Drukāt šo nodaļuDrukāt šo nodaļu

Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

2.2. Radošs skolotājs (L.Mackēviča)

Veidojot mūsu valstī pilsonisku sabiedrību, vērība pievēršama ne vien ekonomiskajām pārmaiņām, bet arī Latvijas galvenajai bagātībai – tās cilvēkiem, viņu intelektuālā potenciāla, kreativitātes atraisīšanai un attīstīšanai. Īpaši tiek akcentēta nepieciešamība mācīties patstāvīgi filozofiski domāt – no pieejamās daudzveidības ikvienam izvēloties piemērotāko (Bebre, 2010; Pavlovs, 2002).

„Kreativitāte māca domāt” – tā uzskata E. De Bono (2009). Tā ir personības īpašība, kas sniedz iespēju mainīt domāšanu. Vai mēs spējam domāt dažādos veidos tā, kā to prasa dažādas situācijas un nepieļaujam „vienvirziena” domāšanu? Cik bieži šāda vienvirziena domāšana „noraksta” cilvēku – gan skolā, gan sabiedrībā? Mēs vēlamies izmantot jau iepriekš zināmus spriedumus un argumentāciju (pareizi – nepareizi, balts – melns, atļauts – neatļauts u.c.), jo negribam citādi domāt un paskatīties uz pazīstamām lietām no dažādiem aspektiem. Taču, izmainot domāšanu, meklējot citas paralēles un redzējumus, mēs izmainām ne tikai savu domāšanu, bet ļaujam mainīties arī citiem.

Bet kā ir ar skolotājiem? Skolā bieži sakām – „tu tāpat neko nevari iemācīties, no tevis nav nekādas jēgas”. Vai skolotāji palīdz atklāt tos ceļus, kas palīdz šiem skolēniem būt veiksmīgiem? Vai skolotāji paši ir radošas personības un izmanto savu kreativitāti mācību procesā? Kā izmainīt domāšanu?

uzdUzdevums:

Lūdzu, pārdomājiet un argumentēti komentējiet iepriekšminēto, balstoties uz savu pedagoģisko pieredzi!


Mācību vidi vajadzētu veidot tā, lai ikvienam būtu iespēja atklāt savu radošo potenciālu. Savukārt skolotājiem, lai izmantotu radošu pieeju mācīšanas procesam, būtu nepieciešams apzināties trīs soļus (Downing, 1997):

- izprast radošuma būtību,

- attīstīt sevī kreativitāti,

- izmantot mācīšanās stratēģijas, kas rosina kreativitāti audzēkņos.


Nodaļa veidota balsoties uz iepriekšminētajiem trīs soļiem, kas palīdz izprast radošuma būtību, veido kompetenci saskatīt kreatīvo potenciālu sevī un citos, kā arī izvēlēties piemērotas mācīšanās stratēģijas radošās domāšanas attīstībai. Izpratnei iekļauti arī uzdevumi pārdomām un refleksijai.


Apakšnodaļās aprakstīts kreativitātes jeb radošuma jēdziens, dots radošas personības raksturojums, raksturots skolotājs kā audzēkņu radošuma izpausmju rosinātājs, piedāvāti ieteikumi un uzdevumi radošuma attīstībai.