakāma tikai pēc vecuma, ģimenes stāvokļa un ienākumu līmeņa. Piemēram, luksus preces nepērk tikai cilvēki ar augstāku ienākumu līmeni – daudzi cilvēki ar vidēju ienākumu līmeni var pārtikt no maizes un ūdens, lai tikai varētu iegādāties visjaunāko BMX kalnu velosipēdu vai labāko snovborda inventāru, ja vien tas šķitīs svarīgi.


Klientu vēlmju izpratne

Lai pārdotu produktu, ir ļoti svarīgi zināt, ko patērētājs no šā produkta gaida. Ir svarīgi saprast, ko klients vēlas no konkrētā produkta un tieši to arī pārdot. Lai saprastu, ko klienti vēlas no konkrētā produkta, ir nepieciešama klientu vēlmju (tirgus) izpēte, ko parasti veic ar aptauju palīdzību.


Stipro un vājo pušu apzināšana

Dažādi cilvēki, pērkot vienu un to pašu produktu, dara to dažādu iemeslu dēļ. Izvēloties sava produkta pozicionēšanu, ir jāvadās pēc moto: “Dari to, kas tev padodas vislabāk.” Atrodi savas stiprās puses (tās var būt cena, kvalitāte, laipna apkalpošana u.c.), attīsti tās un pastāsti par to esošajiem un potenciālajiem klientiem. Tikpat svarīgi, kā saprast savus plusus, ir saprast savus mīnusus. Klientu neapmierinātību nevar uztvert kā pašsaprotamu lietu – ir jāmeklē tās cēlonis un jāmēģina novērst. Jau redzot vien, ka viņa viedoklis ir uzklausīts un tiek ņemts vērā, klients būs apmierināts un nevienu sliktu vārdu par jums neteiks[LIAA].


Zīmols (Brends)

Atbilstoši Akadēmisko terminu vārdnīcā publicētajai definīcijai „Zīmols - produkta nosaukums, zīme, simbols vai dizains (vai to kombinācija), kas ļauj pircējiem atšķirt konkrēta pārdevēja vai pārdevēju grupas tūrisma produktus vai pakalpojumus no konkurentu produktiem vai pakalpojumiem, saukts arī par brendu.” Zīmols ir kaut kas vairāk nekā tikai simbols. Tas ir solījums, kurš tiek dots un uzturēts. Zīmols ir garantija un noteiktos gadījumos pat vairāk nekā garantija – tas ir solījums, ka garantija nebūs nepieciešama. Piemēram, pērkot Sony audiosistēmu, jums tiek dota 3 gadu garantija, bet pats brends jums diezgan droši  pasaka, ka šo garantiju jums nenāksies izmantot. Zīmola būtība ir radīt labāko produktu cilvēku prātos. Tas ietver gan racionālos elementus, kvalitāti, drošību, u.c., gan arī emocionālus aspektus – asociācijas, kas rodas, cilvēkiem šo zīmolu iegādājoties un lietojot. Līdz ar to zīmola veidošanu var lielā mērā uzskatīt par emocionālā produkta veidošanu. {LIAA]

Veidojot zīmolu, jāatceras, ka dotajam solījumam ir jābūt [LIAA]:

Zīmola ietekme uz pārdošanu

Ja klients izdzird pozitīvas atsauksmes par produktu vai pakalpojumu bez zīmola nosaukuma, viņš/viņa atcerēsies stāstu, bet drīz vien aizmirsīs, par ko tas ir bijis. Līdz ar to, verbālā komunikācijā zīmols palīdz cilvēkiem saistīt pozitīvās emocijas ar šo firmas zīmi. Zīmols darbojas kā riska samazinātājs. Ir teiciens: “neviens vēl nav atlaists par to, ka izvēlējies IBM”. Prezentējot produktu ar zīmolu, nav jāstāsta, kas tu esi, kāpēc tavu produktu pirkt, cik kompetents tu esi. Līdz ar to var apgalvot: lai pārdotu zīmolu, ir vajadzīgs mazāk laika un izmaksu [LIAA].

Patērētāju uzvedība un to ietekmējošie faktori

Vissvarīgākais mārketinga elements, ap kuru centrējas viss mārketinga process ir patērētājs. Patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību [Patērētāju tiesību aizsardzības likums]. Savukārt patērētāja izturēšanās ietver visu, to darbību kopumu, kas saistītas ar produktu (preču, pakalpojumu un ideju) izvēlēšanos, iegādāšanos, lietošanu [Briģe]. Uzņēmumam primārais ir apmierināt patērētāja vēlmes. Mārketingā, kur vadīšanas galamērķis ir pircējs ar visām savām vajadzībām, svarīgi ir modelēt viņa rīcību. Dažādie pircēji/patērētāji atšķiras cits no cita pēc vecuma, ienākumu līmeņa, mobilitātes, gaumes, utt. Katru preču tirgotāju interesē, kā pircējs reaģē uz tiem daudzajiem iepirkšanās rosinātājiem, ar kuriem saskaras tirgū (sortiments, cena, reklāma u.c.), jo tādējādi var gūt priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem.

Mūsdienās patērētājiem tiek piedāvāti visdažādākie produkti, zīmoli, ir liela cenu un iepirkšanās vietu izvēle. Lai varētu veiksmīgi realizēt savu produkciju, galvenais ir noskaidrot, kā viņi izvēlas sev atbilstošāko iepirkšanās vietu un pēc kādiem kritērijiem vadās.

Lai tālāk varētu apskatīt šos kritērijus, kas ietekmē pircēju izvēli, vispirms jāsaprot, kāpēc mums uzņēmuma vispār ir jāizprot savi klienti. Pirmkārt tas ir tādēļ, ka pircēji nes peļņu un otrkārt, jo uzņēmumam ir vajadzīga to uzticība.

Peļņa ir rezultāts, ar kuru tālāk var darboties un turpināt sniegt tādus pakalpojumus, ko klients augstu novērtē. Savukārt uzticība ir svarīga, jo tieši uzticamie klienti ir tie, kuri izplata pozitīvu informāciju par uzņēmumu, tie tērē vairāk un regulāri atgriežas.

Vajadzības un vēlmes

Daudzi patērētāju lēmumi netiek veikti līdz brīdim, kad patērētājs ir nonācis veikalā, un pētījumi liecina, ka apmēram divas trešdaļas no preču pirkšanas izvēles tiek veikti jau esot veikalā [Fim]. Maslovs atklāja, ka cilvēka vajadzības sarindojas, sākot ar primārajām viszemākajā līmenī un beidzot ar garīgajām augstākajā līmenī. Šīm vajadzībām ir piramīdas struktūra, tas ir, augstākā līmeņa vajadzības kļūst būtiskas tikai pēc zemākā līmeņa vajadzību apmierināšanas. Vajadzības ir galvenais ietekmējošais spēks, kas motivē cilvēku kaut ko darīt, bet vēlmes ir vajadzības, kas tiek iemācītas dzīves laikā. Maslova un otra klasiķa Hercberga vajadzību teoriju salīdzinājums ietverts Ievads komercdarbībā sadaļā.

Mārketinga jautājumi ļoti plaši apskatīti un varētu būt praktiski noderīgi komercdarbības veikšanā – daudz informācijas ir izvietota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājas lapā. Te ir norādītas saites uz attiecīgi noderīgo iespējamo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, mārketinga pētīšanas uzņēmumiem, citiem mārketinga pakalpojumu sniedzējiem. 

Jēdzienu skaidrojošā vārdnīca

Darījums — darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība) – (avots: Komerclikums).

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus — ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām– (avots: Konkurences likums)

Konkrētās preces tirgus — noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības – (avots: Konkurences likums)

Konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu – (avots: Konkurences likums)

Konkurence — pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū – (avots: Konkurences likums)

Konkurenti — divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē– (avots: Konkurences likums)

Kontaktbirža – organizēts pasākums noteiktā laikā un vietā izstādes vai konferences (semināra) ietvaros, kurā komersants pēc noteikta plāna tiekas ar vairākām (vismaz divām) ārvalstu kompānijām (pasūtītājiem, iepircējiem) – (avots: 14.10.2008. MK noteikumi Nr.851)

Mārketings - konkrētu tirgvedības darbību kopums, lai ietekmētu tirgu un palielinātu pieprasījumu pēc uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem. Izšķir četrus galvenos Δ elementus: 1) preču, to sortimenta daudzveidības izveidošana, noformēšana un iesaiņošana; 2) cenu politika, norēķināšanās atvieglojumi, izdevīgu maksāšanas termiņu noteikšana; 3) noieta stimulēšana (reklāma, sabiedriskās domas veidošana u. c.); 4) preces pārdošanas metožu pilnīgošana un izstrādāšana (tirdzniecības sakaru izveidošana) – (avots: Akadēmisko terminu datu bāze AkadTerm)

Pakalpojums — personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts– (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pakalpojums – ir jebkāda darbība, ko viena puse var piedāvāt otrai pusei un kas ir netaustāms, un kura rezultātā neveidojas īpašumtiesības uz kaut ko. Tā sniegšana var būt un var nebūt saistīta ar fizisku produktu - (avots: Filips Kotlers – Mārketinga pamati)

Pakalpojuma sniedzējs — persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pārdevējs — persona (arī importētājs), kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros piedāvā vai pārdod preci patērētājam, kā arī persona, kas darbojas pārdevēja vārdā vai viņa uzdevumā – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Prece — ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū – (avots: Konkurences likums)

Prece — jebkura lieta, ko piedāvā vai pārdod patērētājam – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Ražotājs — persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros izgatavo vai atjauno preci pārdošanai vai uzrāda sevi kā ražotāju, norādot (marķējot) uz preces vai tās iesaiņojuma vai preces tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību – (avots: Komerclikums).

Likumā var noteikt, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Ar likumu var piešķirt komersanta statusu arī citām personām– (avots: Komerclikums).

Tirdzniecības misija – komersantu grupas (vismaz divu komersantu) vizīte ārvalstī ar iepriekš sagatavotu vizītes programmu katram dalībniekam, kuras ietvaros notiek tikšanās ar ārvalstu kompānijām (pasūtītājiem, iepircējiem) – (avots: 14.10.2008. MK noteikumi Nr.851)

Tirgus dalībnieks — jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku – (avots: Konkurences likums)

Tirgus daļa — tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu – (avots: Konkurences likums)

Vadība ir sabiedrības pārvaldes institūcija, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus attiecībā uz sabiedrības darbību. Individuālajos uzņēmumos par vadību uzskatāms īpašnieks vai viņa pilnvarota persona– (avots: Gada pārskata likums)

Vienošanās — divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona – (avots: Konkurences likums)

Zīmols (brends) - Produkta nosaukums, zīme, simbols vai dizains (vai to kombinācija), kas ļauj pircējiem atšķirt konkrēta pārdevēja vai pārdevēju grupas tūrisma produktus vai pakalpojumus no konkurentu produktiem vai pakalpojumiem, saukts arī par brendu. Tūrismā produkts un tā kvalitāte bieži tiek saistīti ar uzņēmuma vārdu, kā, piemēram, viesnīca "Ritz". Nereti uzņēmuma nosaukums norāda uz produkta būtību vai filozofiju, piemēram, kempings "Ezerkrasti" vai tūrisma operators "Solo Holidays". – (avots: Akadēmisko terminu vārdnīca)

Izmantotās literatūras sarakts

Normatīvie dokumenti

 

4.10.1998. likums "Civilprocesa likums" ("LV", 326/330 (1387/1391), 03.11.1998.; Ziņotājs, 23, 03.12.1998.) [stājas spēkā 01.03.1999.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

19.12.2002. likums "Komercdarbības atbalsta kontroles likums" ("LV", 189 (2764), 28.12.2002.; Ziņotājs, 2, 23.01.2003.) [stājas spēkā 01.01.2003.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

13.04.2000. likums "Komerclikums" ("LV", 158/160 (2069/2071), 04.05.2000.; Ziņotājs, 11, 01.06.2000.) [stājas spēkā 01.01.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

4.10.2001. likums "Konkurences likums" ("LV", 151 (2538), 23.10.2001.; Ziņotājs, 22, 22.11.2001.) [stājas spēkā 01.01.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

Izdevējs: Augstākā Padome
Veids: likums
Pieņemts: 20.11.1990.
Stājas spēkā: 01.12.1990.
Statuss: spēkā esošs
Publicēts: "Ziņotājs", 49, 06.12.1990.


Grozījumi:
28.10.2010. likums
15.10.2009. likums
05.03.2009. likums
18.12.2008. likums
06.03.2008. likums
08.11.2007. likums
15.06.2006. likums
17.02.2005. likums
28.10.2004. likums
18.03.2004. likums
15.01.2004. likums
05.06.2003. likums
31.10.2002. likums
14.06.2001. likums
09.01.2001. MK not. Nr.10
11.11.1999. likums
20.11.1997. likums
05.08.1997. MK not. Nr.275
17.04.1997. likums
30.01.1997. likums
10.01.1997. MK not. Nr.18
30.07.1996. MK not. Nr.286
10.04.1996. MK not. Nr.130
09.04.1996. MK not. Nr.116
05.10.1995. likums
22.04.1995. MK not. Nr.110
07.04.1992. likums
14.05.1991. likums

 

Redakcijas:
01.12.2010. /aktuālā/
29.10.2009. /vēstures/
08.04.2009. /vēstures/
31.12.2008. /vēstures/
09.04.2008. /vēstures/
01.01.2008. /vēstures/
01.07.2006. /vēstures/
23.03.2005. /vēstures/
06.11.2004. /vēstures/
01.04.2004. /vēstures/
01.02.2004. /vēstures/
03.07.2003. /vēstures/
03.12.2002. /vēstures/
16.07.2001. /vēstures/
13.01.2001. /vēstures/
01.01.2000. /vēstures/
16.12.1997. /vēstures/
09.08.1997. /vēstures/
09.05.1997. /vēstures/
14.02.1997. /vēstures/
16.01.1997. /vēstures/
07.08.1996. /vēstures/
13.04.1996. /vēstures/
04.11.1995. /vēstures/
26.04.1995. /vēstures/
07.04.1992. /vēstures/
05.06.1991. /vēstures/
01.12.1990. /pamata/

20.11.1990. likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (Ziņotājs, 49, 06.12.1990.) [stājas spēkā 01.12.1990.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

8.03.1999. likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums" ("LV", 104/105 (1564/1565), 01.04.1999.; Ziņotājs, 9, 06.05.1999.) [stājas spēkā 15.04.1999.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

07.04.2004. likums "Preču un pakalpojumu drošuma likums" ("LV", 66 (3014), 28.04.2004.; Ziņotājs, 10, 29.04.2004.) [stājas spēkā 01.05.2004.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

31.03.2010. MK rīkojums Nr.181 "Par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.–2011.gadam" ("LV", 53 (4245), 01.04.2010.) [stājas spēkā 31.03.2010]

 

14.10.2008. MK noteikumi Nr.851 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.prioritātes "Uzņēmējdarbības veicināšana" 2.3.1.pasākuma "Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes" 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.1.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings"" ("LV", 163 (3947), 21.10.2008.) [stājas spēkā 22.10.2008.] ar grozījumiem:

 

Mācību grāmatas/ mācību līdzekļi

 

Blaits Dž. Mārketinga rokasgrāmata. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 284 lpp.

 

Borohovs, Šlomo, Domāt komerciāli, Tapals, 2003, 191 lpp.

 

Briģe Andra,  Lietišķais mārketings. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. 108 lpp.

 

Fam Kim-Shyan, Merrilees Bill,  Richard James E, In-store marketing: a strategic perspective., Asia Pacific Journal of Marketing and Logistics, Volume: 23 Issue: 2 2011, pp. 453-482.

 

Hekī K., Leiks N, Klientu apkalpošanas rokasgrāmata. Rīga: Liesma, 2008. 216lpp.

 

Hellers, Roberts, Prasme pārdot, Zvaigzne ABC, 1999, 72 lpp.

 

Hofs Kjells Gunnars, sadarbībā ar Rasmu Alsiņu, Biznesa ekonomika, 2. izdevums, Jāņa Rozes apgāds, 2011, 603 lpp

 

Kodoliņa Ieva, Nodokļ Latvijā, BAT, Rīga, 1999, 63 lpp.

 

P. Kotler, G. Armstrong, V. Wong, J. Saunders. Principles of marketing. 5th   European Edition. FT Prentice Hall, 2008. 1020 lpp

 

Kotlers Filips, Kotlers par mārketingu – kā radīt, iekarot tirgu un dominēt tajā, Lietišķās informācijas dienests, 2007, 269 lpp

 

Kotlers Filips, Mārketinga pamati, Jumava, 2006, 647 lpp.

 

Mazā biznesa kurss. 2. izdevums, Jumava, 2006, 326 lpp.

 

Mēsene A., Kalka R., Mārketings. Rīga: Balta EKO, 2004. 127 lpp.

 

Niedrītis Jānis Ēriks, Mārketings. Trešais pārstrādātais izdevums. Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 2005. 408 lpp.

 

Praude Valērijs, Mārketings, Izglītības soļi, 2004, 665 lpp.

 

Praude Valērijs, Beļčikovs Jakovs, Menedžments : teorija un prakse, Rīga, Vaidelote, 2001, 507 lpp.

 

Paraude Valērijs, Šalkovska Jeļena, Mārketinga komunikācijas. Rīga: Vaidelote, 2006. 453 lpp

 

Uzņēmēja rokasgrāmata, Jumava, 2003, 359 lpp.

 

Valsts un starptautisko  institūciju informācijas avoti

 

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: Latvijas Zinātņu akadēmija, pieejams arī. - http://termini.lza.lv/

 

Ceļvedis e – Latvijā https://www.latvija.lv

 

Centrālā statistikas pārvalde http://www.csb.gov.lv/

 

Eiropas Statistikas birojs – EUROSTAT http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/

 

Latvijas Banka http://www.bank.lv/

 

Latvijas Institūts http://www.li.lv/

 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra http://www.liaa.gov.lv/

 

LR Ekonomikas ministrija http://www.em.gov.lv/

 

LR Uzņēmumu reģistrs: http://www.ur.gov.lv/

 

Tūrisma attīstības valsts aģentūra http://www.tava.gov.lv/lv

 

Valsts Ieņēmumu dienests VID http://www.vid.gov.lv/

 

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību – Rīga: LR Ekonomikas ministrija, 2010.– 74.-81.lp