Drukāt šo nodaļuDrukāt šo nodaļu

Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

3.2. Smadzeņu darbība un mācīšanās (D.Kalniņa)

3.2.6. Abu pusložu priekšrocību izmantošana mācību procesā

Tā kā smadzeņu puslodes informāciju apstrādā atšķirīgi, cilvēks mācās labāk, ja mācīšanās procesā iesaistītas abas puslodes. Skolotājam jācenšas organizēt stundas, iekļaujot aktivitātes abām smadzeņu puslodēm, lai skolēns jauno varētu integrēt jēgpilnā pasaules izpratnē (Sousa, 2006):

Gauja

Daugava

Venta

parāda upju attiecības pēc garuma, bet uzrakstot horizontāli

Gauja, Daugava, Venta

parāda nejauši izvēlētas trīs Latvijas upes, bet prātā tās netiks uztvertas kā sarindotas pēc izmēriem.

Paturot prātā, ka nav iespējam mācīt tikai vienu smadzeņu puslodi, ieteicams katrā stundā iekļaut darbības, kas stimulē abas smadzeņu puslodes (3.3. tabula).

3.3.tabula. Mācīšanas stratēģijas, kas aktivizē smadzeņu pusložu funkcijas (pēc Key, 1991)

Kreisajai smadzeņu puslodei

Labajai smadzeņu puslodei

Efektīva klases telpas organizēšana. Jāizsēdina runātīgākie skolēni vienmērīgi telpā – viņi nepieciešamības gadījumā uzsāks diskusijas.

Piemēroti organizēti ziņojumu dēļi. Pie sienām izvietotajos ziņojumu dēļos jābūt viegli saprotamam tematam atbilstošam saturam.

Tīra tāfele. Pirms jauna jēdziena apguves jānotīra tāfele, lai iepriekšējie vārdi neasociētos ar jauno tematu.

Multisensora pieeja. Jāļauj skolēniem lasīt, rakstīt, zīmēt un rēķināt visos tematos.

Metaforas. Jārada un jāanalizē metaforas, lai palielinātu izpratni un iesaistītu augstākās domāšanas prasmes.

Punktualitāte. Jāuzsver tas, cik svarīgi visu izdarīt atvēlētajā laikā. Jārosina skolēnus veidot darba kārtību, plānojot laiku.

Mērķu izvirzīšana. Jāmāca skolēnus izvirzīt mērķus, pieturēties pie tiem un apbalvot sevi, kad mērķi ir sasniegti.

Loģiskās domāšanas stimulēšana. Jāuzdod „Ko darīt, ja..?” tipa jautājumi, lai sekmētu loģisko domāšanu, skolēniem apsverot visus iespējamos problēmu risinājumus.

Izvēle. Jāpiedāvā skolēniem izvēle, piemēram, mutisks vai rakstisks ziņojums/ referāts. Mutiski ziņojumi palīdz skolēniem izprast jēdzienu kopsakarības, ieguldot mazāk mehāniska darba. Daži skolēni priekšroku varētu dot īsas lugas vai skeča uzvešanai.

Vizuāla reprezentācija. Izmanto kodoskopu, projektoru vai tāfeli, lai parādītu zīmējumus, fotogrāfijas, tabulas, grafikus, diagrammas. Tas sekmē vizuālu informācijas organizēšanu un sakarību saskatīšanu. Ieteicams, lai skolēni veido paši savus vizuālos uzskates līdzekļus par jaunajiem jēdzieniem.

Sakarību veidošana. Jāsasaista stundas un jāpalīdz smadzenēm sasaistīt jaunais ar jau zināmo.

Tiešā pieredze. Jānodrošina tiešās pieredzes gūšana, apgūstot jauno mācību saturu, piemēram, risinot reālistiskas problēmas un reālās dzīves situācijas.

Skolēnu – skolēnu mijiedarbība. Skolēniem nepieciešams laiks savstarpējai iedarbībai, apspriežot jauno mācību saturu. Tas, kurš skaidro – mācās!

Informācijas pārnešana. Jāmāca skolēniem vispārināt. Jārosina izmantot metaforas un salīdzinājumus par līdzīgiem jēdzieniem.

Praktiska (Hands-On) mācīšanās. Regulāri jāpiedāvā iespēja mācīties empīriski un praktiski. Skolēniem svarīgi atklāt un izprast attiecības reālajā pasaulē.

uzdUzdevums

  1. Izanalizējiet savas nākamās stundas plānu un atzīmējiet blakus katrai paredzamajai darbībai, kuru smadzeņu puslodi tā iesaista!
  2. Novērtējiet savu stundas plānu un, ja nepieciešams, veiciet tajā uzlabojumus, lai mācoties skolēni izmantotu abu pusložu priekšrocības!